Spēles
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
22.–23. septembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiek Latgales starpkongress "Latgales attīstība – drošības pamats Latvijai un Eiropai", kura laikā paneļdiskusijās spriedīs par Latgales attīstības aspektiem – drošības jautājumiem, reprezentācijas aspektiem, to skaitā sadarbību ar Poliju tūrisma attīstībā, latgaliešu valodas ilgtspēju un izglītības kvalitāti un pieejamību.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 22. novembrī mūsdienu Latvijas Republikas robežu šķērsoja Padomju Krievijas Sarkanās armijas vienības. Šajā pat dienā Sarkanā armija arī pirmo reizi (tiesa gan, nesekmīgi) mēģināja ieņemt Narvas pilsētu Igaunijā. Līdz ar to Baltijas valstīm bija jāuzsāk bruņota cīņa par savu neatkarību pret Krievijas agresiju.
Dziesmu un deju svētki 2018
Latvijas gredzeni
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Piektdien plkst.16 Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā "Zirgu pasts" notika diskusija "Vai invaliditāte ir šķērslis lielajā mākslā?", kas bija skatāma LSM.lv tiešraidē.
Latvijas Televīzijā (LTV) noslēdzies ikgadējais dokumentālo īsfilmu konkurss "Latvijas kods. Latvija šodien", un finansējumu šogad nolemts piešķirt sešiem projektiem. Darbs pie konkursā uzvarējušo filmu veidošanas sāksies marta beigās, piesaistot gan ārvalstu, gan Latvijas dokumentālā kino ekspertus, informē LTV.
Jau pēc divām nedēļām, 22.martā, pirmizrādi piedzīvos latviešu dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka jaunākā filma “Turpinājums”. Stāstu par pieciem bērniem, viņu dzīvi un pirmo skolas gadu dažādos Latvijas reģionos varēs noskatīties vairāk nekā 100 kino demonstrēšanas vietās.
Pagaidām vienīgais Brīvības laukums Latvijā atrodas Tukumā. Cauri gadu simtiem Tukumā Brīvības laukums bijis viena no centrālajām pilsētas vietām. 14.gadsimta vidū izveidojies kā Tirgus laukums līdzās Livonijas ordeņa pilij. 1935.gadā tas kļūst par Brīvības laukumu. Savukārt padomju gados pārdēvēts par Sarkano laukumu. Brīvības laukuma nosaukumu atguvis 1989.gada beigās un 1990.gada pavasarī kļuvis par pirmo vietu Latvijā, kur novāca Ļeņina pieminekli.
Valsts AS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valsts simtgades priekšvakarā pabeigusi Turaidas muzejrezervāta Klaušinieku mājas restaurāciju. Iecerēts, ka plašākam apmeklētāju lokam vēsturiskā ēka durvis vērs 19.maijā Muzeju naktī, kuras laikā apmeklētāji varēs iepazīt pašu restaurēto ēku un restaurācijas norisi, kas tiks atspoguļota izstādē, informē VNĪ.
No 7. līdz 16. martam prestižajā „12 Star Gallery” Londonā skatāma Latvijas mākslinieka Artūra Analta izstāde „Robežas”. Izstāde norisinās Latvijas valsts simtgades starptautiskās programmas ietvaros un ievada gaidāmo A. Analta dalību Londonas Dizaina biennālē šī gada septembrī, informē Kultūras ministrija.
Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, Latvijas Pasts (LP) izdod īpašu pastmarku Latvijas karogs – karte. Šī ir pirmā Latvijā izdotā neregulāras formas pastmarka, un tā veidota kā Latvijas kartes kontūra, vēsta LP.
Piektdien, 9. martā, Latvijas Banka (LB) izlaidīs sudraba kolekcijas monētu "Mana Latvija", kura veltīta Latvijas valsts 100 gadu jubilejai. Monētas reverss tapis pēc Grobiņas novadā dzīvojošās nu jau 11 gadus vecās Elizabetes Kanderes zīmējuma, vēsta LB.
Talsu novada Strazdes pagastā kādās stellēs šobrīd top īpašs audums - 100 metru garš grīdas celiņš, kam savu roku pieliks daudzas meistares. Tā būs dāvana Latvijai dzimšanas dienā un novembrī iecerēts audumu izritināt ceļā no Strazdes muižas alejas līdz Ventspils šosejai. Taču audējām šogad arī pašām sava jubileja – viņu pulciņš izveidojies pirms 60 gadiem.
16. un 17. martā Liepājā gaidāms lielkoncerts „LIEPĀJA izAICINA” – vērienīgākais valsts simtgades populārās mūzikas koncerts, kurš vienkopus pulcēs tik daudz jauniešus. Uz Liepājas Olimpiskā centra arēnas skatuves uzstāsies 500 jauniešu no 14 kolektīviem no visas Latvijas, informē Kultūras ministrijā.
Visu 3 Baltijas valstu simtgades svinības ir sākušās. Kultūras pasākumi norit ne tikai jubilāru valstu teritorijās, bet katra Baltijas valsts veido plašu ārvalstu kultūras programmu, un visās trijās valstīs lielākais grūdiens bija kino nozarei.
Fonda "Nāc līdzās!” jauniešu korī dzied gan neredzīgi un vājredzīgi jaunieši, gan jaunieši ar garīgās attīstības un arī ar kustību traucējumiem. Kora mēģinājumi notiek Juglas Mūzikas skolā reizi nedēļā svētdienās, kur kopā dziedāt satiekas ne tikai cilvēki no Rīgas un tuvākās apkārtnes, bet arī no Aizputes, Balviem, Rēzeknes, Dobeles, Siguldas un Cēsīm. Kora mērķis ir piedalīties Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētkos, taču ceļš uz to korim bijis izaicinājumu pilns.
''Cabaret Sibiria'' (“Kabarē “Sibīrija””) ir Latvijas un Igaunijas teātru sadarbības projekts, tā pirmizrāde notiks 6. martā Tallinā Baltijas stacijas uzgaidāmajā zālē, informē teātra TT pārstāvji.
Jau trešo mēnesi notiek darbs pie dokumentālās filmas "Katra diena simtgadē", un piektdien, 2.martā, taps jau 61. stāsts. Iedzīvotāji, kuri vēlas piedalīties filmas tapšanā un atstāt piemiņu nākamajām paaudzēm, aicināti iesūtīt savu stāstu mājaslapā www.dodkadrulatvijai.lv.
Brīvības iela Jēkabpilī vijas paralēli Daugavai. Tā ir pilsētas galvenā iela un līdz 1936. gadam nesa Lielās ielas nosaukumu, bet nekad nav saukta Ļeņina vārdā.
16. martā plkst. 19.00 "Dirty Deal Teatro" (DDT) ielūdz uz režisores Daigas Kažociņas, filozofa Aināra Kamoliņa un mākslinieku Ginta Gabrāna un Kaspara Groševa radošajā sadarbībā tapušā balsu klausīšanās seansa "Raudives radio" pirmizrādi.
Lietuvas simtgades svinību programmā iekļautas arī divas nozīmīgas simtgades izstādes. Viena no tām ataino visus Lietuvas lietišķās mākslas un dizaina sasniegumus gadsimta griezumā, bet otra – latviešu mākslinieka Jāņa Avotiņa personālizstāde “Svētki” – met laipu starp Latvijas un Lietuvas simtgadēm.
Svinot Igaunijas un Latvijas simtgadi, abu valstu operas un baleta teātri dodas viens pie otra viesizrādēs. Otrdien, 27.februārī, ar pašu pirmo, pirms 75 gadiem tapušo igauņu baletu "Naudas gars" sākās Igaunijas Nacionālās operas viesizrādes Rīgā. Klāt bija arī abu valstu prezidenti, un Igaunijas prezidente savā runā, jokojot par igauņu lēnumu, uzsvēra, ka uz Rīgu atveduši sev neierasti dinamisku izrādi.
Ar 28. februāra seansu Ogrē sākas Aigara Graubas jaunās spēlfilmas "Nameja gredzens" izplatīšana Latvijas novados. 1. martā ieplānoti seansi Gulbenē, Ciemupē, Baldonē, Valgundē, Amatā, Veselavā, Bauskā un citur. Seansi martam jau ieplānoti 170 vietās un, visticamāk, demonstrēšanas vietu skaits vēl pieaugs.
Šajās dienās Rīgā, Spīķeru koncertzālē, pulcējas mūzikas skolu audzēkņi no visiem Latvijas novadiem. Viņi cīnās par vietu Latvijas simtgades jauniešu orķestrī. To varēs dzirdēt vasarā Dzintaru koncertzālē koncertā “Dzimuši Latvijā” kopā ar starptautiski atzītām latviešu akadēmiskās mūzikas zvaigznēm, tostarp Kristīni Opolais un Kseniju Sidorovu.
2018. gadā, kad Latvijas valsts svin simtgadi, arī Latvijas Nacionālās operas trupa atzīmēs savu simto pastāvēšanas gadskārtu. Svinot šos nozīmīgos svētkus, Latvijas Nacionālā opera un balets iestudēs jaunu latviešu baletu “Antonija #Silmači”, izcilos koncertos aicinās viesoties spožākās latviešu mūzikas zvaigznes, vienu nedēļu Rīgas Operas festivālā veltīs latviešu operu iestudējumiem, veidos jaunu Riharda Vāgnera operas “Klīstošais holandietis” iestudējumu un piedalīsies apmaiņas viesizrādēs ar Igaunijas un Lietuvas opernamiem. Ikviens šajā daudzveidīgajā svētku programmā aicināts atrast tieši sev piemērotāko notikumu un svinēt kopā, rosina Latvijas Nacionālās operas un baleta sabiedrisko attiecību vadītāja Irbe Treile.
Latvijas Institūts pirmdien, 26. februārī, iepazīstināja ar īpašu videoklipu, kas veltīts Latvijas simtgadei un tiks izplatīts dažādos sociālajos tīklos. Klips ir vēstījums par mūsu tautas spēku un enerģiju, ko Latvijas iedzīvotāji spēj nodot viens otram. Video veidots ne tikai latviešu, bet arī angļu valodā, lai vēstījumu saņemtu cilvēki arī ārpus Latvijas.
Jūrmalā aizsācies ceļojošais izstāžu cikls “Mūsu simts tautumeitas Latvijas simtgadei''. Par māla tautumeitu izskatu rūpējušies gan keramiķi, gan mākslas skolas audzēkņi, gan arī cilvēki, kuri mālu rokās turējuši pirmoreiz. Projektā iesaistījušies aptuveni 150 dalībnieki, bet apmeklētāji izstādi var papildināt, uzrakstot savu tautas tērpa stāstu.
Tā ar cilvēkiem mums blakus mēdz būt – mums šķiet, viņus zinām, pazīstam, bet patiesībā ne nu zinām, ne pazīstam. Tāds cilvēks ir Domas Ūselis – lietuvietis Latvijā. Divu dēlu tēvs, vīrs latvietei Kristīnei. Mediju aģentūras vadītājs. Cilvēks, kurš jau piecpadsmit gadu dzīvo Latvijā, runā latviski un izrādās arī domā latviešu valodā. Latvijas Radio mudināts, viņš savas gaitas nedēļas laikā fiksēja dienasgrāmatā.
Februāra pēdējā saruna ciklā “Simtgade un vēl”, ko organizē Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) un Nacionālais Kino centrs, un kas notiks trešdien, 28. februārī 18:00 LNB Ziedoņa zālē, režisore Roze Stiebra runās par topošo pilnmetrāžas animācijas filmu “Saule brauca debesīs”, bet seansā – leģendāru animācijas īsfilmu izlase (1975-2007).
"Куфар беларускіх скарбаў" jeb "Baltkrievu dārgumu lāde" - tā saucas Daugavpils Baltkrievu kultūras centra projekts, kas veltīts Latvijas simtgadei. Visu gadu ar dažāda veida pasākumiem skatītāji tiks iepazīstināti ar baltkrievu materiālo un nemateriālo kultūras mantojumu. Savā "Baltkrievu dārgumu lādē" tiks ievietoti autentiski darinājumi: izšūtie dvieļi – rušņiki, austi galdauti un segas, pītas jostas, izšūti tautas tērpi un citi rokdarbi, kas ir baltkrievu materiālais kultūras mantojums. Katra tikšanās reize tiks veltīta vienam vecmāmiņas lādes priekšmetam.
„Sanācām kopā. Teicu, ka esam Latvijas lielākā draudze, un mums koris vajadzīgs. Draudzei jābūt korim, ir daudz cilvēku, kas var dziedāt, bez mūzikas dievkalpojums nav tik krāšņs,” tā Latvijas Radio raidījumā "Ģimenes studija" par Rīgas Lutera draudzes kora atjaunošanu saka ģitārists Kaspars Zemītis.
Gandrīz 500 koru dziedātāji un tautas deju ansambļu dalībnieki pulcēsies Rozendāles pilsētā, kas atrodas uz Nīderlandes un Beļģijas robežas. Tur notiks Latvijas simtgadei veltītie Reģionālie kultūras svētki Viduseiropā.
„Izstādē daudzi darbi saka – dzīvo tagad, koncentrējies tagadnē, pievērsies tam, ko dari tagad, jo katru minūti šodien - arī tagad ar katru vārdu - kaut ko veidojam,” Latvijas Radio raidījumā „Kultūras Rondo” atzīst izstādes „Nākotnes valsts” kuratore Elita Ansone.
Izstāžu zālē "Arsenāls" šodien atklās izstādi "Nākotnes valsts". Tajā piedalās aptuveni 20 pazīstami mākslinieki, kuri aicināti iztēloties, kāda varētu būt pasaule vai Latvija tuvākā vai tālākā nākotnē.