Sadaļas Sadaļas

Lielajos kapos atklāta Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Oto Tīca kapavieta

Marta vidū ļoti vērtīgam atradumam uz pēdām nāca Lielo kapu vēstures entuziasts, uzņēmuma “Rīgas meži” darbinieks Mihails Parahins. Kopā ar kolēģiem viņš kārtējo reizi apsekoja Lielo kapu teritoriju, kad viņa uzmanību pievērsa kāds ļoti netīrs un laika zoba pamatīgi skarts kapa piemineklis, kura centrā caur sūnu un dubļu kārtu bija samanāma saplaisājusi fotogrāfija. Tas viņu ļoti ieinteresēja, viņš sāka pieminekli attīrīt, un atklāja, ka ir atradis Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Oto Tīca kapavietu. Tīcs bija 8. Daugavpils kājnieku pulka leitnants un gāja bojā varoņa nāvē 1919. gada 15. oktobrī Rīgā, Daugavas tiltu forsēšanas laikā.

Lielajos kapos atklāta Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Oto Tīca kapavietaBaiba Kušķe

Mihaila Parahina atradums Lielajos kapos atrodas netālu no Jēkaba kapelas. Pelēkais piemineklis ir pamatīgi laika zoba skarts, nokritis un atsliets pret postamentu, bet šobrīd jau uz tā var skaidri izlasīt tekstu un redzēt arī fotogrāfiju, kaut gan tā ir saplaisājusi un caura.

Mihails Parahins stāsta: “Te vāciski rakstīts – “šeit dus Dieva mierā mūsu mīļais dēls un brālis”. Un dati, dienesta pakāpe, vārds un uzvārds, kā arī fotogrāfija pilnībā sakrīt ar Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, kas gājis bojā uz tilta pāri Daugavai. Man liekas – šo atrast ir unikāls gadījums.”

Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Oto Tīca kapavieta

Oto Tīca kapavieta līdz šim nebija zināma. Par to liecina kaut vai tas vien, ka viņa vārda nav uz Lielajos kapos uzstādītās stēlas, kas veltīta Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņai.

Kā tas nācās, ka piemineklis tik ilgi varēja palikt nepamanīts? Mihails Parahins skaidro, ka,

visticamāk, tas ilgus gadus bija vēl dziļāk iegrimis zemē, kādā kapu talkā to izcēla no zemes, pieslēja pie postamenta, bet tas bija tik nomelnējis, netīrs un sūnām apaudzis, ka nemaz neienāca prātā, ka tas var slēpt sevī ko vērtīgu.

Parahina uzmanību pirms nedēļas piesaistīja tas, ka zem visiem slāņiem viņš tomēr spēj samanīt kādu fotogrāfiju.

Parahins skaidro: “Es un mana kolēģe no “Rīgas mežiem” apsekojām teritoriju, un pēkšņi es ieraudzīju – o! – tur ir foto! Pārbaudīsim, kas tajā foto, kas tajā informācijā. Mēs ar ūdeni to pieminekli attīrījām, jo restauratori mūs mācīja, ka nedrīkst izmantot nekādus ķīmiskus līdzekļus. Sākām pārbaudīt – Oto Tīcs, ir arī fotogrāfija Latvijas armijas uniformā. Mēs sākām pārbaudīt internetā, ieskatoties Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru resursā, kur viņi visi uzrādīti, un, jā – tas ir viņš, tiešām tas ir viņš!”

Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Oto Tīca kapavieta

Mihails Parahins daudzus gadus ir Lielo kapu vēstures entuziasts, viņam jau līdz šim bijuši aptuveni 12 interesanti atradumi, bet Oto Tīca kapavietas atrašana ir visnozīmīgākais.

“Es aizraujos ar vēsturi, un es dzīvoju šajā apkaimē kopš bērnības. Man Lielie kapi vienmēr bijusi kā kaislība. Es pētu katru kapa vietu, lai tiktu atrasts ikviens cilvēks, kurš ir svarīgs Latvijas vēsturei, un man ir liels prieks par šo kārtējo atradumu, kas ir visnozīmīgākais, jo šis cilvēks gāja bojā Bermontiādes laikā, viņš ir varonis. Bermontiādes laikā visasiņainākie notikumi bija tieši 1919. gada 15. oktobrī, kad viņš arī gāja bojā. Viņš ir ļoti svarīgs cilvēks Latvijas vēsturei, Latvijas valstij, un varbūt, pateicoties žurnālistiem un plašākai rezonansei, izdosies atjaunot šo pieminekli un norādīt Oto Tīca vārdu uz stēlas,” stāsta Mihails Parahins.

Mihails Parahins

Atradumu par ļoti nozīmīgu atzīst arī Kara muzeja direktora pienākumu izpildītājs Juris Ciganovs.

Kaut vai tādēļ, ka pārsvarā visu Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru kapa vietas ir zināmas, bet Oto Tīcs bija viens no retajiem bez zināmas atdusas vietas.

Viņš bija rīdzinieks, vācbaltietis, cīņā par Latviju krita ļoti jauns, 20 gadu vecumā. Bet jau paspēja iziet dažādus kara ceļus. Dienēja firsta Līvena komandā, landesvērā, pēc tam nonāca 8. Daugavpils kājnieku pulkā, bija 10. rotas komandieris.

Piedalījās 1919. gada 15. oktobra uzbrukumā pāri Daugavas tiltiem Rīgā. Neskatoties uz stipro ienaidnieka artilērijas un ložmetēju uguni, savas vienības priekšgalā metās pāri Jaunajam dzelzstiltam, aizrāva biedrus sev līdzi, bet pats šajā triecienā gāja bojā.

Kopumā Oto Tīca kaujas gaitas vēl ir maz pētītas, bet tas būtu to vērts, atzīst Juris Ciganovs.

Viņš atzīmē: “Ļoti interesants no mana kā militārā vēsturnieka viedokļa ir jautājums par to, kā Oto Tīcs kā vācbaltietis, kā gana turīgas Rīgas vācbaltiešu ģimenes atvase, jo ir ziņas, ka viņa vecākiem ir piederējusi virkne namiņu Miera ielā, kā viņš nokļuva 8. Daugavpils kājnieku pulkā. Vācbaltieši pārsvarā dienēja Baltijas landesvērā vai tobrīd tas saucās Latvijas vācu zemessardze, un tādās regulārās Latvijas armijas vienībās viņu nebija daudz. Tātad šis ir tas jautājums, ko varētu papētīt. Kaut gan iespējams, ka tas stāsts varētu būt arī ļoti prozaisks – kaujas apstākļos nonāca šajā vienībā un turpināja karot.”

Iespējams, ka tieši nesenais atradums – Ota Tīca atdusas vieta Lielajos kapos – būs impulss pievērsties arī nopietnākai viņa personības un kaujas gaitu izpētei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt