Viens no ceļiem ir savā grūtumā dalīties ar krīzes centra “Skalbes” speciālistiem, zvanot uz bezmaksas atbalsta tālruņiem. Bet klipa radošajai komandai vēl ir arī citi rosinājumi, kā palīdzēt izkļūt no depresīviem un nomācošiem stāvokļiem, ko diemžēl pandēmija ir pamatīgi saasinājusi.
Dziesmu “Agonija” Katrīna Gupalo sarakstīja pirms diviem gadiem, kad viņas pašas dzīvē bija depresīvs posms. Tolaik viņa tikko no klasiskās mūzikas lauka bija pārgājusi uz populāro mūziku, sāka komponēt savas dziesmas, kā viņa pati saka – maksimāli savu dvēseli izvērsa uz āru, bet saskārās ar ļoti nežēlīgu un nesaudzīgu kritiku, kam nebija gatava un ko uztvēra pārjūtīgi sāpīgi:
“Tad, kad tas tādā blīvā blāķī uznāk tev virsū, tad vienā brīdī tu jūti, ka tā kā par daudz, un tad tu sāc jau pats ticēt, ka nav nekādas jēgas nekam.
Jā, un tad bija tāds periods kādu pusgadu, kad es sēdēju mājās, laikam līdzīgi kā mēs visi tagad, un man bija tāda izolācija, kur bija tikai klavieres, tikai dziedāšana un iešana uz veikalu. Viss. Riktīgi drūma tā visa noskaņa,” sajūtās dalās Gupalo.
No apmēram pusgadu ilgušā apātiskā stāvokļa mūziķi izrāva negaidīts uzaicinājums piedalīties Ziemassvētku koncertos, kas viņā atkal atgrieza enerģiju, un šobrīd viņa jau uz savu depresīvo posmu spēj paskatīties kā uz vērtīgu pieredzi savā garīgajā izaugsmē. Bet Katrīna arī labi saprot, cik grūti dažkārt var būt izrauties no bezcerības, ja cilvēks nesaņem nekādu atbalstu, un pie cik smagām sekām tas var novest. Īpaši šobrīd, kad dzīvojam daudz attālinātāk viens no otra nekā parasti.
Tāpēc Katrīna tagad dalās ar savu dziesmu un videoklipu un vienlaicīgi popularizē ceļus, kas var arī citiem kalpot kā atbalsts.
Katrīna Gupalo atklāj: “Video mēs apzināti veidojām tādās drūmās krāsās, lai ar video estētiku uzrunātu tos, kam šī estētika šobrīd dvēselē ir tuva. Un tad tālāk, lai klipa beigās dotu kaut kādu citu alternatīvu izejai no situācijas.”
Klips aktualizē iespēju jebkurā diennakts laikā piezvanīt uz krīzes centra “Skalbes” atbalsta tālruņiem, tāpat aicina ikvienu dalīties ar saviem pieredzes stāstiem sarežģītu situāciju pārvarēšanā. Katrīna Gupalo ir pārliecināta par šādu stāstu iedvesmojošo spēku: “Tāpēc mums radās ideja, ka
cilvēki, kas pandēmijas laikā ir saskārušies ar grūtībām, sarežģījumiem un kam ir izdevies tos pārvarēt, ka viņi varētu ar saviem stāstiem dalīties, lietojot tēmturi #paliksimnomodā,
un tad tie stāsti krātos sociālajos tīklos, un cilvēki, kuri meklē kaut kādu “stariņu”, kaut kādu izeju, viņi izlasītu, un varbūt tas viņus iedvesmotu.”
Ideju par dalīšanos ar stāstiem kā ļoti pozitīvu iniciatīvu vērtē centra “Skalbes” psihoterapijas speciāliste un psiholoģe Aiga Ukstiņa. Viņa skaidro, ka cilvēki, kuriem ir depresija, bieži vien jūtas izolēti, nesaprasti un vienīgie tik nelaimīgi pasaulē, bet citi līdzīgi stāsti var viņos šo maldīgo sajūtu kliedēt:
“Latvijas sabiedrībā mēs visi esam audzināti būt tādi stipri un varoši, un līdzcilvēki reizēm mēdz teikt, ka tā ir sūdzēšanās, vājums, slinkums.
Un tad tādi piemēri, kur kāds izstāsta, ka viņam arī bija grūti, sāpīgi, bija bezcerības sajūta, bet ka sāpēm ir risinājums, ir ļoti svarīgi. Jo tas var iedot impulsu kādam citam cilvēkam, kurš, piemēram, jūtas viens ar pašnāvības domām vai pat gatavojas izdarīt pašnāvību, iedot cerību, ka risinājums pastāv,” norāda Ukstiņa.
Arī zvans uz krīzes telefonu var būt ļoti labs palīgs šķietami bezcerīgā situācijā. Lai arī zvanītāji paliek anonīmi, dažkārt centra darbinieki sajūt arī atgriezenisko saikni.
Aiga Ukstiņa atklāj:
“Ir, protams, brīnišķīgi, jauki gadījumi, kad cilvēks nākamajā dienā [vēlreiz] piezvana un saka – paldies, jūs man ļoti palīdzējāt, jūs mani izglābāt no pašnāvības mēģinājuma tajā nakts stundā, kad viss likās bezcerīgi.”
To, cik ļoti cilvēkiem pieaug vajadzība pēc psiholoģiskās palīdzības, uzskatāmi liecina statistika. Krīzes centrā“Skalbes” zvanu skaits, salīdzinot ar 2020. gadu, ir dubultojies, pastāsta Ukstiņa: “Un ir dubultojies arī vīriešu zvanu skaits. Mēs zinām, ka vīriešiem ir grūtāk meklēt palīdzību, jo uz viņiem sabiedrībā ir lielāks spiediens – būt stipriem un spēcīgākiem, bet arī vīrieši vairāk zvana.”
Ar saviem stāstiem un pieredzi par to, kas palīdzējis pārvarēt depresiju un citus sarežģījumus, cilvēki aicināti dalīties, izmatojot tēmturi #paliksimnomodā.
Stāstus var rakstīt, bet var arī izteikt dziesmā, zīmējumā, dzejolī vai kādā citā radošā veidā. Tos apkopos un publicēs “Katrina Gupalo Music” un biedrības “Skalbes” kontos “Facebook”.
