Elektroapgādes pārrāvums, kas otrdien uz laiku atstāja bez elektrības visu Daugavas labo krastu Rīgā un vēl vairākas pilsētas, satricinājis ne vien sabiedrību, bet atstājis arī būtisku ietekmi uz elektrības cenu "Nordpool" biržā visās trīs Baltijas valstīs. Cenas lēciens gan ir īslaicīgs, un tā ietekmi uz ikmēneša rēķinu varētu sajust vien uzņēmumi, kas daudz elektrības patērējuši tieši šīs dienas pirmajā pusē.
Autora ziņas
Koalīcijas partiju pārstāvji vienojās pārveidot Rīgas un Ventspils ostas par kapitālsabiedrībām, bet par Liepājas ostas likteni koalīcijas partneriem nav vienprātības. 3 no 5 partneriem – premjera pārstāvētā “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība un arī partija “KPV LV” uzskata, ka Liepājas Speciālajai ekonomiskajai zonai (SEZ) jāsaglabā līdzšinējais statuss.
Augstās fotoradaru uzturēšanas izmaksas cer samazināt, nākotnē to apkopi vairs neuzticot vienam, bet vairākiem uzņēmumiem. Daļu līdz šim ārpakalpojumā piesaistīto funkciju varētu pārņemt arī Ceļu satiksmes un drošības direkcija (CSDD) pati. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) gan atzina, ka uz Latvijas ceļiem uzstādītie 100 fotoradari ir dārgs pagātnes mantojums, kura efektivitāte nav pietiekama, un nākotnē vajadzētu pāriet uz vidējā ātruma mērīšanu.
Pērn Civilās aviācijas aģentūrai (CAA) ziņots par 185 gaisa kuģu sadursmēm ar putniem; salīdzinot ar 2018. gadu, kad reģistrētas 158 sadursmes, šādu atgadījumu skaits ir pieaudzis, liecina informācija CAA publicētajā lidojumu drošuma pārskatā par 2019. gadu, kurā secinātas galvenās drošuma tendences aviācijā Latvijā un pasaulē.
Latvijā pēc 9. jūnija ārkārtējo situāciju neplāno pagarināt, un tiks mīkstināti arī pulcēšanās ierobežojumi: no 10. jūnija pulcēties iekštelpās drīkstēs līdz 100 cilvēkiem, bet ārā - līdz 300 cilvēkiem. Visiem joprojām būs jāievēro divu metru distance. Par valdības plāniem žurnālistiem ceturtdien paziņoja veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!").
Kamēr diskusijas par atbalstu viesmīlības nozarei turpinās, uzņēmumi cenšas atgriezties apritē paši saviem spēkiem. Viesnīcas gan vēl joprojām ir patukšas, un arī bāri un restorāni durvis vēruši ar mainīgām sekmēm. Tā “Kalnciema kvartālā”, kur nu jau vairākas nedēļas norisinās ielu ēdiena festivāls, apmeklētāju plūsma, lai arī nepārtraukta, ir pārāk maza, lai būtu īpaši jāpiedomā pie divu metru distances ievērošanas.
Vēl joprojām nav izdevies panākt vienošanos par turpmāko valsts atbalstu Covid-19 krīzes smagi iedragātajai tūrisma nozarei. Atbildīgās ministrijas un uzņēmēju sanāksmēs un darba grupās izskan arvien jauni priekšlikumi, bet tikmēr arvien tuvāk nāk jūnija beigas, kad tiks pārtraukta dīkstāves pabalstu izmaksa.
Pēdējo divu gadu laikā ir apzagtas vismaz 10 tirdzniecības un ražošanas uzņēmumu noliktavas. Zagļu guvums mērāms vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā. Uzņēmumi kopā ar partneriem nolēmuši apvienoties, lai pievērstu gan sabiedrības, gan valsts institūciju uzmanību organizētās noziedzības nodarījumam, ietekmei uz tirgu un sakritībām lietu apstākļos, paziņojumā medijiem informēja vairāki uzņēmumi.
Tuvāko mēnešu laikā Rīgas būvvaldei būs jāpieņem lēmums, vai izsniegt būvatļauju panorāmas rata celtniecībai Pārdaugavā. Tiesības uz projekta realizāciju izsolē ieguvis lietuviešu uzņēmums. Tiesa, uzvarētājs vienlaikus bijis arī vienīgais pretendents uz apbūves tiesībām pašvaldībai piederošajā Uzvaras parkā.
Vēl līdz šodienas, 1. jūnija, pusnaktij ir laiks iesniegt gada ienākumu deklarāciju tiem iedzīvotājiem, kuriem tas jādara obligāti. Toskait, ja algas aprēķinā piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu vai progresīvo nodokļu likmi, izveidojies nodokļu parāds. Šādā situācijā nonākuši 95 000 iedzīvotāju, kas ir tikai nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, kad haosu un neizpratni radīja izmaiņas nodokļu sistēmā. Valsts ieņēmumu dienestā (VID) gan atzīst – gada laikā iedzīvotāji ar situāciju apraduši, un šogad sašutuma un neizpratnes pilnu jautājumu par uzkrāto parādu bijis krietni mazāk.
Latvijā bāzēto uzņēmumu darbu apdraud organizētā noziedzība. Šādas bažas publiski paudis uzņēmējs Džons Tallijs, kurš vada vienu no Latvijā pelnošākajiem uzņēmumiem, informācijas tehnoloģiju izstrādātāju “Mikrotīkls”. Pēc Tallija teiktā, postošais ugunsgrēks, kas pirms nepilniem diviem gadiem pilnībā iznīcināja “Mikrotīkla” noliktavu Rīgā, Maskavas ielā, saistīts ar vērienīgu laupīšanu.
Protestā, lai nepieļautu Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvēšanu bijušā velotreka "Marss" teritorijā un tur esošo 44 koku nociršanu, piedalījušies ap 370 pieteiktie dalībnieki. Bet vienas no pasākuma organizatorēm - Selīnas Vancānes, kura kandidēs gaidāmajās Rīgas domes vēlēšanās no "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" kopējā saraksta - aplēses rāda, ka vēl aptuveni ceturtā daļa dalībnieku bija tādi, kas ieradušies bez pieteikšanās. Tikmēr protestētāji, kuri ieradušies no dažādām Rīgas apkaimēm, Latvijas Radio skaidroja – protestē, jo pilsētā svarīgi saglabāt zaļās zonas, un cīņu viņi negrasās pārtraukt, līdz tiks iedarbināti zāģi.
Lai arī vairāk nekā divas piektdaļas sabiedrības atzīst, ka Covid-19 krīzes laikā ģimenes ieņēmumi ir mazinājušies, parādi par komunālajiem pakalpojumiem un elektrību pagaidām neveidojas. Pavisam cita situācija gan ir aizdevumu jomā. Pēc komercbanku aprēķiniem, privātpersonu un uzņēmēju kopējās atliktās parādsaistības tuvojas jau 800 miljoniem eiro.
Viens no Covid-19 infekcijas perēkļiem atklātas sieviešu patversmē Rīgā, taču karantīna tur noteikta ne tik daudz epidemioloģisko iemeslu dēļ, bet apkārtējo iedzīvotāju sirdsmieram. Tikmēr patversmē “Zilais krusts”, kur Covid-19 konstatēja pašā uzliesmojuma sākumā, karantīna izbeigta un zinātnieki veikuši pat eksperimentu, pārbaudot antivielu klātbūtni.
Par spīti apvienības biedru iebildumiem, “Attīstībai/Par!” deputāts Mārtiņš Bondars arī turpmāk vadīs Saeimas budžeta komisiju. Viņa palikšanu šajā amatā atbalsta paša pārstāvētais politiskais spēks “Latvijas attīstībai”, un uz atkāpšanos neuzstāj arī trešā – mazākā apvienības partija “Izaugsme”. “Kustība Par!”, kuras viedoklis šajā jautājumā palicis mazākumā, Bondara dēļ lauzt šķēpus ar apvienības biedriem nevēlas un uzskata šo jautājumu par izrunātu.
Autovadītājs, kurš vakar izraisīja pamatīgu avāriju Ķengaragā, pie stūres sēdies alkohola reibumā – ziņu aģentūrai LETA un Latvijas Televīzijai apstiprināja Valsts policija. Turklāt braucējam ir jau otrā reize, kad viņš pieķerts, vadot auto dzērumā. Šajā negadījumā cietuši ne vien cilvēki un transportlīdzekļi, bet arī kāds daudzdzīvokļu nams.
Vai, lemjot par valsts garantēto minimālo ienākumu līmeni, valdība pārkāpusi Latvijas pamatlikumu? Par to jau otro dienu tiek diskutēts Satversmes tiesā, kur ar pieteikumu vērsies tiesībsargs. Viņš kritizē gan niecīgo pabalsta apjomu, gan arī metodi, pēc kādas tas aprēķināts, pareizāk sakot – metodes trūkumu.
Tuvākā mēneša laikā tiks izsludināts konkurss uz 10 pētniecības projektiem, kuru realizācijai atvēlēti pieci miljoni eiro. Tikmēr zinātnieki pie pētniecības ķērušies vēl pirms valsts pasūtījuma un atklājuši – izsekot Covid-19 varētu palīdzēt kanalizācija.
Ārkārtējās situācijas laikā no potenciālo valsts atbalsta saņēmēju loka tiks izslēgti ārzonās (''ofšoros'') reģistrētie uzņēmumi, otrdien, 19. maijā, ārkārtas sēdē otrajā lasījumā nolēma Saeimas vairākums. Pēc ilgām debatēm Saeima arī nolēma nepiemērot tūrismam un ēdināšanas nozarei samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi.
Līdz ar pakāpenisku starptautisko lidojumu atjaunošanu lidostā "Rīga" atkal parādījusies dzīvība. Bez Lietuvas un Igaunijas, uz kurām Latvijas atjaunojusi pasažieru pārvadājumus, Satiksmes ministrija atļāvusi arī reisus uz Frankfurti un Oslo, un nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" cer pēc iespējas ātrāk lidojumu tīklu paplašināt vēl vairāk. Tiesa, kā lidmašīnās, tā lidostā jāievēro stingri drošības pasākumi, un iedzīvotāji tiek aicināti arī turpmāk rūpīgi izvērtēt nepieciešamību doties uz ārzemēm.
Pāris mēnešos, kuru laikā Covid-19 ierobežošanas pasākumu dēļ nebija pieejama liela daļa ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu, vadošajās slimnīcās neapkalpoti palikuši tūkstošiem pacientu. Kopš nedēļas vidus slimnīcas atkal veic dažādus izmeklējumus, atsevišķas ķirurģiskās procedūras un citus pakalpojumus, tomēr stingro drošības pasākumu dēļ tie aizņem vairāk laika nekā iepriekš.
Saeimas deputātam Mārtiņam Bondaram nelabvēlīgais Augstākās tiesas lēmums “Latvijas Krājbankas” civillietā izraisījis pamatīgas diskusijas partiju apvienības “Attīstībai/Par!” biedru vidū. Kā Latvijas Televīzijai apstiprināja viena no “Kustības Par!'' deputātēm, virkne partijas biedru uzskata, ka Bondaram turpmāk nevajadzētu vadīt Saeimas Budžeta komisiju. Tomēr viņš pats atkāpties negrasās, un tādēļ “Kustība Par!” pie apvienības biedriem vērsusies ar vēstuli.
Līdztekus grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz visās augstskolās izveidot tās pārraugošas padomes, Izglītības ministrija virza arī grozījumus, kas ievērojami sašaurinātu informācijas loku, ko publiskajās deklarācijās norāda valsts amatpersonas. Par spīti asai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kritikai, šī iecere jau guvusi atbalstu valdībā un tiks virzīta uz Saeimu.
Tas, cik apzinīgi sabiedrība ievēro Covid-19 krīzes laikā noteiktos ierobežojumus, lielā mērā saistīts arī ar iedzīvotāju uzticēšanos oficiālo iestāžu paustajai informācijai un sniegto norādījumu pamatojumam. Un, kā liecina pētījumu centra SKDS pēc Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti, katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs neuzticas ne veselības ekspertu, ne politiķu teiktajam par Covid-19.
Par spīti Covid-19 slimības izplatībai un daļā gadījumu arī smagajām sekām, par ļoti bīstamu to uzskata nedaudz vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju. Tā liecina pētījumu centra SKDS aptauja, kas veikta pēc Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta pasūtījuma. Salīdzinoši zemu aptaujātie vērtē arī iespēju pašiem inficēties ar Covid-19, un īpaši izteikta šī drošības sajūta ir jauniešu vidū.