Dienas ziņas

Tiesa: parlamenta darbs apturēts nelikumīgi

Dienas ziņas

Smiltenē apgūst vēsturisko mūru atjaunošanu

LTV un LR stiprināšana – tikai vārdos

FM neatbalsta sabiedrisko mediju finansējuma sasaisti ar IKP vai nodokļiem

Lai arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) uzskata, ka spēcīgu un neatkarīgu sabiedrisko mediju darbam to finansējums jāveido neatkarīgi no katra gada budžeta veidošanas procesa, finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) līdzšinējo kārtību ar katra gada budžeta piešķīrumu uzskata par labāko finansēšanas modeli.

ĪSUMĀ:

  • Atbildīgā komisija un ministri spriež par sabiedrisko mediju finansēšanas modeli.
  • Izskan versijas par konkrētu % no IKP, no budžeta vai konkrētiem nodokļiem.
  • Apakškomisijas vadītāja: Jānosaka, kas ir adekvāts finansējums un kā to padarīt neatkarīgu no politiķiem.
  • KM piedāvāja noteikt sabiedriskajiem medijiem finansējumu 0,17% no IKP.
  • Reirs kritizē piedāvātos modeļus un par veiksmīgāko uzskata esošo kārtību.
  • Reirs gan piekrita, ka šī brīža kārtībā arī ir problēmas, bet tās varot atrisināt.
  • Reirs: Budžets jau pēc būtības ir politisks dokuments.
  • Radio un LTV vadība: Ar esošo finansējumu nav iespējama attīstība.
  • Reirs: Vispirms vajadzīgas reālas pārmaiņas.
  • Diskusijas par sabiedrisko mediju finansēšanas modeli Saeimā turpināsies.
  • Mediju vadība: bez investīcijām ar pielabošanu vairs nevarēs izlīdzēties

Otrdien, 24. septembrī, Saeimas Cilvēktiesību komisijas Mediju politikas apakškomisijā deputāti, nozares pārstāvji un ministri diskutēja par to, kā nākotnē finansēt sabiedriskos medijus.   

FM neatbalsta sabiedrisko mediju finansējuma sasaiti ar IKP vai nodokļiemAnnija Petrova

    Spriežot par jauno sabiedrisko mediju un to pārvaldības likumu, apakškomisijā diskutēja par vairākiem sabiedrisko mediju finansēšanas modeļiem nākotnē.  Piemēram, ir ideja noteikt sabiedrisko mediju finansēšanai fiksētu procentu no iekšzemes kopprodukta (IKP), vai fiksētu budžeta procentu vai noteiktu procentu no konkrētiem nodokļiem.

    Apakškomisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda no “Attīstībai/ Par!” diskusijai izvirza divus galvenos jautājumus:  

    „Viens – kas ir adekvāts finansējums medijiem. Un otrs – kā to finansējuma mehānismu padarīt prognozējamu un politiski neietekmējamu.”

    Kultūras ministrija rosina tuvoties Eiropas vidējam līmenim un noteikt naudas piešķīrumu sabiedriskajiem medijiem 0,17% apmērā no IKP.  

    Puntulis norādīja, ka nav svarīgi, kuru tieši modeli izvēlēties. Ja vēlamies runāt par spēcīgu, neatkarīgu sabiedrisku mediju, jāizvēlas finansēšanas modelis, kas būs neatkarīgs no katra gada budžeta veidošanas procesa, uzsvēra Puntulis.

    „Kā mēs atrodam šo mehānismu, tas ir jāskatās patiešām detalizēti, kurš konkrētajā situācijā mūsu valstī būtu visizdevīgākais. Bet tas, ka tam ir jābūt absolūti piesaistītam pie kāda modeļa, lai tas kļūtu neatkarīgs, tas ir arī, es domāju, šīs diskusijas priekšmets,” norādīja Puntulis.

    Finanšu ministrijai viedoklis atšķiras. Piesaiste IKP Latvijā darbojas tikai aizsardzības budžetam, norādīja finanšu ministrs Reirs.

    Viņš skaidroja, ka ministrija atbalstītu jebkādu sabalansētu un reālās valsts iespējās balstītu finansēšanas modeli. Reirs kritizēja piedāvātos modeļus un par veiksmīgāko uzskata esošo kārtību.

    “Katra gada budžeta piešķīrums ir labākais no finansēšanas modeļiem. Praktiski iezīmēt no IKP – šāda prakse nav strādājusi ne ar vienu iezīmējumu. Mums ir zinātnei, mums ir ceļu fonds, mums ir vēl daži iezīmējumi. Bet šie iezīmējumi nekad nav īstenojušies un rada tikai neapmierinātību, veidojot budžeta procesu,” sacīja Reirs.

    Reirs gan piekrita, ka šī brīža kārtībā arī ir problēmas. Taču viņš uzskata, ka tās var labot ar LTV un Latvijas Radio, mediju padomes un Kultūras ministrijas veiksmīgu darbu, veidojot budžeta pieprasījumus.

    Reirs arī skaidroja, ka budžets ir politiska vienošanās, ko veido valdība un apstiprina parlaments. Vienmēr vērtē arī ikgada prioritātes, sacīja Reirs.

    „Budžets jau pašā būtībā ir politisks dokuments, un baidīties vai kautrēties no tā, ka tas ir politisks..., nu, viņš ir pēc savas būtības politisks,” sacīja Reirs.

    Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vadība apakškomisijas sēdē norādīja, ka ar esošo finansējumu nav iespējama attīstība. Sabiedriskajiem medijiem esot svarīga stabila un prognozējama ienākumu plūsma.

    Tikmēr Reirs sarunā ar Latvijas Radio norādīja, ka vispirms vajadzīgas reālas pārmaiņas.

    „Šeit arī tika runāts apakškomisijā, es varbūt te neesmu speciālists, bet nepieciešama ir reforma. Tie ir tie atslēgvārdi. Mēs varam rādīt un stāstīt piemērus no citām valstīm, bet mēs arī lasām par šīm reformām – apvienotiem medijiem, infrastruktūras apvienošanu un pārējām lietām,” sacīja Reirs.

    Apakškomisijas vadītāja Tērauda norādīja, ka deputāti apzinās, ka pārmaiņas nav iespējams īstenot tūlīt. Taču cer gadu gaitā panākt adekvātu finansējumu sabiedriskajiem medijiem.

    Diskusijas par to, kādu sabiedrisko mediju finansēšanas modeli nostiprināt likumā, Saeimā turpināsies.

    Mediju vadība: bez investīcijām ar pielabošanu vairs nevarēs izlīdzēties

    Mediju vadība signalizē – ja tuvākajā laikā netiks investēts novecojušajās tehnoloģijās, ar pielabošanu vairs nevarēs izlīdzēties

    Vēl viens būtisks aspekts bez finansējuma modeļa, protams, ir tā apjoms. Salīdzinājumam, Igaunijā un Lietuvā, kur sabiedriskie mediji ir izgājuši no reklāmas tirgu, šie mediji nākamajā gadā rēķinās ar attiecīgi 41 un 47 miljoniem eiro, bet Latvijā sabiedrisko mediju budžets gan no valsts finansējuma, gan reklāmas ieņēmumiem kopā, varētu būt aptuveni 32 miljoni eiro.

    “Mēs esam bezdibeņa malā patiesībā, mēs plānveidīgi neattīstāmies, mēs strādājam sarkano lampiņu režīmā,” atzina LTV vadītājs Ivars Priede.

    Latvijas Televīzijas vadība uzsver – teju visi līdzekļi aiziet, nodrošinot satura ražošanu. Novecojušo tehnoloģiju nomaiņai nepietiek.

     “Agri vai vēlu kāds būtisks tehnoloģiskais mezgls vienkārši nevarēs tikt salabots, jo rezerves daļas “E-bay” vairs nav pieejamas. Un baltkrievi drīz arī būs nomainījuši visu, mums drīz vairs nebūs, kur pirkt rezerves daļas, lai mūsu tehniku nodrošinātu,” norādīja Priede.

    Līdzīgu situāciju iezīmē arī Latvijas Radio.

    “Mums tikko saplīsa kārtējā pults. Mums viņu ir plānots nomainīt nevis nākamgad, bet aiznākamgad saskaņā ar mūs plānu, tad mēs sēžam tagad atkal ļoti jaukā situācijā un domājam, ko mēs ar to varam iesākt,” atzina LR valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.

    Savukārt Latvijas Radio darbinieki, nesaņēmuši nākamgad prasīto algu pielikumu, oktobra sākumā varētu lemt par streiku.  

     

    KONTEKSTS:

    Sabiedrisko mediju finansiālās problēmas skaļāk izskanēja šovasar, kad  Latvijas Radio Ziņu dienests izteica neuzticību medija valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Par to vienojies absolūtais vairākums Ziņu dienesta darbinieku, kuri norādīja uz korespondentu lielo slodzi, nepietiekamo atalgojumu, Ziņu dienesta novājināšanu un centieniem panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas. Radio vadība savukārt skaidroja, ka finansējums Radio nav pietiekams, medijā ir krīze un nepieciešams ievērojams finansējuma palielinājums.  Arī LTV finansējums nav pietiekams.

    Sabiedrisko mediju atbalstam nākamajā gadā pieprasīti vairāk nekā 15 miljoni eiro. No tiem apmēram septiņi miljoni eiro, lai uzsāktu iziešanu no reklāmas tirgus. Savukārt valdība, vienojoties par nākamā gada budžetu, sabiedriskajiem medijiem papildus plāno piešķirt 5,9 miljonus. Gan Radio, gan TV atzina, ka ar šī summa nesegs iziešanu no reklāmas tirgus un neļaus palielināt algas.

    Tikmēr prezidents Egils Levits vairākas reizes uzsvēra, ka stipri mediji ir valsts drošības jautājums un ir jābūt mehānismam, kā nodrošināt pastāvīgu finansējumu sabiedriskajiem medijiem, lai tas nebūtu atkarīgs no politiskās situācijas un nepadarītu medijus ietekmējamus.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti