Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien Rīgas pilī izteica atzinību Latvijas skeletonistiem un bobslejistiem par lieliskajiem startiem pasaules čempionātā un Pasaules kausa sezonā. Prezidents atzīst, ka pats ļoti seko līdzi šiem sporta veidiem, savukārt sportisti apliecina – uzmundrinājuma vārdi dod papildu spēku censties.
Autora ziņas
Konstantīns Pēkšēns bija sava laika viens no veiksmīgākajiem un ražīgākajiem arhitektiem, kura projektētās ēkas vēl šodien piesaista garāmgājēju skatus un izraisa tūristu sajūsmu. Šomēnes viņam aprit 160 un Rīgas Jūgendstila centrā atklāta īpaša izstāde. Pēkšēna namus dažādās noskaņās fiksējusi fotogrāfe no Maskavas Margarita Fedina.
Vietā, ko rīdzinieki apraksta kā zaļu un pasakainu pilsētas nostūri, iespējams, tiks nocirsti aptuveni 100 dažādi koki. Rīgas pilsētas būvvalde izsludinājusi sabiedrisko apspriešanu par koku ciršanu divos zemes gabalos blakus Botāniskajam dārzam. Īpašnieki tur iecerējuši būvēt jaunas daudzdzīvokļu ēkas, bet Āgenskalna iedzīvotāji noskaņoti cīnīties par koku saglabāšanu.
Lietus, vējš un dubļi nav šķērslis, lai dotos izzinošā pārgājienā un iemācītos kaut ko par Latvijas vēsturi. Gandrīz 300 zemessargi, jaunsargi un vienkārši entuziasti svētdien, 3. martā, devās pārgājienā “Pa Oskara Kalpaka bataljona pēdām”, lai izietu nelielu daļu no Latvijas armijas pirms 100 gadiem veikta gājiena, kas aizsāka Latvijas Neatkarības kara uzvaras.
“Lelle var dejot, runāt – visu to pašu, ko cilvēks! Bieži vien lelle runā, kaut gan mute tai nemaz nekustas, un skatītājam tomēr ir sajūta, ka lelle ir dzīva un sarunājas... Tas arī ir tas leļļu teātra brīnums,” ar smaidu saka Anita Znutiņa-Šēve, Latvijas Leļļu teātra galvenā māksliniece scenogrāfe.
Lieliski aktieri un ļoti sarežģīta tēma, ko mēģināts izstāstīt saistoši un intriģējoši - tā LTV daudzsēriju filmu “Sarkanais mežs” vērtē profesionāļi.
Latviešu teātra leģendas un dzīvā vēsture – tāds ir Latvijas Nacionālais teātris, kas nākamnedēļ svinēs simtgadi. Latvijas Televīzija ielūkojas teātra vēsturē, pētot teātra ēku. Savam laikam grandiozā un krāšņā celtne ar baroka stila interjeru pārsteidza daudzus, bet mūsdienās ir nesaraujami saistīta ar sajūtu par to, kāds ir Nacionālais teātris.
No nākamā gada, lai iegūtu atlaides, savai personalizētai 3+ goda ģimenes kartei būs jābūt katram daudzbērnu ģimenes loceklim. Tagad bērni var izmantot arī vecāku karti, bet tad var rasties situācija, ka atlaides veikalā vai sabiedriskajā transportā ģimene nevar izmantot pilnvērtīgi.
Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju dzīvo dzīvokļos un tas ir augstākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Tieši tādēļ Latvijas paviljona ekspozīcija Venēcijas biennālē - prestižākajā pasaules arhitektūras izstādē - pērn pievērsās tieši daudzdzīvokļu namiem. Tagad daļa izstādes “Kopā un atsevišķi” aplūkojama Rīgā.
Skaļas un ilgas debates Ērgļu novada domē, dažādu speciālistu uzklausīšana nu jau vairāku mēnešu garumā tomēr nav novedusi pie kopsaucēja. Novada dome un opozīcijas deputāti kopā ar aktīvajiem Ērgļu iedzīvotājiem palikuši katrs pie sava redzējuma par nepieciešamo attīstību Rūdolfa Blaumaņa memoriālajās "Braku" mājās un tām apkārt esošajos mežos. Taču meža izsole notiks tik un tā. Jau otrdien, 29. janvārī, domē gaidīs iespējamos meža izstrādātājus.
Ar saviem iemīļotajiem mūzikas instrumentiem rokās un milzīgu satraukumu Latvijas jaunie mūziķi piedalās atlases konkursā Latvijas simtgades jauniešu orķestrim. Izveidots pērn, šogad orķestris meklē jaunus talantus, lai vasarā priecētu klausītājus izcilā koncertā kopā ar pasaulslavenām Latvijas akadēmiskās mūzikas zvaigznēm.
Augsto nabadzības riska rādītāju tieši pensionāru vidū skaidro ar to, ka Latvijā senioriem lielākoties nākas iztikt tikai ar pensiju un bez papildu ienākumiem. Turklāt laikā, kad aug pārējās sabiedrības ienākumu līmenis, pensionāriem tas būtiski atpaliek. Tikmēr LTV uzrunātie seniori gan saka – ja galva un rokas strādā, vienmēr var atrast kādu nodarbošanos, kas nes prieku un mazliet liekas naudiņas.
Skolotājs un viņa spēja ieinteresēt skolēnu ir viens no svarīgākajiem punktiem veiksmīgam mācību procesam. Stāstu sērijā “Skola kā iespēja”, kuru veidojam kopā ar pētnieciskās žurnālistikas centru “Re:Baltica”, tas izskanējis ne reizi vien. Par to pārliecināta arī mūsu sastaptā Dobrovoļsku ģimene. Viena no ģimenes atvasēm vidusskolā izlēma mācīties latviešu skolā.
No brīža, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, pievienošanās eirozonai bija desmit gadus ilgs ceļš. Jau pats pievienošanās līgums savienībai paredzēja, ka jaunās dalībvalstis ieviesīs vienoto valūtu. Taču ne visas steidzās šo pienākumu pildīt, un dažas to nav izpildījušas arvien. Arī Latvijā, kad bija jāpieņem pēdējie lēmumi par atvadīšanos no lata, tas nenotika bez kaismīgas potenciālo ieguvumu un zaudējumu prognozēšanas.
Skrejošu soļu un balsu kņadas pārtraukta, viņa pasmaida: “Viņi nezina, ka es jau esmu klāt! Droši vien nevar sagaidīt koncertu!” Olga Freiberga pēc četru mēnešu pārtraukuma ienākusi Mazajā Ģildē. Viņas bērni, tautas deju ansambļa “Dzintariņš” daudzie dejotāji skrien uz pēdējo mēģinājumu. Ziemassvētku koncerts paredzēts kā pārsteigums vecākiem un paldies pašai Olgai - “Dzintariņa” ilggadējai mākslinieciskajai vadītājai, kas pēc vairāk nekā 40 gadu darba tautas deju kolektīvā nu devusies pensijā.
Atvērt sirdi un sagaidīt katram savu Ziemassvētku brīnumu, tas šajos svētkos ir svarīgākais, saka tēvs Karols. Jau vairāk nekā gadu poļu priesteris kalpo Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā Rīgā. Nepilna gada laikā viņš iemācījies runāt latviski un saka – valoda jums grūta, bet cilvēki, kas tajā runā, lieliski un atvērti.
Latviešu valodas skolotājiem mazākumtautību skolās ir īpaša loma, un pēc viņiem ir īpaša vajadzība. Tomēr jauni skolotāji neienāk tik ātri, kā vajadzētu. Šī gada rudenī mācības Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātē sāka 177 topošie skolotāji, no tiem tikai 18 izvēlējušies kļūt par latviešu valodas skolotājiem. Jaunie skolotāji šo profesiju uzskata par misiju, kas ir smags un neprestižs darbs.
Sociālā noslāņošanās galvaspilsētas skolās pastāv, izrādījās, ka no 10 nesekmīgākajām Rīgas skolām tikai viena ir latviešu, izpētīja centrs “Re:Baltica”. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka politikas veidošanas līmenī ir izdarīti visi priekšdarbi, lai problēmas risinātu, bet tālākais ir vietvaras ziņā. Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) atzina, ka skolu noslāņošanās problēma viņu uztrauc, un solīja to risināt.
"Iespējamā misija" atkal kļuvusi iespējama! Trešdien, 5. decembrī, programma, kas skolām piesaista jaunus radošus skolotājus, izsludināja jaunu pieteikšanos. Vasaras sākumā kļuva zināms, ka šogad "Iespējamā misija" jaunus dalībniekus neuzņems naudas trūkuma dēļ. Tagad finansiālos atbalstītājus izdevies atrast, piesaistīts arī valsts finansējums, un tiek gaidīti pirmie pieteikumi no nozares profesionāļiem, kas vēlētos kļūt par skolotājiem.
Uz nezināmu laiku atlikta Braku meža izsole, kas citkārt klusajā Ērgļu novadā ienesusi nebijušas kaislības. Dome bija paredzējusi 27 hektāru lielo mežu ap Rūdolfa Blaumaņa mājām pārdot cirsmas izsolē, taču pēc vietējo iedzīvotāju un domes opozīcijas vairākkārtējiem mēģinājumiem to apturēt meža apsaimniekošanas plāni tiks mainīti.
“Šī lidos Latvijā, bet tās tālākās pa visu plašo pasauli - viena Itālijā, viena Meksikā, tā, kas tiek krāsota, nonāks Spānijā, bet šī tuvākā Lietuvā,” stāsta Valentīns Vasjaks. Viņš ir neliela Latvijas uzņēmuma - SIA “Pelegrin” vadītājs. Uzņēmumam ir lieli plāni un pasaule pie kājām gan pārnestā, gan tiešā nozīmē, jo “Pelegrin” ražo ultravieglās lidmašīnas - vienas no ātrākajām savā klasē pasaulē.