Panorāma

Panorāma

Panorāma

A. Čakša pievienošanos «Vienotībai» sauc par likumsakarīgu

Vajadzību daudz, naudas nemaz

FM sola meklēt naudu skolotāju un mediķu algu celšanai; arodbiedrības prasa pildīt solīto

Likums jāpilda, bet naudas tam nav. Arvien spilgtāk iezīmējas smagas dilemmas nākamā gada valsts budžeta veidošanas procesā. Gan veselības, gan izglītības darbinieku arodbiedrības uzstāj uz iepriekšējās valdības likumā ierakstīto nozaru darbinieku algu palielinājumu, bet tam pieejamie līdzekļi pagaidām ir ne vien nepietiekami, bet pat ar mīnusa zīmi.

Lielāku finansējumu veselības nozarei un algu pieaugumu pedagogiem likumos ierakstīja vēl Kučinska valdība, bet nauda tam jāatrod Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītajam Ministru kabinetam. Kā abu nozaru arodbiedrībām otrdien, 27. augustā, skaidroja Finanšu ministrija (FM), nepieciešamo līdzekļu nav, bet tie tiek meklēti. Ne ārstu, ne skolotāju pārstāvjus šāda atbilde neapmierināja.

"Nākamgad veselības budžeta finansējumam ir jābūt 4% no iekšzemes kopprodukta, un tajā skaitā ir jābūt garantētai konkrētai summai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Valdībai likumi ir jāievēro ne mazāk cītīgi kā "Moneyval" rekomendācijas," norādīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.

Mediķu atalgojuma paaugstināšanai nākamajā gadā nepieciešami 120 miljoni eiro. Skolotājiem, toskait – augstskolu darbiniekiem, – 80 miljoni eiro.

"Sanāk diezgan ievērojama summa, jā, bet tas ir algas palielinājums tikai par 40 eiro. (..) Šodien ziņojumā tika norādīts, ka turpinās diskusijas, un tas mums ir klaji nepieņemami, jo nevar būt diskusiju turpinājums par spēkā esošiem normatīviem aktiem," sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Pēc FM datiem, visas ministrijas kopā nākamajam gadam prasījušas papildu 953,6 miljonus eiro.

Vēl 23,4 miljonus eiro prasa neatkarīgās institūcijas, kuras otrdien savu prasījumu pamatoja valdībā. 

No tiem 10,4 miljoni eiro tiek prasīti tiesu darbinieku atalgojuma paaugstināšanai, bet seši miljoni – lai risinātu krīzi Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio.

Lai visas šīs vajadzības apmierinātu, nākamā gada budžetā būtu jāatrod teju viens miljards eiro.

Jautāts, cik liels papildu finansējums būs pieejams, finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") sacīja: "Es jums konkrēti nevaru atbildēt. Šis skaitlis ir mainīgs, jo ministrijas turpina strādāt un meklēt izdevumu samazinājumus."

Lai arī pērn ekonomika augusi un paredzams, ka turpinās augt arī nākamajā gadā, šie papildu līdzekļi jau rezervēti iepriekš pieņemtu lēmumu īstenošanai, piemēram, pensiju indeksācijai. Tāpat nākamā gada budžeta iespējas par 72 miljoniem eiro samazinājušas arī "Rīgas satiksmes" saistības un, visu sarēķinot kopā, brīvie līdzekļi ir pat ne mazi, bet mīnus 25 miljoni eiro. Vienoties, kā izlīdzināt šobrīd negatīvo bilanci, kur rast vēl papildu naudu un kam no daudzajiem prasītājiem to piešķirt, būs Kariņa valdības līdz šim smagākais pārbaudījums.

"Valdība šobrīd nepiedāvā raustīt nodokļu sistēmu, pacelt nodokļus tikai, lai apmierinātu visas vajadzības, kas ir, mūsu sabiedrība to nebūtu pelnījusi. Mums ir jāieklausās vienā otrā un mums ir jāatrod kompromisa risinājumi. Es esmu pārliecināts, ka tas ir iespējams. Es esmu pārliecināts, ka mēs ļoti daudz ko varēsim izdarīt, mēs varēsim palielināt finansējumu arī daudzās jomās, kuras tas ir nepieciešams," sacīja Kariņš.

Apstiprināšanai Saeimā nākamā gada budžets varētu nonākt oktobra vidū.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti