Ja Saeima nepildīs Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku asociācijas (LVSADA) prasības par nozares darbinieku atalgojuma celšanu, tad asociācija ir gatava plašām protesta akcijām, iekļaujot arī streiku un iziešanu ielās, Latvijas Radio informēja arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
Autora ziņas
No pirmdienas, 14. oktobra, sākta divu mēnešu laika atskaite, līdz tiks slēgts sociālās aprūpes centrs "Lubāna". Tajā dzīvo 32 cilvēki ar dažāda rakstura garīgās attīstības traucējumam, kuri tagad tiks izvietoti citos aprūpes centros visā Latvijā. Vietējā pašvaldība un daļa aprūpes centra "Lubāna" darbinieku iebilst iestādes slēgšanai, bet Labklājības ministrija (LM), izvērtējot centra uzlabošanai nepieciešamos finanšu ieguldījumus, uzskata – tas neatmaksāsies un centrs jāslēdz.
Nedēļas sākumā pavisam skaidri kļuva zināms, ka Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs Dž.Dž.Džilindžers pametīs savu amatu. Latvijas Televīzijai viņš pat paziņoja, ka turpmāk ar teātri vairs nenodarbosies. Vai mūsdienās teātrī vēl ir vajadzīgs mākslinieciskais vadītājs? Un cik lielā mērā repertuāra izvēle ietekmē teātru finanšu rādītājus?
Mūsu mērķis – atgriezties pie Eiropas brīvajām valstīm. Tādu ceļu pirms 30 gadiem izvēlējās Latvijas Tautas frontes otrajā kongresā. Šo notikumu 1989. gada oktobrī nereti aizēno citas tā gada norises, piemēram, emocionālais Baltijas ceļš, kas bija noticis nepilnus divus mēnešus pirms tam. Tomēr tieši Tautas frontes kongresā tika pieņemta Latvijas neatkarības atjaunošanas programma, kas aizveda pie 4. maija deklarācijas un brīvas Latvijas.
Gaisā palaists prieks, kas kļūst par nelaimi apkārtējai videi. Latvijas pasākumu organizētāji šonedēļ parakstīja aicinājumu neizmantot un svinīgos brīžos vairs nelaist gaisā balonus. Sabiedrībā arvien vairāk tiek pievērsta uzmanība ikdienas lietām, kas rada piesārņojumu un kaitē dzīvajām būtnēm mums apkārt. Kā balons var kļūt bīstams?
Jau divos Amerikas Savienoto Valstu (ASV) štatos aizliegts izplatīt aromatizētās elektroniskās cigaretes jeb veipus. Savukārt Indija kļuvusi par pirmo valsti pasaulē, kur elektroniskās cigaretes aizliegtas vispār. Latvijas Veselības ministrijā saka – Latvijā ir vieni no stingrākajiem ierobežojumiem attiecībā uz elektroniskajām cigaretēm un elektroniskās smēķēšanas ierīcēm Eiropas Savienībā. Tomēr statistikas dati rāda, ka arvien vairāk jauniešu izmēģina un ikdienā lieto šos produktus.
Iepriekš Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai atvēlētais Eiropas struktūrfondu finansējums tiks pārdalīts citām vajadzībām - atkārtoti apstiprināja kultūras ministrs. No 23 miljoniem eiro 16 miljoni tiks iepludināti valsts kopējā budžetā, bet 9,5 miljoni paliks Kultūras ministrijas rīcībā. Lēmums par nacionālās koncertzāles būvniecību valdībā jāpieņem līdz šī gada beigām.
“Vari priekšā, vari arī aizmugurē” – ar šādu saukli atklāta jaunā Ceļu satiksmes drošības kampaņa (CSDD), kas aicinās visus auto pasažierus vienmēr lietot drošības jostu. Statistika par negadījumiem uz Eiropas ceļiem rāda, ka divas trešdaļas negadījumu ar bojāgājušajiem notiek tādēļ, ka nav lietotas drošības jostas. Latvijā aizmugures sēdeklī sprādzējas mazāk nekā puse iedzīvotāju, tāpēc speciālisti grib pievērst uzmanību šim drošības aspektam, atgādinot dažus fizikas pamatlikumus.
"Dziesmu iemācies – no vilciena izglābies!" Jau vairākas nedēļas šāda lipīga dziesmiņa skan radioviļņos, lai pievērstu uzmanību drošībai dzelzceļa tuvumā. Šogad negadījumos uz dzelzceļa sliedēm dzīvību zaudējuši jau 15 cilvēki un četri traumēti. Šī melnā statistika rosinājusi uzņēmumu VAS "Latvijas dzelzceļš" septembri pasludināt par dzelzceļa drošības mēnesi, lai mācītu un vēlreiz atgādinātu gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem – pirms sliežu šķērsošanas noņemt austiņas, kurās skan skaļa mūzika, un pievērst uzmanību pārejai.
Tas bija otrs svarīgākais mūsu darbs un pienākums pēc 4. maija deklarācijas parakstīšanas. Tā 25 gadus pēc Krievijas armijas izvešanas no Latvijas saka šajā vēsturiskajā panākumā iesaistītie. Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas politiskajā dzīvē nebija svarīgāka jautājuma par bijušās PSRS karaspēka izvešanu no mūsu valsts. Un kaut gan toreiz šim procesam tika veltīta liela sabiedrības kritika, no šodienas skatu punkta raugoties – viss galvenais tika izdarīts, atzīst tā laika Valsts prezidents Guntis Ulmanis un citi iesaistītie.
Viena no Latvijas simtgades filmām – Ināras Kolmanes “Bille” atzīta par labāko starptautiskā bērnu un jaunatnes filmu festivālā Irānā. Savukārt režisora Edmunda Jansona sirsnīgais stāsts “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” šajā festivālā atzīta par labāko animācijas filmu.
Gandrīz 34 000 cilvēku vēl arvien nav iesnieguši obligātās gada ienākumu deklarācijas un nav nokārtojuši savas saistības ar valsti. Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau vairākkārt izsūtījis daudzus tūkstošus atgādinājumu cilvēkiem, kuriem gada ienākumu deklarācija obligāti jāiesniedz, taču daudzi izvēlas to ignorēt.
Latvijas pašvaldību atšķirības arvien palielinās, un nelielās pašvaldības kļūst arvien mazākas. Trešdien, 28. augustā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotajā diskusijā par nākotnes pašvaldībām Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste norādīja – saglabājoties pašreizējam teritoriālajam iedalījumam, pēc vairākiem gadu desmitiem daudzās vietvarās kļūs kritiski grūti atrast strādājošos.
Tā ir mūsu māja un mūsu nauda, tāpēc apsaimniekotājam ir jāieklausās, tā sašutuši sacīja kāda Rīgas daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji, kuriem šķiet, ka nama pārvaldnieks grib iztērēt naudu remontā, kas mājai it nemaz nav vajadzīgs. Tikmēr apsaimniekošanas uzņēmums atgaiņājas no pārmetumiem, sakot – negribam nonākt situācijā, kad balkons kādam uzkritīs uz galvas.
Baltijas ceļu mēs svinam un atceramies katru gadu – saka LTV satiktās Strazdiņu ģimenes sievietes. 23. augustā ir Ilmas vecāsmammas dzimšanas diena, un pirms 30 gadiem šajā dienā trīs paaudžu sievietes stāvēja Baltijas ceļā līdz ar diviem miljoniem citu cilvēku. Ilma gan Baltijas ceļu neatceras, tomēr tas nemaina faktu, ka viņa tajā stāvēja, vai precīzāk – gulēja ratiņos.
Pirms 30 gadiem Baltijas ceļš vienoja divus miljonus cilvēku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Bet visā pasaulē bija cilvēki, kas savas improvizētās Baltijas ceļa akcijas rīkoja arī citviet – Amerikā, Parīzē un pat Klusajā okeānā. Ģeologs Jānis Kaprālis augustā pirms 30 gadiem bija devies ekskursijā uz Kuriļu salām. Kopā ar tūristiem no Lietuvas un Igaunijas, latvieši izveidoja mazu Baltijas ceļu uz kuģa, kas tobrīd bija iepeldējis Klusajā okeānā.
Sarkanbaltsarkanais karogs, kas, varbūt nedaudz ieplīsis un izbalējis, tomēr mājās stāv goda vietā – arī tas ir simbols, ar ko daudziem no mums asociējas Baltijas ceļš. Tieši tāds mājās ir Anastasijai Bolšei. Ar nelielām bailēm, tomēr lepnumu tas pirms 30 gadiem 23. augusta vakarā plīvoja pie Lietuvas robežas Grenctāles iedzīvotāju rokās, bet tagad klusi guļ mājās, plauktiņā.
No šodienas Baltijas ceļš vārda tiešā nozīmē būs pacelts debesīs. Nacionālā aviosabiedrība "airBaltic" pēc Latvijas simtgadē pasniegtās dāvanas – lidaparāta, kas nokrāsots Latvijas karoga krāsās, līdzīgu pārsteigumu sagādājusi Baltijas ceļa trīsdesmitgadē. Turpmāk uz dažādiem galamērķiem visā pasaulē lidos gaisa kuģi ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogiem uz sāniem.
Nomaļš ceļš, nekādu sakaru, bet daudz pazīstamu un svešu cilvēku, kas gaida brīdi, lai sadotos rokās. Tā savu pirms 30 gadiem piedzīvoto Baltijas ceļu atceras Valkas novada cilvēki. Vietējie aktīvisti gandrīz matemātiski rēķinājuši, cik vietas aizņem cilvēks ar atplestām rokām, lai zinātu, cik vietējo jāorganizē braukšanai uz Baltijas ceļu. Un aprēķini bijuši pareizi – cilvēku bijis tik daudz, ka līdzpaņemtās tautiskās jostas nemaz nebija jāizmanto.
Šonedēļ, kad svinēsim Baltijas ceļa trīsdesmitgadi, LTV “Panorāma” stāsta par cilvēkiem, kam bija iespēja, kas nenobijās un par spīti neziņai, cēlās, gāja un brauca, lai Baltijas ceļš – gandrīz 700 kilometru garā cilvēku ķēde – cauri Latvijai būtu nepārtraukta. Baušķeniecei Līgai Druviņai, stāvot Baltijas ceļā blakus mammai un vecaimammai, bija tikai 11.
Tuvojoties septembrim, kad galvaspilsētā sāk kūsāt skolas un studentu dzīve, īres tirgus katru gadu piedzīvo ievērojamu kāpumu. Šogad dažādu iemeslu dēļ tas ir ļoti aktīvs, taču eksperti lēš – vēl saspringtāks tas kļūs tuvāko nedēļu laikā. Tie, kas ir īres dzīvokļa meklējumos, saka – tā ir gandrīz neiespējamā misija, jo īres cenas ir augstas, reizēm neadekvātas mājokļa stāvoklim, bet dzīvokļi labā stāvoklī tiek izīrēti dažu dienu vai pat stundu laikā.
Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) aicinājis savu padomnieku Imantu Parādnieku (Nacionālā apvienība) nekandidēt uz Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomes priekšsēdētāja amatu. Pats Parādnieks, kurš iecelts par premjera pārstāvi fonda padomē, uzskata, ka viņa redzējums par fonda attīstību nesīs būtiskus uzlabojumus tā darbībai. Pirms nedēļas beigās gaidāmās SIF padomes sēdes vēl paredzētas diskusijas starp nevalstiskajām organizācijām, lai, iespējams, izvirzītu savu kandidātu fonda vadībā.
Aizvadītās nedēļas nogalē norisinājās pirmā čeku loterijas izloze. Tajā tika iesniegti vairāk nekā 1,7 miljoni čeku, kvīšu un biļešu. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā pirmo čeku loterijas mēnesi vērtē kā ļoti sekmīgu. Bijušas gan arī kļūmes.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki izstrādā unikālu tehnoloģiju, kas var kļūt par pavērsienu nebrīvē audzētu zivju uzturvērtības palielināšanai. Zinātnieki pēta, kā vērtīgo zivju eļļu un cilvēka veselībai ļoti nepieciešamās "Omega 3" taukskābes varētu iegūt no ražošanas atlikumiem un pat atkritumproduktiem. Jau pēc pusotra gada tehnoloģijai jābūt komercializētai, proti, jānonāk reālā ražošanā.
Jau vairāk nekā trīs mēnešus Rīgas Centrāltirgus piegādes zonā ir apgrūtināts darbs, jo pēc kanālmalas atbalsta sienas iegruvuma vieta drošības nolūkos ir norobežota. Šis iegruvums kļuvis par šķērsli arī kopējai tirgus infrastruktūras uzlabošanai, kas bija plānota vērienīgā Rīgas pilsētas kanāla revitalizācijas projektā. Šobrīd projekts apturēts un Rīgas domes atbildīgās komitejas vētī, cik liels sadārdzinājums gaidāms un vai tas ir adekvāts.