“PNB bankas” maksātnespējas lietā pirmā sēde bija jau pagājušajā nedēļā, tomēr pēc būtības lietu skatīt tā arī nesāka, jo banka lūdza vairāk laika, lai iepazītos ar pretējās puses argumentiem. Strīds lietā ir par to, vai bankas aktīvu – naudas, vērtspapīru un īpašumu – kopējā vērtība ir pietiekami liela, lai segtu visas bankas saistības.
Līdzīgi kā iepriekšējā sēdē, arī šoreiz dalībnieku bija daudz, un, lai arī lietas skatīšanai tika izraudzīta lielāka zāle, nācās meklēt papildu krēslus. Pēc vairāk nekā piecām stundām tika paziņots, ka sēde beigusies, un spriedums gaidāms nākamajā ceturtdienā, 12. septembrī.
“Mēs atbalstām savu viedokli, banka atbalsta savējo. 12. septembrī redzēsim. Pierādījumu loks jau ir pietiekami noslēgts šajā gadījumā, vienīgais, kā viens vai otrs pierādījums tiek traktēts. Tā ka šajā gadījumā būs jautājums, kā tiesnese to visu izvērtējusi,” sacīja FKTK padomes loceklis Gvido Romeiko.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija savu nostāju balsta Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzinumā par bankas finanšu grūtībām. “PNB bankas” vadība savukārt uzstāj – tās aktīvi novērtēti pārāk zemu.
“ECB vērtē aktīvus, bet tā nav tirgus vērtība, tā ir piespiedu likvidācijas vērtība,” norādīja “PNB bankas” valdes locekle Anna Verbicka.
Lai arī PNB bankas vadība Eiropas Centrālās bankas vērtējumam nepiekrīt, tā apstiprina – summa, kas būtu nepieciešama, lai finanšu uzraugu acīs stabilizētu bankas stāvokli, ir 146 miljoni eiro. Un šīs saistības banka varētu arī izpildīt, uzskata tās valde, norādot uz jūnija beigās notikušo bankas akcionāru maiņu.
“Mēs ilgu laiku meklējām investoru. Investors ir. Bet diemžēl situācija ir tāda, kā ir,” sacīja Verbicka. Taujāta, vai atrastais investors būtu gatavs maksāt, viņa norādīja: “Tā nebūtu skaidra nauda, bet kā aktīvs, un par to FKTK un ECB kolēģi bija informēti. Mēs 13. augustā sūtījām kopā ar akcionāriem vēstules no bankas puses, no akcionāru puses par visiem pasākumiem, par kapitāla stiprināšanu, diemžēl 15. datumā mēs saņēmām to gala lēmumu no FKTK apturēt mūsu finansiālo darbību.”
Bankā arī nepiekrīt, ka gatavība ieguldīt papildu līdzekļus ir nākusi pārāk vēlu. “Nē. Mans viedoklis, ka nebija pietiekami laika, lai ieguldītu un izpildītu. Viņiem bija vēlme un iespēja, bet FKTK pieņēma citu lēmumu,” sacīja Verbicka.
Potenciālais “PNB bankas” maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš sliecas piekrist Eiropas Centrālās bankas vērtējumam par bankas finanšu problēmām: “Plnīga informācija par bankas stāvokli, aktīviem un pārējo man joprojām nav pieejama. Tas ir pieejams tikai tad, kad kļūst par pienākumu izpildītāju un ir reāli pasludināta maksātnespēja. Līdz ar to šobrīd man ir pieejama tikai tā informācija, kas man ir iesniegta un iesniegta tiesā. Pēc šīs visas informācijas es viedokli neesmu mainījis, es vairāk esmu nosliecies par ECB vērtējumu.”
Jau drīzumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ar “PNB banku” būs jātiekas citā tiesas procesā. Banka apstrīdējusi augusta vidū pieņemto uzrauga lēmumu par tās darbības apturēšanu. Šajā lietā pirmā sēde plānota septembra otrajā pusē.
Un vēl joprojām turpinās garantētās atlīdzības izmaksa “PNB bankas” klientiem. Līdz augusta beigām izmaksāti 110 miljoni eiro, kas ir aptuveni divas piektdaļas no kopējā valsts garantēto noguldījumu apjoma.
KONTEKSTS:
Šā gada 15. augustā nolemts apturēt "PNB bankas" (iepriekš "Norvik banka") darbību. Bankā kopš 2017. gada beigām konstatēti kapitāla pietiekamības prasību pārkāpumi. Bankai bija pilnībā jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 17. augustā pieņēma lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "PNB bankas" klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt bankai "Citadele". No Noguldījumu garantiju fonda garantētās atlīdzībās varēs saņemt līdz 100 000 eiro, un tas attiecas uz 99,2% "PNB bankas" klientu.
Šogad jūlija beigās bankas pārstāvji informēja, ka "PNB bankai" ir teju 500 darbinieku un apmēram 100 000 klientu, no kuriem aptuveni divas trešdaļas ir seniori.
