13 stundas šāvienu un sprādzienu epicentrā ar vienu domu – izdzīvot. Šī ir aina no jaunās ASV kara drāmas "Priekšpostenis". Vienlaikus tās ir arī divu latviešu karavīru atmiņas par reāli piedzīvoto 2009. gada starptautiskajā misijā Afganistānā. Kā viens no viņiem atklāja sarunā ar Latvijas Televīziju, domas par to, kas varēja notikt, piezogas jau pēc kaujas, bet cīņa ar tām ilgst gadiem.
Autora ziņas
Valsts prezidents Egils Levits, kurš arī pēc izsludināšanas kritizējis jauno novadu reformu, nācis klajā pats ar savu ideju tās papildināšanai. Jau šajā rudenī Levits nolēmis virzīt uz parlamentu Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu. Šādi iecerēts aktualizēt agrāko Latvijas kultūrtelpu dalījumu, nodrošinot, ka arī pēc novadu apvienošanas turpinās pastāvēt tādas lielas un mazas vietējās kultūras kā suiti, lībieši un sēļi.
Seriālā "Sarkanais mežs" Rūdolfs Silarājs, vervējot galveno varoni Vitoldu, solīja iespēju cīnīties par neatkarīgas Latvijas atjaunošanu. Seriāla notikumu darbības brīdi 1949. gada vasarā šādam solījumam bija pamats – lielākā daļa starptautiskās sabiedrības ārpus Dzelzs priekškara neatzīst Baltijas valstis kā PSRS sastāvdaļu de iure. Tomēr uzreiz pēc okupācijas šāda pozīcija nebija garantēta. Starptautisko atbalstu Baltijas valstu valstiskuma saglabāšanā liela nozīme bija ASV nelokāmai nostājai.
Viens no uzdevumiem, kas jau gaida jaunā Rīgas domes sasaukuma deputātus – sakārtot pašvaldības uzņēmumu pārvaldību. Ik gadu ievērojamas dotācijas nepieciešamas "Rīgas satiksmei", savukārt "Rīgas namu pārvaldnieku" (RNP) starptautiski auditori ieteikuši nodot privātās rokās. Šāds solis gan ir mazticams, jo tam nav ne galvaspilsētas iedzīvotāju, ne potenciālo vadītāju atbalsta.
Bezdarba līmeņa pieaugums, kas īpaši straujš bija pirmajos Covid-19 krīzes mēnešos, nu tikpat kā apstājies. Būtiski situāciju darba tirgū nav ietekmējusi arī dīkstāves pabalstu izmaksas pārtraukšana. Tā secina Nodarbinātības valsts aģentūra, kur gan pieļauj – tendence varētu atkal pasliktināties rudenī līdz ar sezonas darbu beigām.
Kā Rīgas domes pagaidu administrācijas līdz šim paveikto galvaspilsētas vadībā vērtē rīdzinieki? Pagaidām – visai kritiski. Tā liecina pēc Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta un sabiedrisko mediju portāla LSM.lv pasūtījuma veiktas socioloģiskās aptaujas rezultāti. Pētījuma autors gan lēš, ka iedzīvotāju neapmierinātības pamatā ir nevis pagaidu administratoru pieņemtie lēmumi, bet vēlme pie pilsētas stūres redzēt pašu ievēlētus cilvēkus.
Līdzšinējo valsts atbalsta politiku asi kritizē Covid-19 paralizētās pasākumu nozares pārstāvji. Latvijas Kultūras akadēmijas maijā veiktā pētījumā secināts, ka dīkstāves pabalstu saņēmusi tikai puse radošo personu, kas uz to pieteikušās. Un liela daļa, zinot, ka neatbilst kritērijiem, Valsts ieņēmumu dienestā nemaz neesot vērsusies.
Pēdējo dīkstāves pabalstu izmaksa par jūniju vēl turpinās, bet jau tagad skaidrs, ka kopā no valsts budžeta šim mērķim izmaksāts vien nedaudz vairāk par pusi sākotnēji piešķirto 100 miljonu eiro. Daļēji tas saistītas ar daudzu uzņēmumu vēl joprojām piekopto praksi daļu algas maksāt neoficiāli. Lai cīņu pret aplokšņu algu maksātājiem padarītu efektīvāku, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicinās mainīt likumu.
Rīgas sabiedriskā transporta reisu skaits darbadienās palielināts par vairākiem simtiem, tomēr vēl joprojām nav atjaunots tādā apjomā, kādā tas bija pirms Covid-19. Galvaspilsētas uzņēmums “Rīgas satiksme” to skaidro ar vēl joprojām samazināto pasažieru plūsmu un noliedz, ka Covid-19 aizsegā mēģinātu optimizēt reisu skaitu un līdz ar to uzņēmuma tēriņus.
Trešdien, 1. jūlijā, spēkā stājies jaunais Administratīvās atbildības likums. Tas nomainījis vēl padomju laikā izstrādāto Administratīvo pārkāpumu kodeksu un ieviesis pamatīgas pārmaiņas likuma piemērotāju - arī policijas - darbā. Iedzīvotāji gan lielu atšķirību nejutīs, tomēr ir virkne nianšu, kam būtu jāpievērš uzmanība. Piemēram, administratīvā soda nomaksai turpmāk būs dots nevis gads, kā iepriekš, bet tikai mēnesis.
Konkurences padome (KP), tirgus uzraudzībā pētot Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīkoto iepirkumu par autotransporta numurzīmju izgatavošanu un piegādi, konstatēja konkurenci ierobežojošas prasības iepirkuma nolikumā, kas paredzēja, ka konkursā ir tikai viens uzņēmums ar daudz lielāku cenu nekā citās Baltijas valstīs, informēja KP. CSDD konkursa nolikuma pielāgošanu ilggadējā sadarbības partnera vajadzībām noliedz.
Partija "KPV LV" pirmdien oficiāli nosaukusi savu Rīgas mēra amata kandidātu un prezentē programmu pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Līdz ar to potenciālo Rīgas mēru lokam pievienojas Ralfs Nemiro, kurš, zaudējot pielaidi darbam ar valsts noslēpumu, atgriezās Saeimā un pašlaik vada Tautsaimniecības komisiju.
Vēl vairāk nekā mēnesi būs spēkā ikgadējais aizliegums putnu ligzdošanas laikā zāģēt kokus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Par spīti tam, sankcionēti mežistrādes darbi notikuši Madonas novadā, Kujas dabas parkā – pavisam netālu no mazā ērgļa ligzdas, kurā aug vien dažas nedēļas vecs ērglēns. Atbildīgās iestādes pēc skaidrojuma sūta cita pie citas.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ceturtdien, 25. jūnijā, informēja medijus, ka VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada maijā ir uzsākusi kriminālprocesu par "aplokšņu algu” izmaksu būvniecības nozares uzņēmumā. Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka "aplokšņu algu" maksāšanā pieķerts SIA "Demco".
Celties līdz ar pirmo gaismu, lai vēl pirms ugunskura kurināšanas un dziesmu dziedāšanas paspētu velosipēda mugurā šķērsot pusi Latvijas. Šādu Zāļu diena tradīciju ieviesis un jau sesto gadu pēc kārtas piekopj daiļdārznieks Vairis Jankovskis. Viņš cer šādi pievērst uzmanību sapnim par kādreizējā Ventspils lepnuma – velotreka atjaunošanu.
Šajos Jāņos jāatceras par vienu lietu vairāk nekā parasti, un tas ir pasaulē un arī Latvijā vēl joprojām klātesošā slimība Covid-19. Lai arī pēdējās dienās jauni saslimšanas gadījumi Latvijā nav reģistrēti un pulcēšanās ierobežojumi ļauj uz svētkiem sanākt kuplākā skaitā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") aicina no pārmērīgas drūzmēšanās izvairīties.
Latvijā pārapdzīvotos mājokļos dzīvo trešdaļa mājsaimniecību, kas ir lielākais skaits OECD valstu vidū, trešdien, 17. jūnijā, informēja Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija, prezentējot pētījuma rezultātus par mājokļu pieejamību Latvijā.
Otrdien valdības konceptuālu atbalstu guvis izglītības ministres Ilgas Šuplinskas (Jaunā konservatīvā partija) virzītais jaunais doktorantūras modelis. Tas paredz, ka topošajiem doktoriem vairs nevajadzēs studijas apvienot ar attiecīgo jomu nesaistītiem blakusdarbiem, doktoranti varēs studiju laiku veidot kā pilnas slodzes darbu, par ko arī saņems atbilstošu atalgojumu. Pirmajā gadā tam papildu līdzekļi nebūtu nepieciešami, jo šāda veida reformas atļauts finansēt ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.
Valdība otrdienas, 16. jūnija, Ministru kabineta sēdē atbalstīja 8,2 miljonu eiro piešķiršanu pedagogu minimālās algas likmes paaugstināšanai no 750 līdz 790 eiro. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) atgādina, ka atalgojuma palielinājums nav attiecināts uz augstskolu mācībspēkiem, kas rada nevienlīdzības situāciju, un par šo situāciju plāno trešdien lemt padomes sēdē.
Koalīciju veidojošās partijas pirmdien, 15. jūnijā, sadarbības sanāksmē konceptuāli vienojušās Rīgā attīstīt akustiskās koncertzāles būvniecības projektu valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) piederošā teritorijā Elizabetes ielā 2 pie Kronvalda parka, nojaucot bijušo LPSR Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēku, kur tagad ir Pasaules tirdzniecības centrs.
Lielākoties augsti kvalificēti darbinieki ar algu, kas par piekto daļu pārsniedz valstī vidējo – šādu ainu par augstākās izglītības iestāžu absolventiem atklājis Latvijā pirmo reizi veiktais absolventu monitorings. Tomēr, lai arī kopaina ir pozitīva, iezīmējas arī satraucošas tendences. Absolūti lielākais vairums privāto augstskolu un koledžu absolventu apguvuši specialitātes, kuru profesionāļu darba tirgū jau tagad ir un - atbilstoši prognozēm - arī nākotnē būs krietni par daudz.
Ar “Covid-19” saslimušo skaitam Latvijā turpinot mazināties, līdzīgi kā uzliesmojuma sākumā būtisks ir ārzemēs inficēto pacientu īpatsvars. Visvairāk saslimušo Latvijā ierodas no Zviedrijas un Krievijas, un pēc abu šo valstu apmeklēšanas ir jāievēro divu nedēļu pašizolācija. Tā pēc saskarsmes ar kādu no Maskavas atbraukušu klientu pašizolācijā nonākuši vairāki kāda juridiskā biroja darbinieki.
Arvien vairāk saasinās nesaskaņas starp finanšu ministru Jāni Reiru ("Jaunā Vienotība") un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi. Reirs asi kritizē VID vadītāju par mēģinājumiem noklusēt sabiedrībai dienesta darbinieku pārkāpumus. Jaunzeme ministra pārmetumus noraida un uzsver, ka VID iekšējās disciplīnas uzlabošanā paveikusi tik daudz kā neviens.
Skolām, kas piedāvā kādu mācību priekšmetu, piemēram, svešvalodu, mūziku vai mākslu, apgūt padziļināti, turpmāk būs jāpierāda, ka skolēnu zināšanu un prasmju līmenis šajos priekšmetos tiešām ir augstāks nekā citiem. Specializētās skolas paudušas bažas, tiesa, nevis par jaunajām prasībām, bet Izglītības ministrijas izstrādātajiem grozījumiem, kas paredz ierobežot to stundu skaitu, ko priekšmetu padziļinātai apguvei drīkst veltīt. Ministrija skolu iebildumus sola ņemt vērā.