ĪSUMĀ:
- "Rīgas satiksme" "apēd" 72 miljonus eiro no valsts budžeta.
- Kariņš "Rīgas satiksmes" parādu uzskata par pašvaldības visatļautību.
- Izstrādās likumu, lai tamlīdzīga situācija nākotnē neatkārtotos.
- Kopumā 93 miljoni eiro atrasti, pārskatot dažādu ministriju izdevumus.
- Budžets pārsniegs 10 miljardus, bet drošības spilvenu veidos 0,1% apmērā no IKP.
- Reirs uzskata, ka drošības spilvens ir piemērots, ja nav ārkārtas gadījuma, piemēram, cietais "Brexit".
- Kariņš saka, ka tā saucamās fiskālās telpas vai brīvi pārdalāmās naudas nav jau iepriekš pieņemtu lēmumu dēļ.
Neoficiāli par nākamā gada valsts budžetu ir runāts jau kādu laiku, bet valdībā šīs sarunas sāktas otrdien. Jau uzreiz ministriem no nākamajā gadā pieejamajiem līdzekļiem, ko varētu izmantot dažādām vajadzībām, bija jāatņem 72 miljoni eiro.
Tās ir "Rīgas satiksmes" parādsaistības, kas, pēc starptautisku institūciju vērtējuma, iekļaujamas valsts budžeta deficītā. Tā jārīkojas divos gadījumos: ja valsts vai pašvaldības dotācija uzņēmumā pārsniedz 50%, kā arī, ja nav izveidota neatkarīga uzņēmuma pārvaldība. Attiecībā uz "Rīgas satiksmi" izpildījušies abi punkti.
"Ir bijusi visatļautība. Pašvaldības veido savus budžetus pilnīgi autonomi un neatkarīgi no valdības, un līdz šim ir bijusi tāda ilūzija, ka tam nav nekāds sakars un tas neietekmē," sacīja Kariņš.
Jautāts, vai redzams risks, ka līdzīgi varētu notikt ar vēl kādu citu kapitālsabiedrību, finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka veidos likumu, lai nākotnē nodrošinātos pret šādiem gadījumiem.
"Mums nav šāda izvērtējuma ātrā, bet mēs veidosim likumu, kas liedz šādu iespēju, un tas nebūs likums vienai "Rīgas satiksmei", bet preventīvi nodrošinoties pret šādām situācijām nākotnē gan no valsts uzņēmumu puses, gan no pašvaldību uzņēmumu puses. Ja vēlme veidot uzņēmumu un strādāt ar zaudējumiem, tad tas ir jāsedz nevis visai Latvijai, nevis visiem Latvijas iedzīvotājiem, bet pašai pašvaldībai," sacīja ministrs.
"Rīgas satiksmes" saistības gandrīz pilnībā dzēš 93 miljonus eiro, kas atrasti, pārskatot dažādu ministriju izdevumus.
"No Valsts kases, Zemkopības ministrijas, mēs pārskatījām muzejus, esam skatījušies... Lai esošais bāzes budžets būtu pārskatīts, lai nebūtu tā, ka kaut kur ir aizmirsts kaut kas," stāstīja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs ("KPV LV").
Šis budžets jau nodēvēts par lielāko Latvijas vēsturē. Tas pārsniegs 10 miljardus eiro. Drošības spilvenu plānots veidot 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Iepriekš plānotā ekonomikas izaugsme nedaudz samazināta un tiek lēsta 2,8% apmērā.
"Viņa nav ne pārlieku pesimistiska, ne pārlieku optimistiska, bet reālistiska," raksturoja Reirs.
Jautāts, vai 0,1% no IKP būs pietiekams drošības spilvens, ministrs atbildēja apstiprinoši. Savukārt par tā piemērotību cietā "Brexit" gadījumā Reirs teica: "Cietā "Brexit" gadījumā 0,1% nevajadzētu būt, bet tad mēs meklēsim citas iespējas."
Teju 200 miljonus eiro plānots izmantot pensiju indeksācijai. Citām valdības prioritātēm – veselībai, izglītībai un aizsardzībai – papildu līdzekļi vēl jāmeklē.
"Šobrīd izskatās, ka tā saucamās fiskālās telpas vai brīvi pārdalāmās naudas nav, par spīti tam, ka ekonomika aug, jo agrāk ir pieņemti lēmumi, kas visu to naudu jau aizrunā. Politiski mēs tagad revidējam agrākos lēmumus un skatām, ko mēs varētu mainīt," norādīja Kariņš.
Paredzams, ka diskusijas par budžeta naudas sadali turpināsies visu septembri.
KONTEKSTS:
Valsts budžets 2020. gadam pārsniegs 10 miljardus eiro, un tas būs par aptuveni 500 miljoniem vairāk nekā šogad, paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
Budžeta pārskatīšanas rezultātā esot rasti ievērojami vairāk resursu nekā valsts tēriņu revidēšanā pērn. Pēc izdevumu 2020. gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem "48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljoni eiro ministriju noteiktajām prioritātēm".
Kopumā 2020. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 7 132,4 miljonu eiro apmērā un 2021. gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7 332 miljonu eiro apmērā.
Izdevumi 2020. gadam palielināti par 39,4 miljoniem eiro un 2021. gadam par 35,7 miljoniem eiro.
