Valdība otrdien, 13. aprīlī, akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) virzīto lielo ostu pārvaldības reformu, kas mainīs Rīgas un Ventspils ostu pārvaldību, taču vismaz pašlaik paredz Liepājas ostas darbu ļaut turpināt bez izmaiņām. Galavārds šajos jautājumos gan būs jāsaka Saeimai.
Autora ziņas
Jaunā akordeoniste Alise Siliņa no Cēsīm ir mūziķe, kuru savu studentu rindās grib redzēt arī Karaliskā Mūzikas akadēmija Londonā. Prestižā augstskola Alisei piešķīrusi pat 7000 mārciņu lielu stipendiju, taču izmaiņas Latvijas valdības īstenotajā studentu kreditēšanas politikā liedz talantīgajai jaunietei saņemt valsts atbalstu, lai spētu segt ''Brexit'' rezultātā dubultoto mācību maksu. Kamēr izglītības procesa eksperti norāda, ka valstij būtu jāatbalsta talantīgie un spējīgie jaunieši, Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta organizēšanu studijām ārzemēs uzskata par nelietderīgu līdzekļu tērēšanu.
Īsumā
Īsumā
Ievērojot būvniecības tradīcijas, 2021. gada 31. martā Jaunā Rīgas teātra būvdarbu gaitā Lāčplēša ielā 25, Rīgā, VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, būvuzņēmējs SBSC, JRT aktieri Gundars Āboliņš un Vilis Daudziņš, arhitekte Zaiga Gaile un nozares pārraugošie ministri jaunbūves pamatos iemūrēja laika kapsulu, nododot vēstījumus un šim laikam raksturīgas liecības nākamajām paaudzēm, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Viņš bija cilvēks – vesels kosmoss – un gāja pa dzīvi un literatūru, saceldams milzīgus viļņus. Tagad dzejnieka, atdzejotāja un tulkotāja Ulža Bērziņa dzīves jūra ir norimusi. Viņa devums dzejā un pasaules literatūras stūrakmeņu tulkošanā ir nenovērtējams un grūti aptverams, bet cilvēkiem, kas viņu pazina, grūti noticēt, ka vitālā, sarežģītā un līdz sīkākajam dzīparam valodas matērijas iepazinušā prāta vairs nav.
25. marts pirms 72 gadiem izjauca arī Benitas Eglītes dzīvi. Viņa kopā ar vecākiem, brāli un māsu no dzimtā Annenieku pagasta tika izsūtīti uz Omskas apgabala Odeskas rajonu. 11 gadu vecā Benita Sibīrijā sāka zīmēt un ceļā piedzīvoto, kā arī ikdienas dzīvi Odeskā kā pastkartes sūtīja uz Latviju. Nu zīmējumi, kas glabājas Okupācijas muzeja krātuvē, apkopoti īpašā grāmatā "Ar bērna acīm".
Pārmaiņu gaidās ir viena no senākajām Rīgas apkaimēm – Torņakalns. Pandēmijas gads iezīmējis lielu pavērsienu ātrgaitas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” projekta plānošanā, kurā, spītējot dažādiem ierobežojumiem tikties klātienē, cenšas iesaistīties arī iedzīvotāji. Torņakalna stacijas liktenis jau ir izlemts, bet joprojām notiek stīvēšanās ap trim tiltiem, kuri šķērso dzelzceļa sliedes, tāpat vēl nav skaidrs, ar cik lieliem “upuriem” jārēķinās, apkaimē veidojot multimodālo transporta mezglu.
Kā plānot savas finanses, lai grūtās un sarežģītās dzīves situācijās, piemēram, zaudējot darbu un ienākumus, varētu izdzīvot un neiekļūtu parādos? Latvijas iedzīvotājiem jākļūst prasmīgākiem un gudrākiem, tērējot un ieguldot savu naudu, uzskata finanšu eksperti. Un šo prasmi attīstīt visām sabiedrības grupām palīdzēs nupat izstrādātā Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģija nākamajiem 7 gadiem.
Pirms 102 gadiem, 6. martā, cīnoties par Latvijas neatkarību, krita pulkvedis Oskars Kalpaks. Latvijas nacionālo vienību priekšgalā viņš bija tikai nepilnus trīs mēnešus, tomēr spēja jaunajai Latvijas armijai dot ticību tās spēkiem un izcīnīt pirmās svarīgās uzvaras. Šogad piemiņas svētbrīdi studentu korporācijas pulkvedim Kalpakam rīko tiešsaistē.
Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlas piedalīties Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) astronautu atlasē, jābūt vismaz maģistra grādam dabaszinātnēs, ne mazāk kā trīs gadu pieredzei savā nozarē, perfektām angļu valodas zināšanām, kā arī izcilai veselībai, informēja Kosmosa industrijas asociācijas prezidents Pauls Irbins.
Melnbalto oktāvu rinda, kas krāšņi izceļas uz tumša koka fona. Tādas lielākoties iztēlojamies klavieres. Dāvida Kļaviņa radītā "Una Corda" ir pavisam citāda. Šajā instrumentā nav nekā noslēpta – klavierēm nav ierastā koka panelējuma, visas detaļas un klavieru mehānika piestiprināta metāla rāmim un redzama kā uz delnas. Tās spēlējot, klausītājs kā noburts pievēršas āmurīšu ritmiskajiem sitieniem un stīgu vibrēšanai. "Una Corda" pavisam burtiski atklāj klavieru skanējuma pasauli. “Man pašam liekas, ka klavieres skan zilā krāsa," saka "Una Corda" izgudrotājs un būvētājs Dāvids Kļaviņš un smaidot piebilst, “tas gan droši vien tādēļ, ka mana mīļākā krāsa ir zila.”
Gandrīz trīs mēnešus uz stāvbremzes uzliktā Latvijas kultūras dzīve radošo profesiju pārstāvjiem ir smags pārbaudījums. Skarbākajā situācijā atrodas brīvmākslinieki, kuru darbam vajadzīga publika, – aktieri un mūziķi bez štata vietas un līdz ar to bez garantēta ienākuma. Ir režisori, kuri strādā par krāvējiem, un aktieri, kuri bruģē ceļu. Radošo prātu pazinēji uzskata, ka šim tumšajam mākonim ir zelta maliņa. Atgriežoties ierastajai dzīvei, mākslinieki ar savu jauno pieredzi “spridzinās” skatuves.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) telekomunikācijas uzņēmuma “Tet” lēmumu pārtraukt pārraidīt televīzijas kanālus "PBK", "NTV Mir", "Ren TV Baltija", "Kinokomedija" un "Kinomiks" vērtē kā pareizu. Uzņēmums šādu soli spēris, jo esot neskaidrība par televīzijas kanālu pārstāvības tiesībām un pastāv bažas par sankciju režīma neievērošanu.
Latvijā dzīvojošie amerikāņi Džo Baidena kļūšanu par ASV prezidentu vērtē ar piesardzīgu prieku. Esot tālu no mājām, viņi ikdienā turpina sekot ziņām no ASV, ar milzu skumjām vērojuši, kas notiek Kapitolijā pirms divām nedēļām, un no visas sirds cer, ka Baidenam izdosies apvienot ļoti sašķēlušos sabiedrību.
Pagājušajā naktī visā Latvijā pārbaudīti vairāk nekā sešarpus tūkstoši cilvēki – kāpēc mājsēdes laikā atrodas uz ielas un vai ir aizpildīti pašapliecinājumi. Aizturēti arī vairāki agresīvi komandantstundas neievērotāji, Liepājā kāds vīrietis policijai mēģinājis uzrīdīt suni, bet kāds smiltenietis alkohola reibumā vakarnakt uz ielas apturēts divreiz. LTV filmēšanas grupa mājsēdes nakts reidā devās kopā ar Jelgavas policijas vienībām.
Kad pirms gada Rīgā, klātesot Valsts prezidentam Egilam Levitam, Eiropas Reģionālās attīstības fonda amatpersonām, Šveices un Vācijas universitāšu un pētniecības institūtu vadībai, tika atklāts Baltijas Biomateriālu ekselences centrs, Antons Sizovs un Kristaps Kļaviņš vadīja savu ierasto zinātnieka dzīvi daudzu tūkstošu kilometru attālumā no Latvijas. Antons, kurš jau 14 gadus dzīvoja un strādāja ASV, par Baltijas Biomateriālu ekselences centru (BBEC) toreiz nezināja un nebija dzirdējis. Kristaps atceras, kā, sēžot savā dzīvoklī Vīnē, Austrijā, kur strādāja jau 10 gadus, sekojis līdzi BBEC atklāšanai sociālā tīkla "Facebook" tiešraidē. Šobrīd abi jaunie zinātnieki ir atgriezušies Latvijā. Tieši jaunā zinātniskā centra dēļ.
Daudzu tūkstošu balsu lielajai Latvijas un diasporas kordziedātāju saimei dots neparasts izaicinājums. Nākamo divu nedēļu laikā izveidot savu 10 mīļāko un skaistāko kora dziesmu topu, kuras obligāti nepieciešams iekļaut nākamo Vispārējo dziesmu svētku noslēguma koncertā. Tas ir īpaši svarīgs arī tādēļ, ka 2023. gadā svinēsim Dziesmu svētku tradīcijas 150. gadskārtu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iecerējusi, ka no 25. janvāra mācības klātienē uzsāks ne tikai 1.–4. klašu, bet arī 9. un 12. jeb tā saukto izlaiduma klašu audzēkņi. Par to preses konferencē paziņoja izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija). Gala pārbaudes darbu, tostarp centralizēto eksāmenu norise pagaidām nav skaidra – tas būšot atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas valstī.
Pērn Lāčplēša dienā rīdziniekiem un pilsētas viesiem bija iespējams ieraudzīt Brīvības pieminekli gluži burtiski jaunā gaismā, jo tas bija izgaismots pēc jaunās ieceres. Šis projekts arī saņēmis būvatļauju. Tas gan nenozīmē, ka tuvākajā laikā sāksies jauno apgaismošanas balstu izbūve - vēl jāizstrādā pilnais būvprojekts. Taču Brīvības pieminekļa izgaismošanas fonda cilvēki ir pārliecināti, ka jau drīz tumšajos vakaros Brīvības tēls gaiši iemirdzēsies pret melnajām debesīm.
Mediķi ikdienā un arī šajā svētku laikā strādā nepagurdami. Arī Latvijas Infektoloģijas centrā, kur vairākas ierasto infekciju nodaļas pārvērstas par Covid-19 slimnieku nodaļām, dakteri, māsas, māsu palīgi un sanitāri ir savā frontes līnijā pret bīstamo vīrusu. LTV pateicas Infektoloģijas centra 4. nodaļas virsmāsai Ritai Ozoliņai.
Kamēr daudzi nespēj iedomāties attālinātos Ziemassvētkus, dakteri un māsas tajās slimnīcu nodaļās, kur tiek uzņemti un ārstēti Covid-19 pacienti, par svētkiem šobrīd nedomā vispār. Lielākā dāvana viņiem būtu laba izgulēšanās pēc smagajām un garajām darba stundām, kas veltītas cilvēkiem, kas reizēm pat netic Covid-19 esamībai. Un tas mediķus dara skumjus. Tāpēc svētku laikā mēs gribam viņus kaut nedaudz iepriecināt un teikt “paldies!” Latvijas Infektoloģijas centra mediķiem.
Te viss ir pa īstam – īsti skeleti un nieres, īstas smadzenes, ko apskatīt no visām pusēm, un asinsvadi, ko mēģināt saskaitīt. Atjaunotais Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomikums būs muzejs, kur tiešām ieraudzīt visu cilvēka anatomiju līdz sīkai detaļai. Valstī izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ muzeja atvēršana aizkavējusies.