Panorāma

Kritizē britu valdības lēmumu apturēt parlamenta darbu

Panorāma

Latvijas Nacionālajai bibliotēkai – simtgade

Izmaiņas 36 pašvaldību modelī neparedz

Ar reformu neapmierinātās pašvaldības cer uz Saeimu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Arvien tuvāk noslēgumam virzās darbs pie teritoriālās reformas. Atbildīgā ministra ieskatā, būtiskas izmaiņas vairs nebūs jāveic, un oktobrī likumprojekts varētu nonākt valdībā. Tieši uz šo posmu, kurā reformu vētīs ministri un vēlāk arī Saeimas deputāti, cer tās pašvaldības, kuras ar ministrijas piedāvājumu ir īpaši neapmierinātas.

Par 36 pašvaldību modeli, kurā ir divas republikas pilsētas – Rīga un Jūrmala – un vēl 34 novadi, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vēl gaida dažādu institūciju atzinumus. Tomēr līdzšinējā reformas izstrādes gaita atbildīgajam ministram liek domāt -  būtiskas izmaiņas vairs netiks veiktas. Reformas sabiedriskajai apspriešanai 30 novados šogad iztērēts pusmiljons eiro, vēl 1,1 miljons dažādiem pētījumiem, atzinumiem un informatīvajai kampaņai ieplānots nākamajā gadā. Toties krietni lielāki līdzekļi pēc ministrijas plāna būs nepieciešami 2021. gadā – vairāk nekā 83 miljoni. No tiem lielākā daļa – teju 75 miljoni, lai sakārtotu ceļus uz jaunajiem novadu centriem, un vēl 7,5 miljoni – vienreizēja dotācija pašvaldībām ar reformu saistīto izdevumu daļējai segšanai.

"Tas var būt jebkas. Sākot ar triviālo – nomainīt izkārtnes pie ēkām un beidzot ar, nu, varbūt vislielākie izdevumi – reorganizācijai, būs jāapvieno iestādes, jāveido jaunas iestādes līdz ar novadu izveidošanu, tie ir arī atlaišanas pabalsti," tā Pūce.

Galvenā reformas daļa ir teritoriju apvienošana, dalīt ieplānots tikai divus esošos novadus. Olainei tiks pievienota daļa Ķekavas novada teritorijas, kas līdz šim sadalīja Olaines novadu divās daļās, savukārt no Inčukalna, kas turpmāk būs Siguldas novada sastāvā, plānots atdalīt Vangažus, kas turpmāk kopā ar Garkalni, Ropažiem un Stopiņiem veidotu Ulbrokas novadu.

Likumprojekta anotācijā nodomu atdalīt Vangažu pilsētu no Inčukalna novada ministrija skaidro ar reformas apspriešanas gaitā izskanējušu ideju, kam atbalstu esot paudis arī vairākums Inčukalna novada domes deputātu.

Inčukalna mērs gan ministrijas ieceri asi kritizē un uzsver – vienīgais oficiālais domes lēmums par Vangažu atdalīšanu esot septembrī par šo jautājumu rīkot iedzīvotāju aptauju. Vai varētu būt, ka vairākums 15 domes deputātu individuāli pauduši atbalstu reformai, mērs nezinot.

"Mums ir tāda situācija diezgan sarežģīta. Viedokļi dalās un ir pozīcija un opozīcija pietiekoši izteikta," teica Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko (LZS).

Arī aptaujāto Vangažu iedzīvotāju viedokļi dalās līdzīgi. Daļa no tiem uzskata, ka Vangažiem izdevīgāk ir pievienoties Ādažiem, Garkalnei. Inčukalna mērs cer – citu partiju politiķi lēmumu par Vangažu atdalīšanu vēl varētu atcelt. Valdībā likumprojekts nonāks oktobrī, savukārt gala lēmums būs Saeimas rokās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti