Valsts policija ierosinājusi kriminālprocesu par savvaļas dzīvnieku kontrabandu. No kādām mājām Pierīgā konfiscēti divi savvaļas kaķi, un Rīgas Zoodārza vetārsti tos atpazinuši kā lūšus. Dabas aizsardzības pārvalde uzsver, ka savvaļas dzīvnieku turēšana mājas apstākļos ir bīstama un var beigties bēdīgi, kā tas gandrīz noticis arī šoreiz.
Autora ziņas
Tieši pirms gada, kad Mežaparka Lielajā estrādē ieskanējās pirmie Latvijas simtgades Dziesmusvētku noslēguma koncertu akordi, mazais Sigvards ieraudzīja pasauli un pirmoreiz skaļi ieraudājās. Mamma Līga Petrāne – kaut gan jau ar tautas tērpu mugurā un nošu mapi rokā – tomēr saprata, ka šis koncerts ies secen. Un labi, ka tā, jo mazais Sigvards piedzima tieši brīdī, kad koncerts sākās.
Lai mūsu valstī izdotu dokumentu, piemēram, augstskolas diplomu, apstiprinātu un tas iegūtu juridisku spēku arī citā valstī, līdz šim bija jādodas uz Ārlietu ministriju. Tagad šis pakalpojums - dēvēts par "apostille" - nodots notāru rokās, ieviešot jaunu taksi. Brīdis izmantots arī, lai atjaunotu citu notāru pakalpojumu apmaksu. Piemēram, cilvēkiem, kas slēgs darījumus vairāku tūkstošu eiro apmērā, notāra pakalpojumi izmaksās lētāk. Savukārt dažiem pakalpojumiem, piemēram, laulības līgumu slēgšanai un parakstu apliecināšanai, takse palielināsies.
Vietā, kur pirms 78 gadiem bez reālām apsūdzībām un pat šķietama tiesas sprieduma tika noslepkavoti 99 nevainīgi cilvēki, nu atklāta piemiņas vieta. Rīgas Centrālcietums kļuva par vienu no pēdējām 1941.gada komunistiskā režīma noziegumu vietām. Nacisti šo noziegumu izmantoja antisemītiskas propagandas nolūkos, bet vēlākos padomju okupācijas gados par šo notikumu bija aizliegts runāt. Tagad pētnieki identificējuši visus bojāgājušos un atdevuši tiem pēdējo godu.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) redzeslokā nonācis saldumu ražotājs “Skrīveru saldumi”. Uzņēmumam izveidojies vairāku desmitu tūkstošu eiro liels nodokļu parāds. Lai nodrošinātos, ka parāds nepalielinās, VID liedzis “Skrīveru saldumiem” reģistrēt jaunas komercķīlas. Uzņēmums ar Valsts ieņēmumu dienestu jau vienojies par parāda atmaksas grafiku.
30 tūkstoši eiro ik mēnesi un 70 tūkstoši eiro reizi gadā. Tāds ir balvu fonds čeku loterijai, kas sāksies jau pēc nedēļas – 1.jūlijā. Valsts ieņēmumu dienests (VID) cer, ka šī loterija mainīs iedzīvotāju paradumus un turpmāk cilvēki daudz apzinīgāk par saņemtajām precēm un pakalpojumiem pieprasīs čekus. Jau iespējams apskatīt un izpētīt interneta mājaslapu cekuloterija.lv, kurā čekus būs jāreģistrē.
“Gribu mainīt savu dzīvi, mācīties pats un mācīt citus.” Ar šādu motivāciju nodibinājums “Iespējamā misija” uzņēmis 35 jaunus dalībniekus, kas jau 1. septembrī stāsies klases priekšā. Tie ir skolotāji, kas nāk nevis no augstskolas sola, bet gan ar darba pieredzi citās nozarēs, vēlmi kļūt par skolotāju un iedvesmot un motivēt skolēnus.
Bet ko par iespējamajiem rezultātiem domā topošie politologi? Ļoti liela sadrumstalotība – viņi pieļauj. Pašlaik pusi no astoņām Latvijai paredzētajām parlamentāriešu vietām aizņem viena partija, otru pusi sadalījušas četras partijas. Jaunajā Eiropas Parlamenta (EP) iesaukumā viss varētu būt citādi.
Iespējams, jau nākamgad sāks īstenot jaunu pieeju skolotāju piesaistei skolām. Cilvēkam, kas ieguvis augstāko izglītību kādā nozarē un sapratis, ka gribētu kļūt par skolotāju, būs nepieciešams tikai gads, lai iegūtu pedagoģisko kvalifikāciju. Līdztekus studijām šis speciālists jau uzreiz sāks strādāt skolā.
Apaļu 80 gadu jubileju svētdien svin Jānis Lūsis - sportists, kura vārds uz mūžiem iekalts Latvijas sporta vēsturē, lai arī vieglatlētikas stadionos viņš sajūsmināja laikos, kad sarkanbaltsarkanais karogs plīvoja tikai latviešu atmiņās un klusībā lolotās neskaidrās nākotnes cerībās. Lūsis šķēpmešanā ir vesela ēra pasaules vieglatlētikas vēsturē, viņa izcilajiem panākumiem iedvesmojot gan savus tautiešus, gan kļūstot par paraugu sportistiem visā pasaulē.
Francijas pilsētā Kannās, kur pulcējusies pasaules kino industrijas elite, piektdien, 17. maijā, pasaules pirmizrādi piedzīvoja latviešu režisora Jura Kursieša filma “Oļegs”. Tā iekļauta prestižā kinofestivāla programmā “Director’s Fortnight”, kur no gandrīz astoņiem tūkstošiem filmu konkursam izvēlētas 25 jaunu un daudzsološu režisoru lentes. Un Juris Kursietis ir viens no viņiem.
Sakari bija viss! Tagad grūti iedomāties, ka telefons ir kastīte mājās uz galdiņa un, lai iegūtu kāda notikuma fotogrāfijas, nepietiek ar vienu klikšķi un krāsainu printeri. 1991. gadā, kad Rīgas centru, radio un televīzijas ēkas sargāja barikādes, tehnika un sakari bija īpaši svarīgi jaunākās informācijas nodošanai. Barikāžu muzejā otrdien, 14. maijā, atklāta izstāde "Brīvības balss 1991", kurā savākti pirms gandrīz 30 gadiem aktuālie sakaru līdzekļi.
8. maijā Eiropā un Latvijā piemin Otrā pasaules kara upurus. Salaspils memoriālā, kur elektronisks metronoms simboliski skaita cietušo cilvēku sirdspukstus, trešdien gulst ziedi - tos noliek gan valsts amatpersonas un diplomātiskā dienesta pārstāvji, gan vecāka gadagājuma cilvēki un jaunieši, kam šī vieta jau kļuvusi vai vēl tikai māca par vēsturi.
Atzinība un cieņas apliecinājums tiem cilvēkiem, kas strādā Latvijā un Latvijai. Valsts neatkarības atjaunošanas dienas priekšvakarā Rīgas pilī piektdien, 3. maijā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis pasniedza valsts augstākos apbalvojumus – Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu. Triju Zvaigžņu ordeni saņēma arī 2 ilggadējas žurnālistes, Latvijas Televīzijas redaktores Vija Ķenava un Sarmīte Plūme.
Pabarot kamieli, samīļot tikko dzimušu alpaku mazuli vai kazlēnu un sabučot zebru. Dundagā ir vieta, kur var apskatīt un sabužināt daudz Latvijas apstākļiem nepierastu dzīvnieku. Eksotisko zvēru dārza saimniece saka – dzīvojot brīvi lielā teritorijā un visi kopā, dzīvnieki iemācījušies būt draudzīgi arī ar apmeklētājiem – spļaudās tikai savā starpā.
Cilvēks ar skaistu un mīļu suni pie rokas apkārtējos bieži izraisa smaidu un vēlmi dzīvnieku paglaudīt un samīļot. Taču, ja šis četrkājainais draugs ir servisa suns, to darīt nedrīkst. Trešdien, 24. aprīlī, – Starptautiskajā suņu-pavadoņu dienā servisa suņu biedrības “Teodors” biedri devās Rīgas ielās, lai stāstītu par savu ikdienu.
Jau vairākus gadus Latvijas Bērnu fonds kopā ar Latvijas Televīziju rīko labdarības akciju “Nepaej garām”, lai koncertā priecētu bērnus un viņu ģimenes un vāktu naudu vasaras nometnēm bērniem ar īpašām vajadzībām, bērniem no maznodrošinātām un audžu ģimenēm.
Aizaugušas teritorijas, apgāzušies pieminekļi, nogruvis apmetums un grafiti uzraksti ir skarbā īstenība, kas redzama daudzviet ap galvaspilsētas pieminekļiem un īpaši – Lielo kapu teritorijā. Daudzām no šīm kultūrvēsturiski nozīmīgajām vietām būtu vajadzīga vien kārtīga ikdienas apkopšana, taču trūkst naudas un cilvēku, lai to veiktu pastāvīgi. Speciālisti cer, ka valsts nekavēsies piešķirt finansējumu, lai pieminekļus vēl varētu glābt.
Mediķu un jo īpaši medmāsu trūkuma problēma ir ļoti ielaista – par to runājām visas šīs nedēļas garumā. Būtiski uzlabojumi nav bijuši gadu desmitiem, kas novedis pie tā, ka, piemēram, medicīnas māsu trūkumu jau mērām tūkstošos. Taču ir pēdējais laiks kaut ko darīt, jo ar katru nākamo gadu risinājumu atrast būs vēl grūtāk. Kādas ir iespējas, kas jau tiek darīts un ko vajadzētu – par to noslēdzošajā sižetā rubrikā “Kurš ārstēs?”.
Iet uz skolu svešā zemē, kur mācības notiek valodā, ko tu nesaproti, nav grāmatu un burtnīcu, nav pat zābaku, ar kuriem līdz skolai aiziet, ja ārā ir ziema. Tā bija realitāte tūkstošiem latviešu bērnu, kas pirms 70 un vairāk gadiem nonāca Sibīrijā. Atmiņas par skarbo un tomēr tik svarīgo skolas laiku nu apkopotas grāmatā "Skola Sibīrijā".