FOTO: Simtgades akcijā ar 130 ugunskuriem izgaismo Latvijas robežu

Latvijas pierobežā un pie vairāk nekā 130 ugunskuriem 59 Latvijas novados ceturtdien, 21.jūnijā, aizvadīts viens no Latvijas simtgades oficiālajiem notikumiem – akcija "Izgaismo Latviju". Latvija tādējādi kļuvusi par pirmo valsti pasaulē, kuras iedzīvotāji valsts simtgadei par godu mērojuši ceļu apkārt savai valstij un izgaismojuši tās robežu ar ugunskuriem, informē pasākuma organizatori.

Par akciju "Izgaismo Latviju"

Par godu Latvijas simtgadei fonds "1836" izveidojis tūrisma maršrutu apkārt Latvijai, kas vijas aptuveni 1836 kilometru garumā, aptverot visu Latvijas teritoriju pa sauszemes robežu. Labākā maršruta, apskates objektu un naktsmītņu izzināšanai pēdējo trīs gadu laikā notikuši 43 izpētes gājieni 43 Latvijas novados, kuros piedalījušies ne tikai akcijas organizatori, bet arī simtiem Latvijas iedzīvotāji.  

Pēdējo trīs gadu laikā iezīmēta 1836 kilometrus garā ceļa infrastruktūra, apzinātas atpūtas vietas un naktsmītnes gājējiem vai braucējiem, kuri nākotnē vēlēsies mērot kādu šī ceļa daļu. Maršruta izveidei šo gadu laikā notikuši 43 izpētes gājieni, kuros piedalīties aicināts bija ikviens Latvijas iedzīvotājs. Kopumā fonda 1836 organizētajos gājienos piedalījušies vairāki tūkstoši entuziastu no visas Latvijas.

Šis maršruts jeb "1836 ceļš" tika dāvāts Latvijai un tās iedzīvotājiem valsts simtgadē. 21.jūnijā uz "1836 ceļa" notika akcija "Izgaismo Latviju", kuras laikā iedzīvotāji bija aicināti noiet vienu "1836 ceļa" kilometru pašu izvēlētā vietā Latvijas pierobežā un pēc tam pulcēties pie pierobežu pašvaldību organizētajiem ugunskuriem, lai dziedātu spēka dziesmas Latvijai un plkst.22 vakarā vienlaikus visā Latvijā – valsts himnu. 

Pie pašvaldību organizētajiem ugunskuriem Saulgriežu vakarā dziedātas spēka dziesmas Latvijai un plkst.22 – vienlaikus visā Latvijā arī valsts himna.

 

"Vakar Latvijas pierobežā bija pulcējušies iedzīvotāju tūkstoši. Dega ugunskuri, skanēja dziesmas, un, neskatoties uz lietu un negaisu, sanākušie baudīja fantastisku atmosfēru un kopības sajūtu, kas atmiņā paliks vēl ilgi. Mēs to esam paveikuši – esam gājuši apkārt savai valstij, Latvijas 100.dzimšanas dienas gadā to apmīļojot īpašā veidā. Paldies visiem dalībniekiem un 59 Latvijas novadu pašvaldībām, kas šai iecerei noticēja, sagatavoja īpašas pasākuma programmas un iededza ugunskurus visapkārt Latvijas robežai," saka Imanta Ziedoņa muzeja pārstāve Žanete Grende.

"Izgaismo Latviju" akcijas dienā katrs Latvijas iedzīvotājs bija aicināts simtgadei par godu noiet vienu kilometru Latvijas sauszemes pierobežā – tālākajos Latvijas novados, Rīgā vai piejūrā, lai pēc tam pulcētos pie pašvaldību organizētajiem ugunskuriem.

"Izgaismo Latviju" ar plašu kultūras programmu iesaistījās novadi visā Latvijā.

"Pie akcijas ugunskuriem visā Latvijā uzstājās folkgrupas, kori un citi mākslinieki, varēja izzināt latviešu saulgriežu tradīcijas, tika spēlēts teātris, notika dejas, dziedāšana un radošās Līgo darbnīcas. Lai spēka dziesmas izdziedātu kopā ar novadniekiem, daudzas pašvaldības pie ugunskuriem bija aicinājušas folklora kopas, ansambļus un citus mūziķus. Piemēram, Carnikavā klātesošos priecēja dziedātājs Miks Dukurs, pie Rīgas ugunskura Alojas kvartālā muzicēja folkloriste Laima Dimanta, gulbeniešus sadziedāties aicināja "Balvu muzikanti"," stāsta akcijas "Izgaismo Latviju" pašvaldību koordinatore Inese Krūze. 

Dalībnieki akcijā "Izgaismo Latviju" piedalījās ne tikai kājām ejot, bet arī skrienot, braucot ar riteņiem un laivās.

"Akcija aicināja vienu kilometru Latvijas pierobežā noiet, taču mēs ar lielu prieku raudzījāmies uz radošajām iniciatīvām Latvijas novados, pierobežā ceļu mērojot laivās, ar velosipēdiem vai skrienot. Veidi, kā savu valsti simtgadei par godu esam 21.jūnijā apmīļojuši, ir bijuši tikpat radoši kā mēs paši. Saulkrastieši akcijas laikā devās viens otram pretī, lai satiktos pusceļā. Priekules novada iedzīvotāji pierobežas posmu ne tikai nogāja, bet stafetes veidā divu dienu laikā apskrēja savam novadam apkārt. Skaistkalnieši savā pagastā par godu simtgadei izveidoja ugunskuru ceļu, iededzot 17 ugunskurus. Daudzviet Latvijā iedzīvotāji gājienā devās kolektīvi – ceļu pierobežā kopā mēroja skautu un gaidu vienības, kori, skolu klases un deju kolektīvi," stāsta Imanta Ziedoņa muzeja pārstāve Maija Jaunzeme.

Akcijā "Izgaismo Latviju" piedalījās ne tikai 43 Latvijas pierobežas novadi, bet arī 16 novadi Latvijas vidienē. 

Par spīti lietainajiem laika apstākļiem, kopumā oficiāli reģistrētās vietās tika iedegti vairāk nekā 130 ugunskuri, pie kuriem pulcējās tūkstošiem Latvijas iedzīvotāji.

Tērvetē ugunskurs jau trešo gadu

Akcijā piedalījās arī Tērvetes novads, kura robeža ar Lietuvu ir vairāk nekā 40 kilometru garumā.

Ugunskurs vasaras saulgriežu naktī Tērvetē tiek iedegts jau trešo gadu. Sagaidot Latvijas simtgadi, tas simboliski iezīmēja arī 1836 kilometru garo Latvijas sauszemes robežkontūru.

"Pierobežā mums ir 40 kilometri. Tajā 1836 projektā mūsu mazais novads ir varen liels. Projekts novadā ir ienesis svētkus, un ceļā mēs satikām jaukus cilvēkus. Vai Tērvetē daudz cilvēku nogāja savu sirds kilometru, es nemāku teikt, bet  bija pieteikušies cilvēki, kuri gāja Bukaišos un Augstkalnē," atzīst projekta koordinatore Tērvetē Ineta Strazdiņa.

Viena no senākajām vērtībām Tērvetē ir kora dziedāšana, kas aizsākusies jau 19.gadsimtā. 1932.gadā notikuši arī pirmie Tērvetes dziesmu svētki, kuros piedalījušies ap 500 koristu. Arī šodien tērvetnieki teic, ka spēks ir pašu ļaudīs.

"Mēs nevaram bēdāties, ka mūsu cilvēku paliek mazāk. Katru gadu nedaudz, jā, bet tas skaits nav kritisks.

Prieks ir arī tas, ka ir daudz jaunie. Arī atgriežas jaunie, turpina savus un savas dzimtas iesāktos darbus," saka tērvetnieks Indriķis Vēveris.

Līdztekus spēka dziesmām, Latviju tērvetnieki ieauda arī enerģiskos un tikpat vienotos deju rakstos. Lai gan Zemgale izsenis bijusi maizes klēts, kultūras mantojums šeit tiek vērtēts tikpat augstu.

"Mēs, Tērvete, esam uz tādu vienotību. Uz tādu kopīgumu turamies. Mums ir daudz kolektīvu, un tādos īpašos svētku vakaros mēs esam visi kopā. Arī iedzīvotāji ir kopā ar mums pašdarbniekiem, un tad tāda ļoti jauka sajūta, ka mēs visi esam kopā," norāda tērvetniece Ina Priede-Muzikante.

Saulgriežu laiks allaž uz Latviju atvilina arī tos, kuri par savām mājām jau ne pirmo gadu sauc  tālas zemes. Viņu novērojumi liecinot -  atdzimšana notiek. "Tieši tā latviešu kultūra ir atdzimusi, un mēs tādi siltāki paliekam. Un tas ir vairāk un vairāk redzams," spriež ASV dzīvojošā latviete Gundega.

Silenē atdzimst pirms 10 gadiem zudusi tradīcija

Akcijā piedalījās arī pieci Daugavpils novada pagasti pie Krievijas un Baltkrievijas robežas. Līdz ar akcijas ugunskura iedegšanu Silenē atgriezusies pirms 10 gadiem zudusi tradīcija – Līgo un Jāņu svētkos iedzīvotājiem sanākt kopā ar ģimenēm Sila ezera krastā.

Patriotiskās un sirsnīgās noskaņās Daugavpils novada Silenē Sila ezera krastā pašā Baltkrievijas pierobežā pulcējās akcijas "Izgaismo Latviju" dalībnieki, bērni un jaunieši vizinās ar katamarāniem, ģimenes ievingrina balsis spēka dziesmu dziedāšanā.

Pēc desmit gadu pārtraukuma ezera krastā atkal uzsliets trīs metrus augsts, pašu veidots ugunskurs.

"Uztaisījām šādu ugunskuru, vainagus pinām. Pēc tam mēs sapinām virteni, ar kuru mēs aplikām Latvijas kontūru. Bija meistarklase, kur citus mācīja pīt vainagus. Arī pati iemācījos, šodien pinu pirmo reizi," teic Silenes ciema iedzīvotāja Aļona Sokolova.

Latvijas kontūras ozolzaru virtene ezera krastā ir sava veida simboliska pateicība akcijas organizatoriem – fondam “1836”. Silenes iedzīvotāji atzīst, ka pasākums ļoti saliedējis un licis domāt par Līgo un Jāņu svētku kopīgas svinēšanas ar seno tradīciju ievērošanu atkal ieviešanu ikgadējā svētku programmā.

"Cilvēkus savāca kopā, tā sen nav bijis. Man patīk! Patīk svētki, varētu notikt biežāk, mums kādreiz svinēja Līgo pie ezera," atzina Aļona Sokolova.

Vietējo iedzīvotāju vidū arī jauna sieviete Nataļja Sigņejeva, kas pēc divarpus gadu prombūtnes Īrijā atgriezusies dzimtajā Skrudalienas pagasta Silenes ciemā un it nemaz nenožēlo savu izvēli. Viņa priecājas, ka arī citi jaunieši pamazām ar ģimenēm stiprina pierobežas reģionu.

"Pēc Īrijas es atgriezos un tagad strādāju Skrudalienas pagasta pārvaldē par juriskonsultu. Protams, es gribēju atgriezties mājās," atzīst Skrudalienas pagasta iedzīvotāja Nataļja Sigņejeva.

Iededzot ugunskuru, kopā ar vokālo ansambli izdziedāta Latvijas himna un skaistākās latviešu tautasdziesmas. Pateicoties iniciatīvai vienlaikus dedzināt ugunskurus, Latvija kļuva par pirmo valsti pasaulē, kuras iedzīvotāji valsts simtgadē tās pierobežu izgaismojuši ar spožiem ugunskuriem.

"Pārsvarā pie mums dzīvo krievvalodīgie cilvēki, tur nav ko slēpt. Bet tas nemazina viņu patriotismu.

Neatkarībā no nacionalitātes, no valodas, ko viņi runā," norāda Skrudalienas pagasta pārvaldes vadītāja Betija Ivanova.

Akcija "Izgaismo Latviju" ir viens no oficiālajiem Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem, kuru organizēja fonds "1836" un Imanta Ziedoņa muzejs ar 43 pierobežas novadu pašvaldību aktīvu līdzdalību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt