Krišs Spalviņš RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūtā strādā jau trīs gadus. Šobrīd viņš ir doktorantūras students un strādā pie jaunas unikālas tehnoloģijas.
Tas, ko Krišs Spalviņš kopā ar kolēģiem dara, ir – meklē veidu, kā iegūt vērtīgās eļļas, īpaši augstvērtīgās "Omega 3" taukskābes, kuras tradicionāli iegūstam, uzturā lietojot zivis. Taču, attīstoties akvakultūrai, tas ir, zivju audzēšanai nebrīvē, strauji pieaudzis pieprasījums pēc zivju barības. Un, meklējot lētākus un vieglāk iegūstamus resursus, audzētāji sāk zivis barot ar augu izcelsmes produktiem.
"Augu valstī netiek sintezētas divas būtiskākās "Omega 3" taukskābes, kuras cilvēku veselībai ir ārkārtīgi būtiskas, jo īpaši jaunajām māmiņām, mazuļa attīstībai, arī cilvēkiem smadzeņu funkciju nodrošināšanai. Akvakultūras industrija ir tik strauji attīstījusies, ka šobrīd mēs zivis barojam ar pilnīgi neatbilstošu pārtiku un viņas slimo. Viņām nav tik augstas uzturvērtības, jo viņām nav šīs "Omega 3" taukskābes," stāstīja pētnieks.
Krišs Spalviņš un citi institūta pētnieki nonāca pie secinājuma, ka vērtīgās eļļas varētu iegūt no mikroorganismiem – baktērijām, aļģēm, dažādām sēnēm un raugiem.
Pētnieki mikroorganismus baro ar ražošanas atkritumiem. Izmēģinājuši zivju ražošanas atliekas, alus drabiņas, piena sūkalas un čipsu ražošanā izmantoto cepšanas eļļu. Ļoti interesants pašam Krišam Spalviņam šķiet jēlglicerīns, kas paliek pāri biodīzeļdegvielas ražošanā.
"Noteiktiem mikroorganismiem ir iespējams izbarot neattīrītu glicerīnu. Viņā ir arī dažādi nevēlamie savienojumi. Neatkarīgi no tā, kā mēs veiksim kultivāciju, šie savienojumi tāpat nonāks gala biomasā. Un, lai garantētu to, ka pašā gala produktā, kas ir eļļa, netiktu pārnesti šie savienojumi, mēs strādājam arī pie jaunas ekstrakcijas metodes, par kuru mēs šobrīd rakstām patentu, tāpēc es daudz nestāstīšu," teica RTU pētnieks.
Turklāt šo mikroorganismu radītās eļļas ir daudz vērtīgākas nekā savvaļas zivīs akumulētās.
"Piemēram, šim raugam nav pati augstākā, bet viņam var dabūt aptuveni 40-50% no pašas biomasas, ka tā sastāda tīru eļļu, kas praktiski augstākajiem dzīvniekiem nav iespējams. Viseļļainākajām zivīm ir iespējams dabūt, ka viņām ir 3-10% eļļas. Augiem ir vēl zemāks, no biomasas skatoties, bet mikroorganismiem šīs eļļas koncentrācijas var dabūt krietni augstākas, skaidroja pētnieks.
RTU pētnieki savam projektam ieguvuši finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ar noteikumu, ka ideja ir jākomercializē. Tas nozīmē, ka 2021. gada sākumā mūsu pētnieku atklātais, iespējams, jau tiks izmantots ražošanā.
