Panorāma

Panorāma

Panorāma

Godina ģenerāļa Pētera Radziņa piemiņu

NEPLP tālākā nākotne neskaidra

Saeimā nesteidz paust atbalstu no NEPLP aizgājušās Līdakas pēcteča meklējumiem

Līdz ar šīsdienas Saeimas balsojumu amatu atstājusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Gunta Līdaka. Viņa par vēlmi aiziet no darba paziņoja drīz pēc neveiksmīgā Latvijas Televīzijas (LTV) valdes konkursa, uzsverot, ka padome pilnībā zaudējusi sabiedrības uzticību. Vai Līdakas vietā meklēt jaunu padomes locekli? Lielākā daļa Saeimā pārstāvēto partiju nepauž tūlītēju atbaltu Līdakas pēcteča meklējumiem.

Saeimas balsojums par Līdakas atbrīvošanu no darba NEPLP ceturtdien, 2. maijā, bija vairāk formāls, bet par jautājumu, ko tālāk iesākt ar vakanto vietu padomē, gan nāksies diskutēt, jo jau tagad ir skaidrs, ka partiju viedokļi atšķiras.

"Noteikti jāmeklē cits, jo padomei ir jāturpina pilnvērtīgs darbs," sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāts Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība).

Šādu viedokli gan pauž vienīgi Nacionālā apvienība (NA).

Par medijiem atbildīgās komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš ("KPV LV") sarunā ar LTV norādīja, ka jauns loceklis pagaidām nebūtu jāvēl nekādā gadījumā.

Arī citas partijas tūlītēju atbalstu Līdakas aizvietotāja meklējumiem nepauž.

"NEPLP ir spējīgi strādāt nepilnā sastāvā, vismaz uz laiku, tāpēc mēs mēģināsim risināt citus jautājumus vispirms," teica Saeimas Mediju apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda ("Attīstībai/Par!").

"Es domāju, ka tas ir atkarīgs no tā, cik ātri mēs varēsim pieņemt jauno Sabiedrisko mediju likumu," sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāts Boriss Cilevičs ("Saskaņa").

"Strādājot ar jauno likumu, kur NEPLP nav paredzēts, mēs saprotam, ka visu termiņu tad jaunievēlētā persona nevarēs nostrādāt, bet jautājums ir atklāts," sprieda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāts Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība"). 

Topošais Sabiedrisko mediju likums paredz ne vien sadalīt esošās padomes funkcijas divām dažādām institūcijām, bet arī mainīt līdzšinējo padomes locekļu iecelšanas kārtību.

"Atceros, kā NEPLP tomēr beidzās ar atsevišķu cilvēku apsēšanos vienā telpā un tomēr katram loceklim kāds politisks atbalsts aiz muguras stāv," atzina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāts Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).

"Arī Gunta Līdaka norādīja, ka viņu pārsteidz dažu partiju klātbūtne viņas NEPLP kolēģu vidū," piebilda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (Jaunā konservatīvā partija).

Vairākas koalīcijas partijas gan paudušas neuzticību esošajai padomei, un vēl joprojām aktuāls ir arī pārējo tās locekļu liktenis.

KONTEKSTS:

Guntu Līdaku līdz ar vēl trijiem kandidātiem NEPLP locekles amatā Saeima apstiprināja 2017. gada janvārī.

Pēdējā laikā NEPLP īpaši asu kritu izpelnījās par LTV valdes locekļu izvēli, kuri, pat nestājoties amatos, atkāpās. Lai gan uz amatiem tika organizēts atklāts konkurss un LTV darbiniekiem bijusi iespēja iztaujāt kandidātus, taču kritizēti tika gan konkursa nosacījumi, gan NEPLP gala izvēle, lemjot LTV vadību uzticēt Eināram Gielam un Evai Juhņēvičai.

Pārbaudi par NEPLP rīkotā LTV valdes amatu konkursa rezultātu atbilstību likuma prasībām sākusi prokuratūra. Uzmanību NEPLP lēmumiem pievērsušas arī politiskās partijas.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti