Aleksandrs Ronis ir Latvijas sēdvolejbola komandas uzbrucējs. Pirms 15 gadiem – kad Aleksandram bija gandrīz seši gadi – viņš zaudēja kājas pēc negadījuma uz dzelzceļa. Ar draugiem atradās pie sliedēm, garām brauca vilciens, un puikas sāka runāt par to, ka varētu izmēģināt pieķerties vilcienam.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu un jauniešu psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs sacīja – vilciens jau izsenis bijis viens no veidiem, kā jaunieši izpauž savu izaicinošo uzvedību, jo tas ir plaši pieejams, it kā zināms, taču pietiekoši bīstams un adrenalīnu raisošs.
"Tā ne vienmēr ir neuzmanība, tā ne vienmēr ir pusaudžu vēlme apliecināties. Tā reizēm ir diemžēl apzināta vai pusapzināta rīcība izaicināt briesmas
un, iespējams, pakļauties šīm briesmām, tāpēc vēl jo svarīgāk ir pievērst uzmanību kopumā, kas ar to pusaudzi notiek vispār, ne tikai pie sliedēm," teica psihoterapeits.
39, 16, 29, 13, 44 gadi – tik veci bija tikai daži no cilvēkiem, kas šogad gājuši bojā negadījumos uz dzelzceļa. Uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" statistika liecina, ka katru gadu ir ap 100 incidentu uz sliedēm, kuros neviens necieš, jo mašīnista lietotais skaņas signāls tiek sadzirdēts. Taču ne vienmēr.
"Ja mašīnists redz, ka reakcijas nav, tad viņš lieto bremzes, iedarbina bremzes, bet tālāk mašīnists neko izdarīt nevar, jo bremzēšanas ceļš ir garš salīdzinoši ar auto ceļu un nav arī iespējas ar stūres palīdzību izvairīties no sadursmes," stāstīja "Latvijas dzelzceļa" galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners.
"Latvijas dzelzceļš" tagad un turpmāk pie dzelzceļa pārbrauktuvēm izvietos uzmanību piesaistošas zīmes, lai jaunieši, kas bieži pārvietojas ar telefonu rokā un mūzikas klausīšanās austiņām, uz mirkli apstātos, paceltu acis un ieraudzītu tuvojošos vilcienu.
