21. augusts pirms 30 gadiem kļuva par dienu, kas mums visiem tiešā nozīmē deva iespēju dzīvot savā – brīvā un patiesi neatkarīgā – valstī. Tā bija diena, kas sākās, vēl nezinot, ka pučs Maskavā izgāzīsies un ka īsi pēc pusdienlaika tiks pieņemts konstitucionālais likums “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, tādējādi pilnībā saraujot saites ar Padomju Savienību un nododot varu Latvijas tautai. Pieminot šīs dienas lielo nozīmi, visā Latvijā norisinājās svētku pasākumi.
Autora ziņas
Pēc divu gada pārtraukuma, kad pētnieciskais darbs veikts tepat Latvijā, četri zinātnieki no Latvijas Universitātes devušies jau otrajā ekspedīcijā uz Svalbāras arhipelāgu Arktikā. Ledāji, kuros dzīvo vairāk polārlāču nekā cilvēku, zinātniekiem ir īpaši interesanti, jo atšķiras no citiem, pat salīdzinoši netālu esošiem ledājiem.
Plastmasas maisiņš, kas radīts no dabai draudzīgiem materiāliem, nav nekāds jaunums. Pasaulē radītai bioplastmasai nu blakus varēsim likt tepat Latvijā radītus materiālus, kas ir līdzvērtīgi sintētiski radītai plastmasai, bet pilnībā sadalās vidē. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) laboratorijā radīts šāds mikrobioloģiskas izcelsmes materiāls, kas, nonākot dabā, nenodarīs tai kaitējumu.
Aptuveni trešā daļa būvdarbu Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijā ir pabeigta. Ēka pacēlusies jau līdz 4. stāvam un drīz nonāks zem jumta. Un kaut gan pandēmijas gads nesis daudz kavējumu materiālu piegādēs un grūtības ikdienas darbu veikšanā, ''Valsts nekustamo īpašumu'' speciālisti ir pārliecināti – nākamā gada beigās teātris būs gatavs.
Norauti jumti, applūdušas ielas, krituši koki un aizsprostoti ceļi. Pēdējo nedēļu laikā biežāk dzirdam par lokālo, bet ļoti spēcīgo negaisu izdarītajiem postījumiem. Sinoptiķi un glābēji brīdina – jebkurš negaiss, īpaši tik karstā laikā, jāuztver ļoti nopietni. Apdrošinātāji gan pagaidām nav saņēmuši uzskatāmi vairāk atlīdzību pieteikumu kā citos gados. Ar šādiem spēcīgu negaisu izraisītiem postījumiem mums nāksies sadzīvot arvien biežāk.
Meža ugunsgrēks, kas piektdien, 9. jūlijā, izcēlās Garkalnē, svētdien, 11. jūlijā, vakarpusē likvidēts, teritorija nodota uzraudzībai meža īpašniekam "Rīgas meži", informēja Valsts meža dienestā (VMD). Izdegusi vairāk nekā 21 hektāru liela platība, ugunsgrēka izcelšanās iemesls nav zināms.
Jauns un pavisam noteikti talantīgs, bet arī ļoti labsirdīgs, izpalīdzīgs un vienmēr smaidīgs – tāds Latvijas hokeja valstsvienības un NHL komandas Kolumbusas “Blue Jackets” vārtsargs Matīss Edmunds Kivlenieks paliks atmiņā tiem, kas viņu pazina. Hokeja treneris Guntis Bāliņš, kas Kivlenieku trenēja tīņa gados, saka, ka tieši Matīsa personība – pozitīvisms un sirsnība – bija tā, kas viņu atšķīra no daudziem citiem.
Kordiriģenta Haralda Medņa dzimtas mājās "Dzintari" Madonas novadā durvis vēris jauns kultūrizglītības centrs "Dziesmusvētku skola". Tā misija ir kalpot par kultūras, izziņas un radošuma centru visa vecuma interesentiem, izglītojot sabiedrību un vairojot izpratni par kultūras mantojumu un tā nozīmi, informēja centra pārstāvji.
Karstums Latvijā pagaidām vēl nerimsies un, ļoti iespējams, pat pastiprināsies, brīdina sinoptiķi. Turklāt daudzos Latvijas nostūros iespējami īslaicīgi, taču ļoti spēcīgi pērkona negaisi. Tikmēr mediķi uzstājīgi aicina ļoti atbildīgi izturēties pret bērnu un senioru veselību, neļaujot viņiem uzturēties saulē lielākajā dienas daļā, noteikti nēsāt cepures un lietot saules aizsargkrēmu.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde veikusi Tērbatas ielas apsekošanu un ir konstatējusi satiksmi norobežojošu elementu nesaskaņotu izvietošanu, tos ieurbjot vēsturiskā bruģa segumā, vēstīts paziņojumā NKMP mājaslapā.
24 gadu vecumā traģiskā nelaimes gadījumā ASV svētdien gājis bojā Latvijas hokeja izlases vārtsargs Matīss Kivlenieks. ASV mediji, atsaucoties uz policijas sniegto informāciju par sekcijas rezultātiem, vēsta, ka svinību laikā noticis negadījums ar pirotehniku, nepareizi izšauts lādiņš trāpīja Kivleniekam krūtīs, un viņš miris no trieciena spēka.
Kraukšķīgs gurķis, sulīgs rabarbers vai lekni pētersīļi pašā pilsētas centrā un pašu rokām kopti un audzēti – ar sabiedrības iniciatīvu tapušajos Sporta pils dārzos ienākas pirmā raža. Vietā, kas vēl pirms gada bija nekopta, aizaugusi un nepatīkama, šobrīd satiekas smaidīgi apkaimes ļaudis un palīdz cits citam ar padomiem dārzkopībā.
Meklējot deviņus ziedus Līgo nakts vainagam, reizēm tajā tiek iepītas arī krāšņās un aristokrātiskās lupīnas. Jūnijā tās parasti ir pilnbriedā, violetā un gaisīgi rozā segā ietinot ne vienu vien pļavu, meža vai ceļa malu. Tomēr lupīnas savas straujās izplatības dēļ pēdējos gados uzskatāmas par invazīvu sugu, kas rada draudus citām vietējo augu sugām. Līdzīgi jau vairākus gadus par lielu draudu tiek uzskatītas arī saulainās Kanādas zeltslotiņas un Tatārijas salāts. Kā cīnīties ar krāšņajiem, bet negantajiem ienācējiem mūsu dabā?
Šajās dienās dažnedažādi koncerti, teātra uzvedumi un sanākšanas ir gandrīz katrā Latvijas novadā. Taču šogad pasākumu rīkotāji tam gatavojās laikus un nodrošinoties ar papildu darbiniekiem – jo jāpārbauda apmeklētāju vakcinēšanās sertifikāti vai Covid-19 testi, jānorāda īstās sēdvietas un jāseko līdzi distances ievērošanai. Papildu slogu rada tas, ja līdzīgi jāpārbauda arī mākslinieki. Tāpēc nereti pasākumu rīkotāji kādam nevakcinētam un Covid-19 nepārslimojušam radošās industrijas pārstāvim uzstāšanos atsaka, ja var vietā atrast kādu ar jau izietu vakcinācijas kursu.
Pēc ilgās dīkstāves kultūras dzīves organizatori ir ļoti piesardzīgi ar savu piedāvājumu. Noteiktie ierobežojumi neļauj atvēzēties vērienīgu projektu realizācijai ar garantētiem ieņēmumiem, jo 300 cilvēku limits iekštelpās un 500 ārtelpās liek pasākumu rīkotājiem skrupulozi rēķināt, un šie rēķini nav par labu nevakcinētajiem, kuri uz kultūras pasākumiem būtu gatavi doties, uzrādot negatīvu Covid-19 testu.
Pirmdien, 14. jūnija, visā Latvijā izskanot pēdējam deportētā cilvēka vārdam, Cēsīs savu dzīvi sāka skaņu instalācija “Kad es saku tavu vārdu, es tevi atceros”. Vēsturiskajā ekspozīcijā “Sirdsapziņas ugunskurs” turpmāk nepārtraukti skanēs Cēsu apriņķa cilvēku vārdi – vairāk nekā 600 cilvēki, kuru dzīves izdzēsa padomju komunistiskais un vācu nacistiskais režīms. Interesanti, ka šo instalāciju veidojis īru mākslinieks, kurš par deportācijām un mūsu vēsturi iepriekš neko nav zinājis.
Finišam tuvojas Haralda Medņa kultūrizglītības centra “Dziesmusvētku skola” iekārtošanas darbi Praulienas pagasta “Dzintaros”. Projekts, kurā ieguldīti 400 tūkstoši eiro, licis vilties jaunās kultūrtelpas idejas virzītājiem celtnieku nekvalitatīvā darba un ainavu arhitektes vīzijas dēļ, kā rezultātā Medņa māja zaudējusi sev ierasto vidi.
Turpinot rekonstrukcijas darbus Rīgas pils senākajā – kastelas – daļā, speciālisti atraduši un atseguši aptuveni 600 gadus vecu krāsni. Šobrīd gan nav īsti skaidrs, vai tā darbojusies kā pils pavards un ēdiena gatavošanas vieta vai siltā gaisa apkures krāsns. Taču pavisam noteikti šis atradums ir īpašs, jo krāsns ir viena no senākajām oriģinālajām pils detaļām.
Ar tirkīzzilā paklāja tiešraidi svētdien, 16. maijā, tika atklāts Starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Mūsu Samanta Tīna jau nedēļu ir Roterdamā, Nīderlandē un konkursa atmosfērā iejutusies lieliski.
Skeitparki un slidotavas visos pagastos, jauni gājēju un velosipēdistu celiņi, investoru piesaistes programma novadam, kā arī kvalitatīvi sociālie un kultūrvides pakalpojumi iespējami tuvāk dzīvesvietai. Šādus solījumus partiju programmās var izlasīt jaunā Ropažu novada iedzīvotāji. Pēc pašvaldību reformas novada robežas ievērojami paplašinājās, tāpēc iedzīvotāji ir skeptiski par to, kā izdosies nodrošināt tikpat pieejamus pakalpojumus kā līdz šim.
Lai gan pētījumi liecina, ka latviešu valodas pielietojums publiskajā vidē pēdējos gados palielinās, jauniešu sarunvalodā arvien lielāku vietu ieņem anglicismi. Kamēr jaunieši geimo, laiko, heito un skido, valodnieki un literāti atzīst, ka šo tendenci – ikdienas sarunvalodā ietvert tik daudz angļu vārdu tiešus latviskojumus – pašplūsmā nevar atstāt. Viens no risinājumiem ir jauniešiem aktuāla satura radīšana latviešu valodā, otrs – aktīvs darbs pie latviešu valodas modernizēšanas.
Ar 2 metru distanci un piesardzīgi, tomēr daudzu skolu sporta laukumos šonedēļ atkal atskanēja bērnu čalas un priecīga sasaukšanās. Tā kā interešu izglītības nodarbības valdība atļāva svaigā gaisā, gaidāmo skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku dalībnieki steidza izmantot pirmās siltās dienas, lai deju soļus liktu kopā ar skolasbiedriem un pedagogiem, nevis vieni paši savās istabās.