Latvijas valsts 100 gadu vēsturē latvieši tikuši izmētāti pa visu pasauli. Brazīlijas latvietis Andre, kurš uz Latviju atgriezies pēc divām paaudzēm, audzis un mūža lielāko daļu pavadījis Brazīlijā. Viņa vectēvs - vēl būdams bērns - kopā ar vecākiem aizbrauca uz Brazīliju. Savukārt Andre pēc atgriešanās uz Latviju projām braukt vairs nedomā.
Autora ziņas
Daudziem ir savas ģimenes leģendas par īpašām lietām, kas izdzīvojušas daudzus gadu desmitus un slēptas no svešām acīm. Mums visiem kopā tāda lieta ir kāds it kā vienkāršs galds, pie kura vairāk nekā 90 gadus studenti un profesori – Latvijas mākslas pasaules grandi zīmējuši. Tas ir galds, pie kura tika pasludināta Latvijas valsts.
Ja kādam šķiet, ka grūti izvēlēties no 16 partijām, kas uz Saeimu kandidē šoruden, vērts pieminēt, ka Latvijas brīvvalsts laikā partiju bija gandrīz trīsreiz vairāk. 1920.gadā notika pirmās demokrātiskās Latvijas vēlēšanas. Tās bija Satversmes sapulces jeb pirmā parlamenta vēlēšanas, kurās piedalījās 25 politiskie spēki.
Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad otrajā ceturksnī pieaudzis par 5%, salīdzinot ar šādu laika posmu pērn. Kā ierasts pēdējos gados – viena no jomām, kas arī uzrāda pastāvīgu kāpumu, ir mazumtirdzniecība. Šonedēļ Rīgā atklātais zviedru sadzīves milzis “Ikea” un nākamgad plānotais tirdzniecības un izklaides centrs “Akropole” varētu ienest jaunas vēsmas Latvijas veikalu piedāvājumā. Rubrikā “Šķirkļi Latvijas simtgadei” šovakar stāsts par tirdzniecību. Žurnāliste Anda Boša pētīja, kā tirdzniecības joma attīstījusies pēdējos 100 gados.
Dzērves, sikspārņi un rasenes ir tikai sīka daļa no tās dabas daudzveidības, kas vērojama Latvijas purvos. Vairākās Rietumeiropas valstīs purvu vairs nav, jo to izstrāde notika tik intensīvi, ka purvus atjaunot vairs nav iespējams. Latvijā šai ziņā par vides atjaunošanu pēc kūdras ieguves tiek intensīvi domāts. Šoreiz sērijā “šķirkļi Latvijas simtgadei” stāsts par purvu – vietu, kur neticams skaistums un saimnieciski ieguvumi var sadzīvot līdzās.
Ikviens tautas deju koncerts un ļoti daudzi koru koncerti izskatītos pavisam citādi, ja dejotājiem un dziedātājiem mugurā nebūtu tautastērpu. Tikai retais zina, cik grūti un darbietilpīgi ir šo skaistumu kopt. Liepāja var lepoties, ka viņiem ir cilvēks, kas par savas pilsētas kolektīvu tautastērpiem rūpējas gandrīz kā par saviem bērniem. Viktorija Faulbauma saka – ja neesi gatavs šo darbu darīt par velti, par smaidu un vienkāršu paldies, tad šo darbu nevar darīt vispār.
Eksāmenu laiks pamatskolās un vidusskolās rit pilnā sparā. 12. klašu matemātikas eksāmens raisījis plašas diskusijas, ka bijis pārāk grūts. Šonedēļ savus vienādojumus risināja devītklasnieki – un jau atkal radošo un neparasto uzdevumu risināšana daudziem radīja grūtības. Sērijā “Šķirkļi Latvijas simtgadei” Anda Boša ielūkojās topošās Nacionālās enciklopēdijas lappusēs, lai uzzinātu, kā eksāmeni mainījušies 100 gadu laikā.
Kad atceramies 4.maiju pirms 28 gadiem, pieminam cilvēkus, kas ar asarām acīs un dūrēs sažņaugtām rokām pie Saeimas nama skaitīja Augstākās padomes deputātu balsis par labu neatkarībai. Bet pirms vairāk nekā 70 gadiem – Otrā pasaules kara izskaņā – Latvijas neatkarībai tikpat kaislīgi ticēja daudzi tūkstoši cilvēku, kas apvienojās nacionālo partizānu kustībā.
Viņa atver durvis un pasmaida. Sīks augums, piena balti mati un ļoti labestīgs acu skats. “Te gan mazliet jākāpj”, viņa kā atvainodamās saka, aicinot uz savām istabām otrajā stāvā, “es jau esmu pieradusi, tikai pēdējā laikā kāpju lēnāk”. Klusajā ieliņā netālu no Balvu pilsētas centra šī privātmāja starp necilajām un pelēkajām kaimiņienēm izceļas ar sakopto dārzu. Otrajā stāvā, kur sirmā kundze mūs aicina, pie visiem logiem stāv puķupodi. “Puķes man visu mūžu patikušas. Ziemu stāv te, uz logiem un galda, vasarā nesu ārā. Tagad gan vēl auksts”, viņa, raugoties uz dārzu, saka.
Līdz 19. gadsimtam par atkritumu izvešanu, piemēram, no Rīgas, bija atbildīgs pilsētas bende. Ja kādu pieķēra, izgāžot mēslus pilsētā, galvu gan necirta, bet naudas sodu maksāt lika un cietumā arī sēdināja. Pirmie aizliegumi izmest atkritumus, kur pagadās, Rīgas vēsturiskajās hronikās atrodami jau 1399.gadā. Taču pilsētnieki vienalga mēslus metuši grāvjos un Rīdzenes upītē, kur vēsturnieki atraduši pat kuģa atliekas.