Anda Boša

LTV Ziņu dienesta žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Brazīlijas latvietis: Latvija ir iespēju zeme
Brazīlijas latvietis: Latvija ir iespēju zeme
Latvijas valsts 100 gadu vēsturē latvieši tikuši izmētāti pa visu pasauli. Brazīlijas latvietis Andre, kurš uz Latviju atgriezies pēc divām paaudzēm, audzis un mūža lielāko daļu pavadījis Brazīlijā. Viņa vectēvs - vēl būdams bērns - kopā ar vecākiem aizbrauca uz Brazīliju. Savukārt Andre pēc atgriešanās uz Latviju projām braukt vairs nedomā.
Kā izskatās galds pie kura tika pasludināta Latvijas valsts?
Kā izskatās galds pie kura tika pasludināta Latvijas valsts?
Daudziem ir savas ģimenes leģendas par īpašām lietām, kas izdzīvojušas daudzus gadu desmitus un slēptas no svešām acīm. Mums visiem kopā tāda lieta ir kāds it kā vienkāršs galds, pie kura vairāk nekā 90 gadus studenti un profesori – Latvijas mākslas pasaules grandi zīmējuši. Tas ir galds, pie kura tika pasludināta Latvijas valsts.
Kino nozare Latvijas vēsturē piedzīvoja gan uzplaukumu, gan stagnāciju
Kino nozare Latvijas vēsturē piedzīvoja gan uzplaukumu, gan stagnāciju
Latvijā filmu uzņemšana sākās pēc neatkarības proklamēšanas, bet pēc Otrā pasaules kara un padomju okupācijas kino nozare uzplauka nepieredzētā apjomā. Savukārt 90.gados tā piedzīvoja krīzi. Taču nu tā sāk atgūties – programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” iekļautas 16 filmas.
Demokrātiskās Latvijas rekords premjerministram - 1777 dienas amatā
Demokrātiskās Latvijas rekords premjerministram - 1777 dienas amatā
Demokrātiskās Latvijas rekords vienam Ministru prezidentam ir 1777 dienas amatā. Tas pieder Valdim Dombrovskim un viņa trim valdībām. Otrais aiz viņa ir Kārlis Ulmanis, kurš – ja neskaita laiku pēc valsts apvērsuma 1934.gadā – premjerministra krēslā pavadījis 1750 dienas.
Partiju vēsture Latvijā: Savulaik krietni brangākā skaitā un tāpat sadrumstalotas
Partiju vēsture Latvijā: Savulaik krietni brangākā skaitā un tāpat sadrumstalotas
Ja kādam šķiet, ka grūti izvēlēties no 16 partijām, kas uz Saeimu kandidē šoruden, vērts pieminēt, ka Latvijas brīvvalsts laikā partiju bija gandrīz trīsreiz vairāk. 1920.gadā notika pirmās demokrātiskās Latvijas vēlēšanas. Tās bija Satversmes sapulces jeb pirmā parlamenta vēlēšanas, kurās piedalījās 25 politiskie spēki.
Pilnā sparā notiek dabas bagātību skaitīšana vērienīgā projektā
Pilnā sparā notiek dabas bagātību skaitīšana vērienīgā projektā
Jau otro gadu augstskolu profesori, studenti, dažādu jomu eksperti iesaistīti vērienīgajā dabas skaitīšanas projektā. Kaut gan tam vajadzēja sākties jau 2015.gadā, dažādu institūciju strīdu dēļ, kā tieši veicama dabas bagātību uzskaite, tā sākās tikai pērn. 
Tirdzniecība Latvijā - no mazajiem uzņēmumiem un deficīta līdz «IKEA»
Tirdzniecība Latvijā - no mazajiem uzņēmumiem un deficīta līdz «IKEA»
Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad otrajā ceturksnī pieaudzis par 5%, salīdzinot ar šādu laika posmu pērn. Kā ierasts pēdējos gados – viena no jomām, kas arī uzrāda pastāvīgu kāpumu, ir mazumtirdzniecība. Šonedēļ Rīgā atklātais zviedru sadzīves milzis “Ikea” un nākamgad plānotais tirdzniecības un izklaides centrs “Akropole” varētu ienest jaunas vēsmas Latvijas veikalu piedāvājumā. Rubrikā “Šķirkļi Latvijas simtgadei” šovakar stāsts par tirdzniecību. Žurnāliste Anda Boša pētīja, kā tirdzniecības joma attīstījusies pēdējos 100 gados.
Operas māksla Latvijā zināma jau 300 gadus
Operas māksla Latvijā zināma jau 300 gadus
Ceļojošās operas trupas Latvijā uzņemtas jau 17.gadsimta beigās Kurzemes hercoga galmā. Taču nopietnāka operas darbība sākas 19.gadsimta beigās, kad tika Rīgas pilsētas pirmais teātris.
Sauszemes robeža 100 gadu laikā kļuvusi īsāka
Sauszemes robeža 100 gadu laikā kļuvusi īsāka
Robežas ar valstīm, kas šobrīd atrodas daudzu simtu kilometru attālumā, strīdi ar kaimiņiem, zaudētas un jauniegūtas teritorijas – 100 gadu laikā Latvijas robeža mainījusies vairākkārt un kļuvusi īsāka.
Latvijas purvos skaistums un saimnieciskums pastāv līdzās
Latvijas purvos skaistums un saimnieciskums pastāv līdzās
Dzērves, sikspārņi un rasenes ir tikai sīka daļa no tās dabas daudzveidības, kas vērojama Latvijas purvos. Vairākās Rietumeiropas valstīs purvu vairs nav, jo to izstrāde notika tik intensīvi, ka purvus atjaunot vairs nav iespējams. Latvijā šai ziņā par vides atjaunošanu pēc kūdras ieguves tiek intensīvi domāts. Šoreiz sērijā “šķirkļi Latvijas simtgadei” stāsts par purvu – vietu, kur neticams skaistums un saimnieciski ieguvumi var sadzīvot līdzās.     
Ivitai dejošana – sirdslieta, kurā ievilkta visa ģimene
Ivitai dejošana – sirdslieta, kurā ievilkta visa ģimene
Ivita Lejava-Majore vada divus deju kolektīvus, kuri Jelgavas novada deju skatēs saņēma augstākās pakāpes diplomus. Dejā ievilkusi visu savu ģimeni, Ivita saka – viņai ar darbu palaimējies, un milzīgs prieks, ka arī bērni paši grib dejot.
Tautastērpu glabāšana – ne tikai darbs, bet gan misija
Tautastērpu glabāšana – ne tikai darbs, bet gan misija
Ikviens tautas deju koncerts un ļoti daudzi koru koncerti izskatītos pavisam citādi, ja dejotājiem un dziedātājiem mugurā nebūtu tautastērpu. Tikai retais zina, cik grūti un darbietilpīgi ir šo skaistumu kopt. Liepāja var lepoties, ka viņiem ir cilvēks, kas par savas pilsētas kolektīvu tautastērpiem rūpējas gandrīz kā par saviem bērniem. Viktorija Faulbauma saka – ja neesi gatavs šo darbu darīt par velti, par smaidu un vienkāršu paldies, tad šo darbu nevar darīt vispār.
Zināšanu pārbaudes vēsture Latvijā
Zināšanu pārbaudes vēsture Latvijā
 Eksāmenu laiks pamatskolās un vidusskolās rit pilnā sparā. 12. klašu matemātikas eksāmens raisījis plašas diskusijas, ka bijis pārāk grūts. Šonedēļ savus vienādojumus risināja devītklasnieki – un jau atkal radošo un neparasto uzdevumu risināšana daudziem radīja grūtības. Sērijā “Šķirkļi Latvijas simtgadei” Anda Boša ielūkojās topošās Nacionālās enciklopēdijas lappusēs, lai uzzinātu, kā eksāmeni mainījušies 100 gadu laikā.
Pirmsskolas skolotājs – sabiedrības nenovērtēta profesija
Pirmsskolas skolotājs – sabiedrības nenovērtēta profesija
12 stundas dienā bez pusdienas pārtraukuma, ar maksimālu uzmanību un milzīgu atbildību. Tāds ir pirmsskolas skolotāja darbs.  Rīgā ir hronisks bērnudārzu audzinātāju trūkums, un situāciju labot nepalīdz ne salīdzinoši zemais atalgojums, ne zemais profesijas prestižs sabiedrības acīs.
Nacionālie partizāni, represijas, perestroika - ceļš līdz 4. maijam
Nacionālie partizāni, represijas, perestroika - ceļš līdz 4. maijam
Kad atceramies 4.maiju pirms 28 gadiem, pieminam cilvēkus, kas ar asarām acīs un dūrēs sažņaugtām rokām pie Saeimas nama skaitīja Augstākās padomes deputātu balsis par labu neatkarībai. Bet pirms vairāk nekā 70 gadiem – Otrā pasaules kara izskaņā – Latvijas neatkarībai tikpat kaislīgi ticēja daudzi tūkstoši cilvēku, kas apvienojās nacionālo partizānu kustībā.
Meža meita Domicella Pundure - Viestura ordeņa kavaliere
Meža meita Domicella Pundure - Viestura ordeņa kavaliere
Viņa atver durvis un pasmaida. Sīks augums, piena balti mati un ļoti labestīgs acu skats. “Te gan mazliet jākāpj”, viņa kā atvainodamās saka, aicinot uz savām istabām otrajā stāvā, “es jau esmu pieradusi, tikai pēdējā laikā kāpju lēnāk”. Klusajā ieliņā netālu no Balvu pilsētas centra šī privātmāja starp necilajām un pelēkajām kaimiņienēm izceļas ar sakopto dārzu. Otrajā stāvā, kur sirmā kundze mūs aicina, pie visiem logiem stāv puķupodi. “Puķes man visu mūžu patikušas. Ziemu stāv te, uz logiem un galda, vasarā nesu ārā. Tagad gan vēl auksts”, viņa, raugoties uz dārzu, saka.
Atkritumu apsaimniekošanā Rīgā - nodarbe ar 600 gadu senu vēsturi
Atkritumu apsaimniekošanā Rīgā - nodarbe ar 600 gadu senu vēsturi
Līdz 19. gadsimtam par atkritumu izvešanu, piemēram, no Rīgas, bija atbildīgs pilsētas bende. Ja kādu pieķēra, izgāžot mēslus pilsētā, galvu gan necirta, bet naudas sodu maksāt lika un cietumā arī sēdināja. Pirmie aizliegumi izmest atkritumus, kur pagadās, Rīgas vēsturiskajās hronikās atrodami jau 1399.gadā. Taču pilsētnieki vienalga mēslus metuši grāvjos un Rīdzenes upītē, kur vēsturnieki atraduši pat kuģa atliekas.
Latvijas Pasts: cenzūra, saziņa un miljoniem nosūtītu paku
Latvijas Pasts: cenzūra, saziņa un miljoniem nosūtītu paku
No sabiedrības cenzora līdz modernam pakalpojumu sniedzējam. 100 gadu laikā pasts Latvijā atspoguļojis katras varas un katra gadu desmita svarīgākās iezīmes. Pēdējos gados pastnieku somas vairs nav tik smagas, jo presi pasūtinām un vēstules sūtām mazāk, taču mazas un lielākas pakas - daudz vairāk.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd