Lasīšana kā citu pasauļu iepazīšana
Māra Bitāne strādā Kokneses pašvaldībā, Attīstības nodaļā. “Pārsvarā mans ikdienas darbs ir saistīts ar Eiropas Savienības projektu rakstīšanu un īstenošanu. Bet brīvajā laikā man ir daudz hobiju, un viens no tiem ir arī grāmatu lasīšana.”
Māra Bitāne ir kaislīga grāmatu lasītāja jau no agras bērnības. Astoņus gadus viņa veido arī grāmatu un ceļojumu blogu ''Valkīras dienasgrāmata'', kur publicē atsauksmes par grāmatām un ceļojumu aprakstus. Kā liecina ieraksts viņas blogā, aizvadītajā gadā viņa, piemēram, izlasīja 91 grāmatu.
Lasīšanu viņa uzskata par maģiju, kurai nav līdzīgas: ''Pirmkārt, tā ir citu pasauļu iepazīšana. Man patīk tas, ka, pirms es esmu atvērusi grāmatu, es nezinu, kas tur būs. Bet tur ir cita pasaule – jauna, man nepazīstama, ar tēliem, kurus es iepazīšu un kuriem, iespējams, jutīšu līdzi. Man patīk arī tas, ka lasot, tu arī bagātini savu valodu. Tas ir neizbēgami. Tu iemācies jaunus vārdus. Tu iemācies kaut ko par šo pasauli.
Beidzot lasīt grāmatu, tu nekad vairs nebūsi tāds, kā iepriekš. Tu jau esi mainījies.
Tu jau esi ieguvis kaut ko jaunu, sajutis kādas emocijas, sakāpinājis savas sajūtas, pieredzējis kaut ko, ko tu nepieredzētu bez grāmatām. Tā ir emociju, zināšanu un sajūtu ieguve.”
Pats mīļākais Mārai Bitānei ir zinātniskās fantastikas un fantāzijas žanrs, ļoti patīk arī detektīvi, ceļojumu aprakstu grāmatas, kā arī daiļliteratūra ar vēsturisku ievirzi. Māra parasti lasa vairākas grāmatas vienlaicīgi, jo viņai patīk pārmesties no viena žanra uz citu atkarībā no noskaņojuma.
Šobrīd viņa lasa trīs grāmatas: divas drukātā veidā un vienu e-lasītājā. Un šīs grāmatas ir: Kristinas Sabaļauskaites romāns ''Pētera imperatore'', Janīnas Kursītes ''Latviešu folklora mītu spogulī'' un Frenka Herberta ''Kāpa'', ko viņa lasa angļu valodā, jo šī zinātniskās fantastikas grāmata nav latviski tulkota.
''Kristinas Sabaļauskaites romāns ''Pētera imperatore'' – tas ir tāds, kurā es esmu ļoti ''iekšā'' un aizrāvusies. Par šo grāmatu es uzzināju, skatoties izdevniecību jaunumos, un es to paņēmu lasīt, pateicoties atsauksmei internetā “Facebook” grupā, kas bija ļoti sajūsminoša. Jau pēc pirmajām divām lapām, lasot šo grāmatu, es sapratu, ka, jā, ir! Ir tas variants, ka valoda šeit ir plūstoša, dzīva.
Stāsts ir par Pētera I sievu Katrīnu I. Par viņas atmiņām saistībā ar viņas bērnību, dzīvi, visu ceļu, kas viņai bija jāiziet līdz šim momentam, kad viņa kļūst par imperatori. Un tur ir vēsture, bet izstāstīta tādā valodā – plūstošā un bagātīgā, ka tu pilnīgi esi iekšā tajā laikmetā – 18.gadsimtā Livonijā, Krievijā, Polijā. Man patīk, ka te ir vēstīts no sievietes skatu punkta. Un, ja Voltērs esot minējis, ka Katrīnas I stāsts ir līdzīgs Pelnrušķītei, kad viņa no kalpones kļuva par imperatori, tad jāsaka, ka te ir ļoti tālu no pasaku burvības. Šeit viss ir reāli kā dzīvē un vēl skarbāk,” stāsta Māra.
No latviešu autoru grāmatām, kas lasītas pēdējā laikā, Mārai Bitānei spēcīgu iespaidu atstājis Vlada Spāres romāns ''Tu nevari dabūt visu, ko gribi''. ''Man patika tas melnais humoriņš un tās asprātības, kas tur bija tik trāpīgi ievītas, un vārdu spēles. Tas mani uzjautrināja un tajā pašā laikā lika arī just līdzi tēliem, un es ļoti novērtēju, ja autors prot izveidot tādus tēlus, kurus tu redzi dzīvus un kuriem tu spēj līdzpārdzīvot. Šī grāmata mani ļoti pārsteidza labā nozīmē,” stāsta Māra.
No kurienes šī lielā grāmatu lasīšanas kaislība? ''Es domāju, ka tas ir no bērnības.
Es atceros, kā es bērnībā prasīju vecmammai pirms miega lasīt grāmatas un, kad man patika kādi stāsti, es viņai lūdzu vēl un vēl.
Un tad kaut kā man ierādīja burtus, es sāku vilkt kopā, un tā arī aizgāja. Es tagad ātri un daudz lasu, es nevaru bez tā vairs iedomāties. Tas ir kaut kas tāds, ko es nekad vairs neatmetīšu. Ja es kādu laiku neesmu lasījusi, tad es jūtu, kā mani velk atkal pie grāmatas. Tas ir tāds spēks... tas ir mans.”
Pavisam drīz būs klāt brīdis, kad Māra varēs sākt lasīt priekšā bērnu grāmatas savai mazajai meitiņai Emīlijai. Ar tām viņai jau esot pilns vesels grāmatplaukts.
Lasa sev un mazajam dēlam
Lasīšana priekšā savam mazajam dēlēnam jau tagad ir ikvakara rituāls šodienas grāmatu stāsta otrajam dalībniekam – Edvīnam Circenim. “Esmu būvinženieris. Strādāju valsts pārvaldē nekustamā īpašuma pārvaldes, attīstīšanas un būvniecības jomā. Manā istabā blakus dīvānam atrodas kaudzīte ar bērnu grāmatām. Un kā pirmās ir ''Pifa piedzīvojumi'', latviešu tautas pasaka par puisīti un zaķīti un brīnišķīgā Ziedoņa Purva dzejoļu grāmata ''Meža olimpiāde''. To es lasu gan pats sev, gan savam divarpusgadniekam.
Ar katru bērnu ir tik jauki atkal atgriezties savā bērnībā.
Jā, šīs visas grāmatas, kā jau saprotat, nav nekādas jaunās, bet nāk no 70. un 80.gadiem,” stāsta Edvīns.
Tās ir arī paša Edvīna Circeņa bērnības grāmatas. Tās viņš savulaik lasījis priekšā tagad jau lielajiem bērniem Mārai un Matīsam, un šobrīd tajās ar vislielāko aizrautību klausās dēls Pēteris.
''Manuprāt, viņš ļoti gaida šo brīdi. Un tā reize, kad sanāk nepalasīt, tad man liekas, ka ir kaut kas atņemts bērnam, jo tiešām viņš gaida un viņš prasa. Un tas tāds ļoti skaists brīdis ir katru vakaru,” stāsta Edvīns.
Lai arī ir ļoti aizņemts, Edvīns Circenis cenšas atrast laiku arī saviem lasīšanas brīžiem. Viens no tuvākajiem autoriem viņam ir Umberto Eko, kura grāmatu asprātīgās atziņas viņš labprāt mēdz citēt draugiem.
Šobrīd viņš lasa argentīniešu rakstnieka Giljermo Martinesa romānu ''Slepkava Alise'': ''Kas ir par 19.gadsimta angļu slaveno rakstnieku Luisu Kerolu un viņa gaišajām un varbūt ne tik gaišajām dzīves lapaspusēm. Kā zināms, Luiss Kerols ir sarakstījis pasaulslavenās grāmatas ''Alise Brīnumzemē'' un ''Alise Aizspogulijā''. Grāmata ir par mūsdienām, veidota kriminālromāna žanrā, un romānam tādu patīkamu, interesantu niansi piedod tas, ka noziegumu šķetina Oksfordas universitātes matemātikas profesore.”
“Ja runājam par latviešu autoriem, tad pēdējais, ko es lasīju, bija Jāņa Lejiņa romāns ''Vīrieša sirds''. To es iesaku izlasīt tiešām visiem vīriešiem. Romāns ir par sarežģīto 20.gadsimta vēsturi Latvijā un ne tikai Latvijā. Un es tā domāju, kas tikai nav tai vīrieša sirdij jāiznes – gan sākot ar nepanesamām mīlas mokām līdz pat diviem pasaules kariem un valstu dzimšanai un valstu bojāejai,” stāsta Edvīns.
Edvīns Circenis izvēlas lasīt dzīvi apliecinošas, pozitīvi lādētas grāmatas, kas viņu iedvesmo:
''Es meklēju iedvesmu un priecājos un gaidu, kad grāmata mani iedvesmo dzīvei un tālākiem darbiem, iecerēm, projektiem, arī ceļojumiem.”
