Vecāki un bērni
Notikumi Latvijā starp 1918. un 1920. gadu pat pieaugušajiem ar priekšzināšanām var būt mulsinoši, tāpēc LSM.LV aicina vēsturnieku Kārli Silu dalīties ar idejām un faktiem, kā to visu labāk un saprotamāk paskaidrot bērniem.
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
22.–23. septembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiek Latgales starpkongress "Latgales attīstība – drošības pamats Latvijai un Eiropai", kura laikā paneļdiskusijās spriedīs par Latgales attīstības aspektiem – drošības jautājumiem, reprezentācijas aspektiem, to skaitā sadarbību ar Poliju tūrisma attīstībā, latgaliešu valodas ilgtspēju un izglītības kvalitāti un pieejamību.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 22. novembrī mūsdienu Latvijas Republikas robežu šķērsoja Padomju Krievijas Sarkanās armijas vienības. Šajā pat dienā Sarkanā armija arī pirmo reizi (tiesa gan, nesekmīgi) mēģināja ieņemt Narvas pilsētu Igaunijā. Līdz ar to Baltijas valstīm bija jāuzsāk bruņota cīņa par savu neatkarību pret Krievijas agresiju.
Dziesmu un deju svētki 2018
Latvijas gredzeni
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Dziesmu un deju svētkos piedalās arī etnogrāfiskie ansambļi. Vienā no tiem – Nīcas etnogrāfiskajā ansamblī – darbojas Olga Bēta, kurai šie nebūt nav pirmie svētki.
Vidzemē kādreizējie Dziesmu un deju svētku dalībnieki, kuri vairs nepiedalās Mežaparka koncertos, mīlestību pret Latviju ievij rokdarbos, kas tiek dāvināti arī latviešiem ārvalstīs. Cēsīs un Burtniekos top darbi ar latviskiem rakstiem, kuros seniori pauž savu redzējumu par mūsu tautas vērtībām.
Dundagā 21.jūlijā notiks Sklandraušu festivāls "Pie galda, pie goda, pie labiem ļaudīm". Festivāls būs arī viens no Latvijas simtgades svinību novados – festivāla "Latvijas Goda aplis" – pasākumiem.
Mūzikls “Brīnumputns” ir īpaši jauniešiem un viņu vecākiem radīts iestudējums, kas veidots pēc Annas Brigaderes pasaku lugas “Lolitas brīnumputns” motīviem.
„Šīs ieceres pamatā ir mīlestība, un man tā ir Latvija” – tā par savu īpašo dāvanu valstij tās jubilejā saka cēsnieks Vilnis Ozoliņš. Un šī dāvana ir 100 oša koka karotes, kuras Vilnis Ozoliņš nākamnedēļ pasniegs Latvijas valsts simtgades birojam, lai tālāk tās tiktu nodotas latviešu koru vadītājiem no 33 dažādām pasaules valstīm. Karošu izgatavotājam jau rit astoņdesmit piektais gads un ir apņēmība šo darbu vēl turpināt, lai gatavotu jubilejas gada karotes arī savai pilsētai.
Lai veicinātu mūsu valsts apceļošanu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) īsteno vietējā tūrisma veicināšanas kampaņu "Atklāj Latviju", kuras laikā iedzīvotāji aicināti dalīties ar Latvijā skaistāko un neparastāko vietu fotogrāfijām, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Rīta panorāma" stāstīja LIAA Tūrisma departamenta pārstāvis Mārtiņš Eņģelis.
Sveicot Baltijas valstis simtgadē, to galvaspilsētu - Rīgas, Tallinas un Viļņas – orķestri apvienojušies koncertprogrammā “Simtgades skaņas”, informē orķestra “Rīga” mārketinga speciāliste Baiba Tilhena.
Latvijas Pasts izdevis noslēdzošās pastmarkas sērijā "Latvijas Republikai 100", veltot tās Latvijas Dziesmu un Deju svētku tradīcijām.
Deja “Manai dzimtenei” tapa 1973./74.gada Dziesmu svētku sezonā, taču jau 1977.gadā dejotājiem koncerta laikā – Alfrēda Spura horeogrāfijas vai sieviešu tērpu dēļ – to aizliedza dejot. Simtgades Dziesmu svētkos tā tiks izdejota divas reizes.
Berlīnes lāči, kas pārstāv Apvienoto Nāciju valstis un simbolizē mieru un saprašanos starp tautām, kopš 2002. gada sabijuši visos pasaules kontinentos un Latvijas simtgadei par godu būs apskatāmi Doma laukumā.
Latvijas pierobežā un pie vairāk nekā 130 ugunskuriem 59 Latvijas novados ceturtdien, 21.jūnijā, aizvadīts viens no Latvijas simtgades oficiālajiem notikumiem – akcija "Izgaismo Latviju". Latvija tādējādi kļuvusi par pirmo valsti pasaulē, kuras iedzīvotāji valsts simtgadei par godu mērojuši ceļu apkārt savai valstij un izgaismojuši tās robežu ar ugunskuriem, informē pasākuma organizatori.
Gada garākās dienas izskaņā, 21. jūnijā plkst. 22.00 Doma laukumā norisinājās Latvijas Radio 2 līgodziesmu sadziedāšanās zibakcija. Diriģenta Inta Teterovska vadībā no Radiomājas balkona laukumā sanākušais kopkoris izdziedāja latviešu skaistākās līgotnes, kļūstot par daļu no unikāla projekta “Gadsimta garākā Līgodziesma” dalībniekiem.
Gada garākajā dienā, 21.jūnijā, pašā rīta agrumā pirmās garāko līgodziesmu aizsāks brīvās gribas ansamblis “Stiprās sievas”, sveicot saullēktu Latvijas Radio 2 studijā.
Gada garākās dienas izskaņā, 21. jūnijā plkst. 22.00 Doma laukumā notiks līgodziesmu sadziedāšanās zibakcija. Diriģenta Inta Teterovska vadībā no Radiomājas balkona laukumā sanākušais kopkoris varēs izdziedāt latviešu skaistākās līgotnes, kļūstot par daļu no unikāla projekta “Gadsimta garākā Līgodziesma” dalībniekiem.
Izstādē “Latvijas gadsimts” aplūkojams arī Kārļa Skalbes dzejolis “Ceļā”, kuru dzejnieks rakstījis, jau nonācis trimdā Zviedrijā, taču Skalbes bēgļu gaitu stāsts lielā mērā raksturīgs daudziem vēlākajiem trimdiniekiem.
"Ames sauvages" jeb "Nepieradinātās dvēseles", šāds nosaukums dots Baltijas simbolistu mākslas izstādei, kas līdz jūlija vidum skatāma Orsē muzejā, Parīzē. Viens no zināmākajiem simbolisma pētniekiem Francijā Rodolfs Rapeti saka, ka simbolisti vadījās pēc tā, kas ir dvēselē, bet intelektuāli daudzi no viņiem bija mežonīgi.
Izstādē “Latvijas gadsimts”, kas aplūkojama Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, iespējams aplūkot arī Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna “Mērnieku laiki” manuskriptu rokrakstā no Rakstniecības un Mūzikas muzeja krājuma.
XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku zīmē māksliniece Katrīna Neiburga radījusi unikālu mākslas darbu – apvienojot tradīcijas un tagadnīgumu, tapis mūsdienīgs videoklips vienai no Latvijā mīlētākajām tautasdziesmām “Pūt, vējiņi”.
Godinot latviešu līgošanas tradīcijas, gada garākajā dienā, 21. jūnijā, visā Latvijā, četrās Eiropas valstīs un Kanādā notiks unikāla koru, folkloras kopu un tautiešu sadziedāšanās. No saules lēkta līdz saules rietam ik pusstundu Latvijas Radio 2 tiešraidē pieslēgsies līgodziesmu skandinātājiem.
SIA "Labie koki eksperti" arboristi šorīt sākuši darbus, lai nodrošinātu vides objekta "Laika priekškars" izvietošanu alejā pie Latvijas Nacionālā teātra, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāve Baiba Gailīte.
Par godu Latvijas simtgadei jūnija beigās stafetes formāta maratonpeldējumā “100 par 100” dosies desmit peldētāji, kuri aptuveni 40 stundās plāno pārpeldēt Rīgas jūras līci.
Lai atklātu sevi tūkstošiem klausītāju, ir nepieciešama drosme. Arī lai skaļi paustu un argumentētu savu neapmierinātību ar vadības lēmumiem un aicinātu uz atklātu diskusiju, ir vajadzīga drosme. Un Rīgas Lutera draudzes mācītājam Linardam Rozentālam tādas netrūkst. Viņam ir uzticēta Latvijas Radio simtgades dienasgrāmatas rakstīšana. Dienasgrāmatā pavīd pārdomas par baznīcu un noskaņu tajā. Starp pārdomām arī daudzi vēsturiski fakti gan par baznīcu, gan Torņakalna apkārtni.
Rīgas dome noslēgusi 380 212 eiro vērtu iepirkumu par Līgo dienas pasākumu rīkošanu Rīgā, 11.novembra krastmalā, kuri, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šogad kopumā norisināsies trīs dienas, aģentūrai LETA apstiprināja Rīgas domes pārstāve Indra Vilde.
Atzīmējot 10 gadus, kopš uzsākts Likteņdārza projekts, un īpašā veidā veltot to Latvijas simtgadei, 11. augustā plkst. 19.00 skaistajā Likteņdārza ainavā pašā Daugavas krastā notiks krāšņs koncerts “Latvijas Likteņdārzs. Atklāšana”, informēja Likteņdārza sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Pučka.
Izstāde "Latvijas gadsimts" ir Latvijas muzeju kopīgs veltījums valsts simtgadei, kurā vienkopus apskatāmas izcilas Latvijas muzejos saglabātas vēstures liecības no Kurzemes, Latgales, Sēlijas, Vidzemes, Zemgales un Rīgas.
Ar filmas "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru" seansu Igaunijas Vēstures muzeja filiālē Marjamē pils parkā šodien plkst.11 tiks atklāta pasākumu programma "Latvijas kultūras dienas Igaunijā - Latvijai 100", aģentūru LETA informēja Latviešu Nacionālās kultūras biedrībā Igaunijā.
Latvijas Dabas muzejā atklāta lielziedu īrisu izstāde, kurā apmeklētājiem piedāvāts aplūkot vairāk nekā 270 šķirņu. Izstādē piedalās īrisu kolekcionāri no Latvijas, viņu vidū – arī selekcionāri.
Kopš 4. maija, kad Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās Rīgā, Brīvības bulvārī 32, tika atvērta valsts simtgadei veltītā izstāde “Latvijas gadsimts”, mēneša laikā to apskatījuši teju 11 000 interesentu.
Kristiānas Lapiņas pamata nodarbošanās ir saistīta ar psiholoģiju un socioloģiju. Viņa daudz laika pavadu, strādājot ar studentiem – biežāk ar topošajiem psihologiem dažādās Latvijas augstskolās. Pati saka, ka ir kaut kur pa ceļam uz doktora grādu socioloģijā un pašlaik studē arī psihoterapiju. Daudz raksta. Vēl viena nozīmīga viņas dzīves daļa ir radio. Kristiāna ir arī Latvijas Radio raidījuma "Kā labāk dzīvot" vadītāja. Radio ir vēl viena nozīmīga viņas dzīves daļa, kas ietver atbilžu meklēšanu. Laikam visur un vienmēr. Viņai ir dota jau otrā* iespēja "Latvijas dienasgrāmatā" fiksēt savas dienas gaitas. Viņa apraksta savas pārdomas par agresiju, brīvību un gluži laisku gulšņāšanu pludmalē.
Skolotāji, bērnudārza audzinātāji, mediķi, mežstrādnieki, elektriķi, pavāri – šādu profesiju pārstāvji dejo Jēkabpils vidējās paaudzes deju kolektīvā "Kreicburga". Dejotāji atzīst – viņiem vispirms ir dejas, bet viss pārējais – pēc tam.