Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma 3.augustā

Černobilietis: cilvēkiem ir jāzina

Černobiļietis par HBO seriālu: Cilvēkiem ir jāzina, kas notika

"Šis tas nav izstāstīts, vēl kas – piepušķots, bet kopumā – labi, ka šāds seriāls tapis, jo cilvēkiem ir jāzina," par HBO seriālu "Černobiļa" saka viens no pirmajiem Latvijas černobiļiešiem Ivars Kalada.

Viņš bija starp pirmajiem tūkstoš vīriem no Latvijas, kurus uz Černobiļas katastrofas seku likvidāciju nosūtīja pusotru nedēļu pēc avārijas.

"Pateica, ka uz 45 dienām un kaut kādas mācības.

Domāju, uz Jāņiem būšu mājās, baigi labi. Un tas viss pasākums izvērtās 155 dienu garumā. Man personīgi. Beigās izrādījās, ka mūs tur apšmauca kapitāli ar radiācijas devām," stāsta Kalada.

Viņš tika ieskaitīts mediķu rotā kopā ar eksprezidentu Valdi Zatleru. Iespējams, tieši tas viņu pasargājis no smagākām sekām, jo mediķi redzēja un zināja vismaz nedaudz vairāk kā pārējie.

"Bija viens zinātnieks, viņu ātri pavāca nost, ar armijas pakāpi. Zināja, ka ir katru dienu jādzer 100 grami alkohola un vīnogu sula, kas vada tos radikāļus ārā, kas, protams, mums tika liegts.

Mediķis ir mediķis, viņš kafiju uztaisa ar jumtu," stāsta Ivars.

Savs stāsts Ivaram ir arī par vienu no nervus kutinošākajām seriāla epizodēm, kur, pakļauti nāvējošai radiācijas devai, jauni puiši un vīri attīrīja no radioaktīvā grafīta reaktora jumtu.

"Mans rotas komandieris, varētu teikt, nu jau zem zemes, Unga Andris, viņš mani izglāba. Mēs gribējām tikt mājās par katru cenu, jo sapratām, ka nenotiks, es teicu – uzkāpsim uz jumta brīvprātīgi, nometīsim tos grafīta stieņus, savāc devu un...

Viņš teica, es jūs uz jumta nelaidīšu.

Tā i palika, un tas varbūt izglāba, jo atnāca no mana ciema cilvēks, divas nedēļas pabija, tai skaitā uzkāpa uz tā jumta pusotru minūti, un viss, ir jau n-tos gadus zem zemes," atceras Ivars.

Daudz kas seriālā neesot parādīts, šis tas arī piepušķots, bet kopumā bijušais černobilietis to vērtē pozitīvi, jo cilvēki skatās, interesējas un runā. Arī visi Ivara bijušie Černobiļas biedri, ar kuriem par seriālu runāts, ir to redzējuši.

"Lai tas būtu kinoļaužu, kā saka, viņu skatījums. Mums ir cits, es neesmu kino kritiķis, bet neko... Protams, asaras sanāca kaklā, viss tas... Ļoti nepatīkami. Jo zinu, cik daudzi ir miruši. Cilvēki ar ko kopā biju," saka Ivars.

Par spīti smagajām atmiņām Ivars gribētu Černobiļā vēl atgriezties un izstaigāt atvērtās teritorijas. Bet viens, ne tūristu grupas pavadīts.

Saistītie raksti
Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti