16 skolas visā Latvijā pieteikušas dalību sociālajā projektā "Bērni nepiedzimst ar aizspriedumiem". Tajā cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem dodas uz skolām un tiekas ar dažāda vecuma bērniem, lai ļautu iepazīt savu ikdienu.
Autora ziņas
Pildot diplomāta, Latvijas pirmā iekšlietu ministra Miķeļa Valtera pēdējo gribu, pēc vairāk nekā 50 gadiem viņš tiks pārapbedīts Latvijā. Valdība šonedēļ atbalstīja 18 000 eiro piešķiršanu šim mērķim.
Trešdien, 8. janvārī, virs jaunās Mežaparka Lielās estrādes pacēla spāru vainagu, atbilstoši būvniecības tradīcijām simboliski iezīmējot brīdi, kad apjomīgākie būvdarbi ir paveikti un projekts ieguvis kopīgo veidolu.
Blakus stikla, kartona un plastmasas konteineriem jau pēc pieciem gadiem būs jāstāv arī tekstila šķirošanas konteineriem. To paredz Eiropas Savienības direktīva. Latvijā pašlaik pilotprojeka ietvaros izvietoti 20 šādi apģērba savākšanas punkti, lai izvērtētu mūsu cilvēku vēlmi šķirot tekstilu un aptuvenos savāktā materiāla apjomus.
Lai īstenotu vērienīgu un Latvijai unikālu mežaino kāpu atjaunošanu, pie Gaujas ietekas jūrā tiek izcirsti koki. Meža ciršanas darbi skars aptuveni 200 hektāru plašu teritoriju. Projekta autori uzsver - ja priedes saaugušas biezā audzē, saule netiek līdz zemei un daudzas sugas iznīkst.
Jau trīs gadus cesvainiete Irēna Greiškalne vakarus pavada, ieadot sirds siltumu un rūpes mazās zeķītēs, ko sūta uz Bērnu slimnīcu.
Latvijā arvien vairāk mācītāju no dažādām konfesijām apgūst virsnieka profesiju, lai būtu līdzās karavīriem ikdienā un kaujas apstākļos. Nacionālajos bruņotajos spēkos patlaban kalpo jau 16 kapelāni, tajā skaitā arī sievietes. Kapelāns Valters Vārpsalietis pirms mēneša oficiāli kļuva par NBS virsleitnantu – “ja garīdznieks var atrast laiku, tad arī citiem nav iemesla neiet”.
Lai radītu svētku sajūtu un īpašu noskaņu, nemaz nav vajadzīgs daudz. Reizēm pietiek ar mazliet vairāk pacietības nekā ikdienā, piparkūku mīklu un krāsainu plastiku. Par to pārliecināta 2 meitu mamma un kaislīga ēst gatavotāja Inga Kalniņa, kas kopā ar savām meitenēm jau vairākus gadus Ziemassvētkos cep ne tikai piparkūkas.
Iepazīt atšķirīgo, runājot, jautājot un kopā muzicējot – to aicina sociālais projekts “Bērni nepiedzimst ar aizspriedumiem”. Projekta ietvaros cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem dodas uz skolām un tiekas ar dažāda vecuma bērniem, lai ļautu iepazīt savu ikdienu.
Autovadītāji neapmierināti ar spilgti izgaismotām vides reklāmām. Satiksmes ministrija saņēmusi dažādas sūdzības par šādām digitālajām reklāmām ielās. Tādēļ ceturtdien Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā diskutē par tādu reklāmu ietekmi uz vadītājiem.
Jaunākais bruņojums, transportlīdzekļi un moderns ekipējums, piemēram, ķiveres, aizsargbrilles un ziemai piemēroti guļammaisi. Šos un vēl daudz citu jaunumu Zemessardzes 17. kaujas atbalsta bataljons izrādīja aizsardzības nozares vadībai.
Nosalušiem deguniem, satinušies garās šallēs, ar dāvaniņām rokās un milzīgiem smaidiem sejā otrdien, 10. decembrī, bērni no visas Latvijas lielajām, kuplajām ģimenēm kopā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un viņa kundzi Andru iededza egli pie Rīgas pils.
Ar patīkamu satraukumu, bet apziņu, ka liels darbs vēl priekšā, Latvijas muzeju speciālisti gaida nākamo nedēļu, kad ekspluatācijā tiks nodots muzeja krātuvju komplekss Rīgā, Pulka ielā. Tur glabāsies vairāki simti tūkstoši mākslas darbu un muzeju priekšmetu, kas šobrīd izvietoti daudzās telpās un noliktavās, kas bieži vien neatbilst mākslas darbu nepieciešamajiem glabāšanas apstākļiem. Kā šobrīd izskatās ārzemju mākslas kolekcija un kad to varēs apskatīt jaunā ekspozīcijā?
Madonas novadā pirmdienas rītā kādā dīķī iebraukušā automašīnā atrasti četri noslīkuši cilvēki, aģentūrai LETA apliecināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).
300 sievietes no visas pasaules divu gadu garumā ceļo apkārt pasaulei un vāks plastmasas atkritumus, mēģinot izsekot to izcelsmei un saprast, ko darīt citādi, lai okeānā nepeldētu plastmasas krēsli un vienreizlietojamie trauki. Ekspedīcija sadalīta 30 posmos, un vienā no tiem jau piedalījusies arī latviete Nita Jirgensone.
Draudzīgā aicinājuma fonds pirmdien, 25. novembrī, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē godinās Latvijas labākās vidusskolas, kuru skolēni uzrādījuši augstākos rezultātos centralizētajos eksāmenos, informē fonda dibinātājs un vadītājs Jānis Endele.
Pabeidzot sižetu sēriju par Brīvības pieminekļa izgaismošanas projektu, Latvijas Televīzija piedāvā stāstu par mūsu brīvības simbola nozīmi – to, kas ietverts un attēlots mūsu svētvietā. Izgaismošanas projekta autori īpaši uzsver – viņiem ir ļoti svarīgi, lai visi tēli un skulptūras diennakts tumšajā laikā būtu redzami tikpat labi kā dienā. Kas ir šie tēli un simboli?
"Tā ir brīvība pieminekļa atslēga. Tā tiek ikdienā lietota un darbinieki tad šeit nāk iekšā un katru dienu atslēdz, bet vēsturiskā atslēga nav atrasta, jo, kad Brīvības pieminekli atklāja 1935. gada 18. novembrī, tad tika pasniegta izgatavota zelta atslēga. Tā bija mazliet savādāka, šī ir tāda jau darba atslēga," atslēgu rāda Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis.
"Tā ir brīvība pieminekļa atslēga. Tā tiek ikdienā lietota un darbinieki tad šeit nāk iekšā un katru dienu atslēdz, bet vēsturiskā atslēga nav atrasta, jo, kad Brīvības pieminekli atklāja 1935. gada 18. novembrī, tad tika pasniegta izgatavota zelta atslēga. Tā bija mazliet savādāka, šī ir tāda jau darba atslēga," atslēgu rāda Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis.
Brīvības pieminekļa izgaismošanas projektam šobrīd saziedoti vairāk nekā 33 tūkstoši eiro. Projekta autori izvēlējušies iet to pašu ceļu, ko Brīvības pieminekļa cēlēji pirms 90 gadiem. Toreiz jaunā Latvijas valsts vēl īsti nebija atguvusies pēc Neatkarības kara un valsts kasē svilpoja vējš, tāpēc tika pieņemts lēmums naudu pieminekļa celšanai lūgt no cilvēkiem, un atsaucība bija milzīga. Vairāku gadu laikā tika saziedoti trīs miljoni latu.
Ikreiz, kad pie Brīvības pieminekļa notiek kāds pasākums – liels koncerts, prezidenta uzruna vai gaismas šovs – neatkarības simbols iepinas vados. Elektrības vadi, skaņu un gaismas tehnikas vadi, no kuriem garāmgājējiem jāizvairās, meistarīgi laipojot pa ietvi.
Baldonē piektdien, 15. novembrī, valsts svētku noskaņās notiks pašdarbības kolektīvu koncerts “Pieci pušķi, sešas zvaigznes”, kurā vietēji cilvēki paši izteikuši vēlmi vākt ziedojumus Brīvības pieminekļa izgaismošanai.
Seši gari masti ar prožektoriem, kas no visām pusēm izgaismos Brīvības pieminekli, taču būs nemanāmi apkārtējā vidē un nespīdēs acīs garāmgājējiem. Tāda ir arhitekta un gaismas mākslinieku iecere sarežģītajam mūsu brīvības simbola izgaismošanas projektam.
Kopš atklāšanas pirms 84 gadiem Brīvības piemineklis pieredzējis latviešu tautas priekus un bēdas, kā arī vairākkārt nonācis dažādu varas spēļu krustugunīs, kas draudējušas ar pieminekļa likvidēšanu. Mūsu brīvības tēla pakājē cilvēki ir priecājušies, protestējuši, tikuši apcietināti un dziedājuši atjaunotās valsts himnu.
Šobrīd gaišs ir laukums ap Brīvības pieminekli, bet valstij un tautai tik svarīgie tēli un pati brīvības statuja grimst tumsā. Tieši tādēļ ar izgaismošanas ideju klajā nāca bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Šobrīd Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonds strādā pie gaismas skicēm, kas drīzumā varētu tikt nodotas sabiedriskajai apspriešanai.
9. novembris ir diena, kad sabruka Berlīnes mūris, iezīmējot Aukstā kara beigas un atnesot brīvības cerības tolaik komunistiskā bloka valstīm. Dažus mēnešus pirms tam bija noticis Baltijas ceļš un brīvības cīnītāji Vācijā un Baltijā iedvesmojās viens no otra.
Ceturtdien, 7. novembrī, simtiem veselības aprūpes darbinieku pie Saeimas pulcējās protesta akcijas "Viena diena bez ārstniecības personas" un sapulcē – piketā, pieprasot palielināt finansējumu veselības aprūpei un mediķu algām atbilstoši iepriekš solītajam un likumā ierakstītajam. Lai gan protesta laikā medicīnas darbinieku pārstāvji tika uzaicināti uz tikšanos ar politiķiem, pēc sarunām arodbiedrību pārstāvji atzina, ka vienošanās nav panākta un protesta akcijas turpināsies.
Latvijas Televīzija (LTV) trešdien, 6. novembrī, svin 65. dzimšanas dienu. It kā jau pensijas vecums, bet viņa ir sprigana un jauneklīga, mīl jokus, piedzīvojumus un vēstules, reizēm kļūst emocionāla un liek raudāt arī tiem, kas ir apkārt, bet pāri visam – tā ir ģimene. Lielas balles gan nav, jo darba, tuvojoties gada izskaņai, ir ļoti daudz, taču mazu ikdienas prieku un joku nekad nevar būt par daudz.
No Rīgas centra līdz lidostai – astoņās minūtēs. To sola topošais „Rail Baltica” atzars uz lidostu, kas pamazām sāk ieņemt konkrētākas aprises. Tikko izsludināts starptautisks būvdarbu iepirkums, un dabā pirmos celtņus lidostas apkaimē varēsim manīt 2021.gadā. Paši vilcieni gan sāks kursēt ne agrāk kā pēc pieciem gadiem.
“Klik, klik, klik,” noskan daudzo stīgu instrumentu lociņi pret nošu pultīm, un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mēģinājums ir beidzies. Pēc dažām dienām paredzēts koncerts sērijā “Simfoniskais hits ar Goran Gora”, tajā kā solists spēlēs jaunais, daudzsološais kontrabasists Oskars Bokanovs. Ar milzīgu cieņu un mīlestību Oskars lēni paņem savu lielo instrumentu: “Iesim, es jums parādīšu, kā mēs dzīvojam!”
Lai atjaunotu dzīvošanas vidi unikālām dzīvnieku un augu sugām, Carnikavas novadā jūras piekrastes zonā aptuveni 7 kilometru garumā no Garupes līdz Lilastei tiek izcirstas jaunās priedes. Darbi notiek stingrā dabas ekspertu uzraudzībā pelēkās kāpas atjaunošanas projekta ietvaros.
Milzīgs ieguldīts darbs, bet vieglums, stāstot par lietām, kas likās tik svarīgas. Mārtiņš Ķibilds mācēja stāstīt stāstus. Un viņa stāsti vēl ilgi guls televīzijas dārgumu fondos – gan arhitektūrai veltītās "Adreses", gan Latvijas vēstures nozīmīgāko pieturpunktu "Atslēgas". Tagad savas dzīves atslēgas viņš nolicis uz neatgriešanos.
Valmieras teātra Lielajā zālē piektdien, 18. oktobrī, pirmizrāde franču dramaturga Īva Žamiaka komēdijai “Uz Akapulko, kundze!” Edmunda Freiberga režijā. Pirms vairāk nekā 40 gadiem sarakstītā luga režisoram ir īpaši mīļa, jo savulaik viņš to iestudējis arī Nacionālajā teātrī ar Uldi Dumpi un Astrīdu Kairišu galvenajās lomās.
No skolēnu fiziskas vardarbības pērn cietuši vismaz seši pedagogi – tādus datus apkopojusi Valsts darba inspekcija. Taču problēmas mērogs ir daudz plašāks. Uz skolēnu un arī vecāku emocionālu vardarbību pret skolotājiem norāda daudzu skolu vadītāji, un šis bija viens no centrālajiem jautājumiem arī ceturtdien Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas konferencē.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
