Panorāma

Ķezbere neatkāpjas; viņu sola atlaist Saeima

Panorāma

Panorāma

Budžeta sarunas vēl bez atrisinājuma

Koalīcijas sarunas par 2020. gada budžetu vēl bez atrisinājuma

Sarunas turpinās, bet rezultāta kā nav, tā nav. Koalīcijas partijas vēl aizvien meklē kompromisu nākamā gada valsts budžeta līdzekļu sadalē. Jaunā konservatīvā partija, pēc kuras iniciatīvas budžeta veidošanas sarunas pagājušajā piektdienā tika apturētas, piedāvājusi atkal meklēt naudu, kuru pārdalīt citām vajadzībām.  

ĪSUMĀ:

  • Piektdien budžeta sarunas tika atliktas pēc JKP iebildumiem.
  • Piektdien jautājums radās par to, vai sākt celt Liepājas cietumu nākamgad vai 2021. gadā.
  • Vēlāk Bordāns paziņoja, ka būvnieku karteļa lietas dēļ sludinās jaunu konkursu cietuma būvniecībai.
  • Līdz ar to jautājums par cietuma būvniecību pazuda no dienaskārtības.
  • Pirmdien koalīcija atkal sprieda par budžetu.
  • Kariņam un Bordānam bija privāta apspriede; par ko – viņi neatklāja.
  • Pēc tam partiju pārstāvji paziņoja – vienošanās vēl nav, sarunas turpināsies.
  • Premjers par sarunām izteicās cerīgi.
  • Bordāns neatklāj JKP prasības; noprotams, ka runa ir par neapliekamā minimuma un minimālās algas celšanu.

 

Pēc premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) teiktā, jau finiša taisnē esošās budžeta sarunas pagājušajā piektdienā apturēja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) iebildumi – kad viss kompromiss likās jau bija noslēgts, pēkšņi parādījās vēl viens klupšanas akmens, kas saucas Liepājas cietums. Jautājums bija par to, vai sākt cietuma būvniecību nākamgad vai 2021. gadā.

Tiesa, pēc tieslietu ministra Jāņa Bordāna paziņojuma, ka aizdomu par būvnieku karteli dēļ par cietuma būvniecību sludinās jaunu konkursu, šis jautājums automātiski pazuda no nākamā gada budžeta veidošanas dienaskārtības.

Pirmdien, 9. septembrī, koalīciju veidojošās partijas tikās atkal, lai tomēr mēģinātu vienoties par nākamā gada budžeta līdzekļu sadalījumu.

Pēc aptuveni stundas, tieši pirms budžeta apspriešanas, sēdē tika izsludināts pārtraukums, un premjers devās uz privātu saruna ar JKP līderi Jāni Bordānu.

Abi atgriezās pēc nepilnas pusstundas, taču komentārus par runāto viņi nesniedza.  

Tomēr ar šo sarunu acīmredzot nebija pietiekami, jo pēc sēdes partijas pie žurnālistiem iznāca ar paziņojumu, ka vienošanās nav panākta un diskusijas turpināsies.

 “Ļoti ceru uz premjera izturību un nerimstošu optimismu,” pēc sarunām sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”).

Ministru prezidents par iespēju visām piecām partijām rast kompromisu tiešām izteicās cerīgi, norādot – budžetā zināmā apmērā varētu iekļaut gan mediķu un pedagogu algu palielinājumu, gan neapliekamā minimuma kāpumu.

“Es domāju, ka tas jebkurā gadījumā ir panākams, ar vienu nosacījumu – ka katrs saprot, ka es nepanākšu visu savu, un mums jādomā, kā mums valstij labāk, ne tikai man vai manai politiskajai partijai,” norādīja Kariņš.

Privāto sarunu ar Bordānu Kariņš nekomentēja.

“Es ar visiem partneriem pavadu laiku runājot, es tālāk šobrīd nekomentēšu,” sacīja premjers.

“Es ierosināju šādu sarunu un tikai viena iemesla dēļ – ne tādēļ, lai aiz muguras mēģinātu uz citu rēķina izsist kādu labumu, bet šķita, ka, runājot visi kopā, mēs netiekam saklausīti kaut kādās detaļās,” paskaidroja Bordāns.

Kādas tieši ir JKP prasības, Bordāns publiski neatklāja, bet noprotams, ka partija uzstāj uz neapliekamā minimuma un minimālās algas palielināšanu.

“Un nevajag skatīties tikai ar greizsirdīgu aci uz to, ka, ja palielinās neapliekamo minimumu, ja palielinās neapliekamās algas, ka tad būs kādā veidā aizskarti tie, kas ir tuvu šai robežai, bet uz kuriem šie uzlabojumi neattieksies. Ir laiks saprast solidaritāti,” medijiem norādīja Bordāns.

JKP arī aicinājusi pārējās partijas atkārtoti pārskatīt ministriju budžetus, mēģinot sazīmēt vēl papildu citur novirzāmus līdzekļus iepriekš jau atrastajiem 93 miljoniem eiro.

KONTEKSTS:

Valsts budžets 2020. gadam pārsniegs 10 miljardus eiro, un tas būs par aptuveni 500 miljoniem vairāk nekā šogad, paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Budžeta pārskatīšanas rezultātā esot rasti ievērojami vairāk resursu nekā valsts tēriņu revidēšanā pērn - nākamgad jauniem tēriņiem  varētu būt pieejami 93,7 miljoni eiro

Taču https://eu2.madsone.com/ad/100251566796423000006/486fd431fcb88321/mads.gif2020.gada budžeta projektā līdz šim neiekļautās vajadzībās sasniegušas aptuveni miljardu eiro. Lielākie pieprasījumi ir Veselības ministrijai, Satiksmes ministrijai un Iekšlietu ministrijai.  Jaunā konservatīvā partija ieprikeš uzstāja uz minimālās algas palielināšanu līdz 500 eiro nākamgad. 

Savukārt budžeta iespējas ir desmit reizes mazākas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti