Ne vien saslimušo, bet visas sabiedrības informēšanu par Covid-19, vīrusa izplatību un krīzes laikā ieviestajiem ierobežojumiem iedzīvotāji novērtējuši ar pluss zīmi. Tā liecina pēc Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta pasūtījuma tapusī pētījumu centra SKDS sabiedrības aptauja. Pozitīvi novērtēti arī centieni vīrusu apturēt, bet vismazāk apmierināti iedzīvotāji ir ar valsts atbalstu krīzes skartajiem uzņēmējiem un darbiniekiem.
Autora ziņas
Apgrūtinoši, bet vajadzīgi. Tā līdz šim ieviestos ierobežojumus vērtē vairums iedzīvotāju, ko pēc Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta pasūtījuma aptaujāja pētījumu centrs SKDS. Tiesa, tas, ka lielākā daļa sabiedrības daudzos aizliegumus vērtē kā samērīgus, nenozīmē, ka tie nav radījuši virkni sarežģījumu. Kas šajos pēdējos mēnešos cilvēkus apgrūtinājis visvairāk?
Bāri un kafejnīcas saskaras ar problēmām saņemt krīzes laikā noteiktos telpu nomas maksas atvieglojumus. Tomēr šiem uzņēmējiem ir vismaz iespēja pretendēt uz valsts vai pašvaldību piešķirtām atlaidēm. Veikaliem un ēdinātājiem, kas telpas nomā, piemēram, tirdzniecības centros, atliek vien paļauties uz privātuzņēmēju labvēlību. Un lielveikalu attieksme pret saviem nomniekiem Covid-19 krīzes laikā izrādījusies ļoti dažāda. Tirdzniecības centrā "Spice" mazie tirgotāji nav apmierināti ar attieksmi.
Jau trešo dienu bez panākumiem turpinās bez vadības palikušā drona meklējumi. Visas dienas garumā sadzīt rokā noklīdušo bezpilota gaisa kuģi mēģināja četras lidmašīnas un sešas meklēšanas vienības uz zemes. Kā arvien ticamāka tiek vērtēta varbūtība, ka drons vairs neatrodas gaisā. Tādā gadījumā ievērojami mazinātos izredzes lidaparātu atrast un līdz ar to arī saprast, kas tieši nogājis greizi tam uzstādītajās drošības sistēmās.
Līdz šim lielākais Covid-19 uzliesmojums kādā uzņēmumā – mēbeļu ražotnē “Dižozols plus” – varētu būt izcēlies, darbiniekiem kopīgi pusdienojot. Tā liecina sākotnējie epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultāti. Lai pārbaudītu, vai vīrusa izplatība uzņēmumā nav vēl lielāka par pašlaik zināmo, nepārbaudītajiem darbiniekiem analīzes veiks par valsts līdzekļiem.
Pamatīgs Covid-19 uzliesmojums skāris mēbeļu ražošanas uzņēmumu SIA "Dižozols plus". Saslimšana konstatēta 18 uzņēmuma darbiniekiem, un vēl pamatīgāks ir epidemiologu noteiktais kontaktpersonu loks. Kā Latvijas Televīzijas Ziņu dienestam apstiprināja uzņēmuma vadība, "Dižozols plus" pēc telpu dezinficēšanas darbu turpinās, tomēr daļu ražotnes uz laiku nāksies slēgt.
Neskaidrība par to, cik ilgi turpināsies pulcēšanās ierobežojumi, pagaidām liedz teātriem, koncertzālēm un citu kultūras pasākumu rīkotājiem norēķināties ar skatītājiem par jau pārdotajām biļetēm. Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) mierina, ka neatkarīgi no ārkārtējās situācijas ilguma bešā atstāt nevienu nedrīkst un uzņēmējiem būs pienākums par biļetēm iztērēto naudu atmaksāt vai arī piedāvāt koncertu vai izrādi noskatīties citā laikā.
Kultūras ministrija (KM) valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem. Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) LTV raidījumā “Rīta Panorāma” prognozēja, ka zaudējumi nozarē un līdz ar to nepieciešamais finansējums zaudējumu kompensēšanai varētu būt līdzīgs tam, ko kultūras atbalstam piešķīrusi Igaunija – 25 miljoni eiro. Ministrs norādīja – ja pulcēšanās ierobežojumi turpināsies līdz gadam beigām, tad summa varētu sasniegt 30 miljonus eiro.
Covid-19 krīzes laikā daudzi uzņēmēji vēršas pie valsts un pašvaldībām ar lūgumu uz laiku samazināt vai atcelt telpu nomas maksu. Tikmēr apgrieztā situācijā nonākusi Tukuma pašvaldība. Tā novada bibliotēkas vajadzībām jau vairāk nekā 10 gadus īrē telpas no politiķim Artim Kamparam piederoša uzņēmuma. Pašvaldība cer, ka krīzes laikā visai apjomīgo nomas maksu varētu samazināt vismaz uz pusi.
Koronavīrusa krīzes sākumā pieņemtais lēmums uzņēmēju vietā apmaksāt darba nespējas laiku Covid-19 slimniekiem un viņu kontaktpersonām valstij līdz šim izmaksājis vairāk nekā simt tūkstošus eiro. Liela daļa slimības lapu gan vēl nav noslēgtas, tādēļ skaidrs, ka kopējā šim mērķim nepieciešamā summa būs krietni lielāka.
Neizmaksāta alga, piespiedu atvaļinājumi – šīs ir tikai dažas no sūdzībām, ko pēdējo mēnesi arvien biežāk uzklausa Valsts darba inspekcija (VDI). Tur uzsver – situācija šobrīd ir īpaši sarežģīta gan darbiniekiem, gan darba devējiem, un iespēju robežās jāmēģina sabalansēt abu pušu intereses un arī iespējas. Tikmēr Ekonomikas ministrija plāno uz krīzes laiku darba devējiem rokas padarīt brīvākas.
Uzņēmēji ziņo par problēmām ne tikai ar dīkstāves pabalsta, bet arī citu krīzes laikā noteikto atvieglojumu saņemšanu. Nodokļu parāds, ko bāru un viesnīcu īpašnieki skaidro ar biznesa sezonālo raksturu, liedz pretendēt arī uz telpu nomas atlaidēm. Valsts ieņēmumu dienests (VID) gan uzsver – teju visiem, kas vēlējušies vienoties par nodokļu parāda atmaksas termiņa pagarinājumu, tas arī izdevies.
Līdz ar klātienes mācību pārtraukšanu daudziem Rīgas skolēnu vecākiem neizmantota palikusi uz bērnu e-kartes ieskaitītā pusdienu nauda. Kartes uzturētājs, “Rīgas satiksmes” meitasuzņēmums “Rīgas karte”, lēš, ka neizmantoti palikšu aptuveni pieci tūkstoši eiro. Uzņēmums skaidroja, ka nauda uz skolēnu e-kartēm saglabāsies un būs derīga skolas pusdienu apmaksai arī nākamajā mācību gadā. Tomēr, ja vecāki vēlas šo summu atgūt, “Rīgas karte” aicina rakstīt iesniegumu.
Latvijā reģistrēto Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pagājušajā diennaktī palielinājies par 12. Raksturīgi brīvdienām gan veikts salīdzinoši neliels izmeklējumu skaits – vien nepilni astoņi simti. Taču kopumā pagājusī nedēļa liecina par testēšanas jaudas palielinājumu, un Veselības ministrija sola šonedēļ lemt, kā vēl vairāk paplašināt testējamo loku. Ievērojamu pienesumu devuši ģimenes ārsti, kas uz valsts apmaksātajām analīzēm nosūta vidēji 500 pacientu dienā.
Gan Veselības ministrija, gan ārsti noliedz nedēļas nogalē izskanējušo informāciju, ka miljoniem Latvijas iepirkto aizsargmasku nav derīgas mediķiem. Nacionālajā veselības dienestā (NVD) gan atzīst, ka vairums saņemto masku tiešām nav piemērotas darbam operāciju zālē. Vienlaikus valsts galvenais infektologs uzsver – kā barjeru vīrusa izplatības ierobežošanai iegādātas maskas var lieto kā pacienti, tā mediķi.
Pēc kāda Valsts policijas (VP) Aizkraukles iecirkņa darbinieka saslimšanas ar Covid-19 pašizolācijā nonākuši vēl seši viņa kolēģi. Lai arī viņiem analīzes vīrusa klātbūtni neuzrādīja, visi seši pēdējās nedēļās bijuši ciešā kontaktā ar saslimušo policistu. Iecirkņa priekšnieks Latvijas Televīzijai (LTV) apstiprināja, ka, par spīti septiņu darbinieku iztrūkumam, iecirknis spēj darbu turpināt ārkārtējās situācijas laikā nepieciešamajā paaugstinātas gatavības režīmā.
Līdz šīs nedēļas beigām vismaz daļai mediķu vajadzētu saņemt pirmās piemaksas par darbu Covid-19 krīzes apstākļos. Procentuāli lielākais – 50% pielikums – pienāksies tiem medicīnas darbiniekiem, kas saskarsmē ar Covid-19 pacientiem pavadījuši vismaz pusi pagājušā mēneša darba stundu. Kāds Neatliekamās palīdzības dienesta darbinieks gan Latvijas Televīzijai pauda neapmierinājumu ar šādu mediķu dalīšanu.
VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētāja Ilona Līce pēc gandrīz 10 gadu darba uzņēmumā ir nolēmusi atkāpties no amata veselības iemeslu dēļ. Lidostas "Rīga" ilggadējās vadītājas pēdējā darba diena ir trešdien, 15. aprīlī. Uzņēmuma padome valdes priekšsēdētāja amatā ir iecēlusi līdzšinējo padomes locekli Lailu Odiņu, kas vadīs lidostu līdz brīdim, kad konkursa kārtībā tiks izvēlēts jauns lidostas valdes priekšsēdētājs, paziņojumā medijiem informēja lidosta.
Šajos svētkos daudzi no mums ir mēģinājuši atrast labāko veidu, kā svinēt un veikt ierastos rituālus kopā, vienlaikus tomēr esot atsevišķi. Un lai arī virtuālajā vidē noķert īsto svētku sajūtu var nākties grūti, arī šajos jaunajos apstākļos, kuros visi kopā esam spiesti dzīvot, var atrast pozitīvo. Piemēram – ka svētību pašu krāsotajām olām dod ne vien vietējais priesteris, bet pats pāvests.
Lai arī cerot, ka tas nepienāks, valdība tomēr gatavojas plašākam vīrusa uzliesmojumam. Ministru kabineta ārkārtas sēdē lemts trīs lielo valsts slimnīcu pamatkapitālā ieguldīt papildu 14 miljonus eiro. Lielākā daļa – 6,7 miljoni – aizies Covid-19 krīzē vistiešāk iesaistītajai – Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai, bet katrai nedaudz vairāk par trīsarpus miljoniem nonāks Paula Stradiņa un arī Bērnu slimnīcas kontā. Līdzekļi paredzēti, lai nepieciešamības gadījumā varētu palielināt gultasvietu skaitu, iepirkt papildu aparatūru un arī palielināt testēšanas jaudu. Jau vairākas dienas laboratorijas darbojas tuvu to maksimālajai spēju robežai – 24 stundu laikā tiek pārbaudīts teju pusotrs tūkstotis analīžu paraugu. Tiesa, ar nepacietību gaidītie testa rezultāti līdz pacientiem ceļo ne vairs tikai divas un trīs, bet reizēm pat četras līdz piecas dienas.
Turpina pieaugt ar jauno koronavīrusu inficēto mediķu skaits. Saslimšana ar Covid-19 apstiprināta jau 26 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem. Vēl divreiz vairāk nonākuši pašizolācijā, jo bijuši kontaktā ar Covid-19 pacientu. Lai vīrusa izplatību ārstu vidū pēc iespējas ierobežotu, notiek aktīva testēšana – divu nedēļu laikā pārbaudīti vairāk nekā 700 NMPD darbinieki. Plaša testēšana veikta arī Latvijas Onkoloģijas centrā (LOC).
Līdz nedēļas beigām plānots izsludināt pieteikšanos uz cīņā pret noziedzību tik izšķirīgo ģenerālprokurora amatu. Pēc ilgām politiķu un tieslietu nozares profesionāļu diskusijām izdevies apstiprināt jauno konkursa kārtību, un līdztekus citām izmaiņām tā paredz arī, ka nākamo ģenerālprokuroru vairs nevirza Augstākās tiesas priekšsēdētājs, bet kandidāti piesakās paši.