ĪSUMĀ:
- Pakāpeniski sešu gadu laikā plāno izveidot divu cilvēku NMPD brigādes.
- Uz augstas prioritātes izsaukumiem joprojām brauks arī brigādes ar trim cilvēkiem.
- Tie, kuri jau izmēģinājuši darbu divu cilvēku brigāde norāda, ka tas ir izdarāms.
- Plānots, ka ārsti tiks apmācīti drošā braukšanā, lai vairāk brigādēs būtu divi ārsti.
- Paredzētās pārmaiņas iespējams veikt arī nepalielinot nozares finansējumu.
- Divu cilvēku brigādēm var palielināt algas, kā arī tas palīdz novērst cilvēku trūkumu.
Paredzēts, ka šādās brigādēs būtu vai nu divi ārsti, no kuriem viens vada automašīnu, vai arī viens ārsts un otrs - autovadītājs.
NMPD pašlaik trūkst 587 darbinieki, un vēl 200 plāno doties pensijā. Divu cilvēku brigāde ļautu risināt šo problēmu, kā arī pacelt darbiniekiem algas.
Situācija Latvijā ir specifiska ar to, ka pēc Eiropas standartiem brigāžu skaits pret kopējo valsts iedzīvotāju skaitu mums ir pietiekams, bet ir ārkārtīgi daudz NMPD izsaukumu, un uz šo izsaukumu skaitu brigāžu trūkst.
Salīdzinājumam, ja Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem gadā ir vidēji 208 izsaukumi, Lielbritānijā – divas reizes mazāk. Tajā pašā laikā reaģēt uz izsaukumiem citviet Eiropā izdodas pat divreiz ātrāk. Reaģēšanas laiku saīsināt apņēmusies arī Latvijas dienesta vadība, un tā kā uz papildu darbinieku pieplūdumu tur vairs necer, pieņemts lēmums pamazām pāriet uz divu cilvēku brigādi.
Divu cilvēku brigādes līdz šim reaģējušas jau uz 20 tūkstošiem izsaukumu. Darbinieki, kas gatavi strādāt mazākā sastāvā, piesakās brīvprātīgi, un tādu netrūkst, jo brigādes samazināšana ļauj atlikušajiem diviem maksāt par 30% vairāk.
"Ja mēs runājam par Rīgas pilsētu, tad tās ir brigādes, kuras parasti tiek virzītas uz zemākas prioritātes izsaukumiem. Reģionos šis darbojas vairāk pēc pirmā reaģētāja principiem. Protams, lielākās darbinieku bažas ir, ka atsevišķos izsaukumos viņi nonāks, kur ir nepieciešama ļoti specifiska palīdzība. Tad mums ir jānodrošina atbalsta pasākumi," stāstīja NMPD vadītāja Liene Cipule.
Tādos gadījumos palīdzīgu roku sniedz Valsts ugunsdzēsības dienests vai tiek izsaukta vēl viena brigāde. Sešu mēnešu laikā palīdzība bijusi nepieciešama tikai nelielā daļā gadījumu. Rīgas reģiona arodorganizācijas vadītājs Genādijs Rusānovs skaidroja, ka šādos gadījumos palīdz arī operatīvie dispečeri.
"Man līdz šim ir bijusi pieredze strādājot abu tipu brigādēs. Var! Var visu izdarīt divatā, jo mūs dispečeri pamatā sūta uz tiem trešās kārtas izsaukumiem, kur neprasa neatliekamo palīdzību šeit un tagad. Dažreiz ir tā gadījies, ka mēs esam divas brigādes un viņa arī ir viena ar šoferi. Tad man zvana dispečers un jautā – vai man sūtīt jūs abus vienlaicīgi vai vajadzības gadījumā izsauksiet papildus? Protams, ja mēs skatāmies no pacienta drošības aspekta, labāk jau būtu, ja būtu uz brigādi divi mediķi. Bet esošos krīzes apstākļos es arī varu saprast vadību – variantu viņiem nav," norādīja Rusānovs.
Plānots, ka turpmāk dienesta mediķi, tostarp jau koledžā, varētu apgūt drošas braukšanas prasmes, savukārt dienesta autovadītāji – iemaņas, kas ļautu palīdzēt ārstiem.
"Tāds saucamais pliks vai tikai auto vadītājs nav drošs atbalsts šādās brigādēs, un mums ir jāpanāk, ka arī otra ārstniecības persona tiek veidota, tikai, iespējams, viņu kompetences varētu būt zemākas. Jo pašreiz pēc spēkā esošajiem nosacījumiem autovadītājs nedrīkst faktiski neko darīt izsaukumā," stāstīja NMPD vadītāja Liene Cipule.
Uz smagiem izsaukumiem arī turpmāk dosies trīs cilvēki, bet samazinātajām brigādēm būs pieejams atbalsts un, nepieciešamības gadījumā, papildspēki. Šādi iecerēts palielināt gan brigāžu, gan bāzesvietu skaitu, un turpmāk pie pacientiem, tostarp reģionos, kur uz izsaukumiem dodas visilgāk, nokļūt ātrāk. Savukārt ar Nacionālo bruņoto spēku palīdzību dienests iecerējis nodrošināt, ka īpaši neatliekamos gadījumos pacientus ar helikopteru var pārvietot ne tikai starp dažādām slimnīcām, kā šobrīd, bet arī uzreiz no notikuma vietas.
Dienesta direktore Cipule stāstīja, ka plānots arī saīsināt palīdzības sniegšanas laiku, palielināt brigāžu skaitu un izvietot vietās, kur līdz šim tās nav bijušas. Paredzētās pārmaiņas iespējams veikt arī nepalielinot nozares finansējumu.
"Uz šīs stratēģijas bāzes faktiski arī turpmāk tiks veidota dienesta attīstības stratēģija, kas nozīmē milzīgu sadarbību gan ar citiem operatīvajiem dienestiem, gan ar stacionāriem, gan arī mūsu lomu veselības aprūpē kopumā.
Stratēģijai ir četri pamatvirzieni. Tātad operativitāte, kas ir mūsu svarīgākais rādītājs.
Otrs būtisks jautājums, kādas kvalitātes palīdzību mēs spējam sniegt izsaukumā. Trešais - vai mēs strādājam efektīvi. Protams, nevaru nepieminēt, ka jāstrādā pie cilvēkresursu attīstīšanas un plānošanas. Izaicinājumi, kas veselības nozari sagaida tuvāko trīs un četru gadu laikā ir vēl nopietnāki par tiem, kuru priekšā esam šodien," stāstīja Cipule.
Par jauno stratēģiju Latvijas Radio saņēmis dažādu nozares ekspertu un mediķu viedokļus. Cilvēki, kuri uztraucas par darbinieku labklājību, strādājot divu cilvēku brigādēs, publiski savu viedokli sniegt atteicās. Tomēr netrūkst arī nozares pārstāvju, kas kopumā situāciju atbalsta. Vairāk stāsta neatliekamās medicīnas speciālistu asociācijas pārstāvis Rafaels Ciekurs.
"Es nebaidīšos teikt, ka Rīgas reģionālajā centrā, kurā ir vienas no lielākajām problēmām ar operativitātes nodrošināšanu, tomēr arī vajadzētu vērtēt, vai arī vadības līmenī ir pietiekami augsti profesionāļi, kas spēj organizēt mūsu ikdienas darbu. Un bieži vien to mēs kā Rīgas reģionālā centra darbinieki nevērojam."
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāves ir pārliecinātas, ka jauno stratēģiju iespējams īstenot ar jau esošajiem cilvēkresursiem un finansējumu.
KONTEKSTS:
Pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības stratēģija 2020.-2026.gadam iezīmē risinājumus, kuru mērķis ir paātrināt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu ierašanās laiku pie pacientiem izsaukumu vietās, uzlabot brigāžu pieejamību un tīkla pārklājumu, kā arī sniegtās palīdzības kvalitāti.
