Vecāki un bērni
Notikumi Latvijā starp 1918. un 1920. gadu pat pieaugušajiem ar priekšzināšanām var būt mulsinoši, tāpēc LSM.LV aicina vēsturnieku Kārli Silu dalīties ar idejām un faktiem, kā to visu labāk un saprotamāk paskaidrot bērniem.
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
22.–23. septembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiek Latgales starpkongress "Latgales attīstība – drošības pamats Latvijai un Eiropai", kura laikā paneļdiskusijās spriedīs par Latgales attīstības aspektiem – drošības jautājumiem, reprezentācijas aspektiem, to skaitā sadarbību ar Poliju tūrisma attīstībā, latgaliešu valodas ilgtspēju un izglītības kvalitāti un pieejamību.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 22. novembrī mūsdienu Latvijas Republikas robežu šķērsoja Padomju Krievijas Sarkanās armijas vienības. Šajā pat dienā Sarkanā armija arī pirmo reizi (tiesa gan, nesekmīgi) mēģināja ieņemt Narvas pilsētu Igaunijā. Līdz ar to Baltijas valstīm bija jāuzsāk bruņota cīņa par savu neatkarību pret Krievijas agresiju.
Dziesmu un deju svētki 2018
Latvijas gredzeni
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Piektdien, 1. jūnijā, pulksten 21.30 Baznīcu nakts ietvaros Doma baznīcas dārzā notiks režisores Kristīnes Želves dokumentālās spēlfilmas “Mērijas ceļojums” speciālseanss. Doma baznīca ir zīmīga vieta šai filmai – tur laulājās Mērijas vecāki, un tā bija pirmā kāzu ceremonija, kas notika latviešu valodā.
Ar saukli “Iepazīsti savu kaimiņu!”, Latviešu Nacionālā kultūras biedrība Igaunijā rīko “Latvijas kultūras dienas Igaunijā – Latvijai 100”, kas noritēs 9. un 10. jūnijā Tallinā.
Aprīļa sākumā Orsē muzejā Parīzē tika atklāta viena no nozīmīgākajām simtgades izstādēm “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs”. Maija beigās Parīzē notiekošā Baltijas festivāla ietvaros izstādi papildina pasākumi, no kuriem vairāki saistīti ar latviešu tautas mūziku.
Gatavojoties Latvijas Radio 2 projekta “Gadsimta garākā līgodziesma” kulminācijai, no 28. maija līdz vasaras saulgriežiem Latvijas Radio 2 ēterā skanēs īpašs raidījumu cikls “Ielīgošana”.
Piektdien, 25. maijā, plkst.12.30 Venēcijas Arsenālā, Artilērijas zālē, tiks atklāts Venēcijas biennāles 16. starptautiskās arhitektūras izstādes Latvijas paviljons “Together and Apart” (“Kopā un atsevišķi”). Ekspozīciju papildinās jaunizdota grāmata par daudzdzīvokļu namu arhitektūru Latvijā
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāta izstāde “Valsts pirms valsts. Atbrīvošanās gadsimts 1817.-1917.”. Ekspozīcija vēsta par Latvijas valsts veidošanās priekšnosacījumiem jau gadsimtu pirms 1918. gada un atklāj, ka Latvijas valsts dibināšana ir teju četru iepriekšējo paaudžu nopelns, sākot no tiem, kas atsvabinājās no dzimtļaužu jūga, izcīnīja tiesības pirkt zemi, izglītoties un apvienojās pirmajās biedrībās.
Iznācis jauns akadēmisko rakstu krājums divos sējumos “Latvija un latvieši”, ko šodien atvērs Latvijas Zinātņu akadēmijā. Rakstu autori ir 49 Latvijas vadošie zinātnieki humanitāro un sociālo zinātņu jomās.
Latvijas valsts simtgades starptautiskās programmas ietvaros prestižajā Londonas mākslas un kultūras centrā "Southbank Centre" 24. un 25. maijā Latvijas Radio koris britu klausītājiem piedāvās unikālu muzikālu projektu – kora operu “NeoArctic”, informē kora pārstāve Dagne Indāne.
Latvijas simtgade nav stāsts tikai par pēdējiem simt gadiem, kopš oficiāli proklamēta Latvijas valsts. Vēl simt gadi pirms tam bija vajadzīgi, lai pēc dzimtbūšanas atcelšanas izveidotos latviešu pilsoniskā apziņa un taptu ielikti pamati savas valsts dibināšanai. Tieši uz šo laiku – no 1817. līdz 1918.gadam – koncentrēsies šā gada centrālā izstāde Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kam dots nosaukums „Valsts pirms valsts”.
Latvija. Zeme, kur valda beznosacījumu laime un latvieši ar krieviem dzīvo saticīgi kopā. Apmēram tā par šodienas Latviju es rakstīju 2008.gadā, kad piedalījos konkursā “Nākamie 90”. To organizēja Latvijas Institūts, svinot valsts deviņdesmito jubileju.
Nostalģija, prieks, apbrīna un līksmība – šādas emocijas bija pārņēmušas Eiropas reģionālo kultūras svētku viesus un dalībniekus, Eiropas latviešu māksliniecisko kopu kolektīvus Eiropas latviešu svētkos to pēdējā posmā Turcijā, Antālijā, novēroja latvieši.com TV.
Šonedēļ kinoteātros visā Latvijā pirmizrādi piedzīvos viena no simtgades filmām – dokumentālā drāma ‘’Baltu ciltis/Pēdējie Eiropas pagāni". Režisoru brāļu Raita un Laura Ābeļu filma ir par 13. gadsimta baltu tautām, kas vēlāk izveidoja latviešu un lietuviešu nācijas. Populārzinātniskā dokumentālā filma tapusi divus gadus, un tajā piedalījušies 500 aktieri no visām Baltijas valstīm. Lai vēsturiski precīzi parādītu, kā balti dzīvoja un kam ticēja, filmas tapšanā iesaistījušies vēsturnieki, eksperimentālie arheologi un baltu tautu mitoloģijas speciālisti.
Latvijas Nacionālajā operā svētdien varējām baudīt vienu no valsts simtgades lielākajiem mūzikas dzīves notikumiem - pasaulslavenā latviešu diriģenta Marisa Jansona un viņa vadītā izcilā Bavārijas Radio simfoniskā orķestra koncertu. Ne tikai klausītājiem, bet arī pašam maestro Jansonam katra tikšanās, katra uzstāšanās viņa dzimtajā pilsētā Rīgā ir saviļņojošs notikums. Šajā viesošanās reizē maestro bija kategoriski pret intervijām, taču savai senai paziņai un pieredzējušajai Kultūras ziņu žurnālistei Maijai Amoliņai Jansons nespēja atteikt.
Latvijas Republikas pasludināšanas svinīgo sēdi, kas notika 1918.gada 18.novembrī, plānoja izgatavot 1200 ieejas kartes. Tas fiksēts Tautas padomes protokolā. Mūsdienās nav zināms, vai patiešām 1200 kartes tika izgatavotas, bet līdz šim saglabājusies viena. Tā par unikālu eksponātu izstādē “Latvijas gadsimts” stāsta Toms Ķikuts, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētnieks.
XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku "Dziesmu karos" šovasar piedalīsies 57 kori, bet deju koncertā "Vēl simts gadu dejai" uzstāsies 140 kolektīvi, aģentūru LETA informēja svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.
Pie Brīvības pieminekļa uzziedējušas tūkstošiem sastādītās tulpes.
10.maija vakarā plkst. 18.00 kultūras un izklaides programmas “Ars Rezumē” ietvaros Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle “Arsenāls” un tekstu grupas “Orbīta” dalībnieki aicina uz dzejas performanci laikmetīgās mākslas izstādē “Nākotnes valsts”.
Dokumentālā filma “Šķērsiela” ir viena no titulētākajām filmām Latvijas kino vēsturē – saņēmusi “Lielo Kristapu”, vairākas starptautiskas balvas, tostarp kā vienīgā latviešu filma tikusi arī pie prestižās Eiropas Kinoakadēmijas balvas.
11. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē norisināsies konference "Varas Latvijā. No senlaikiem līdz valstij". Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo” atzīst, ka konferences mērķis ir aicināt domāt par valstīm un valstiskiem veidojumiem, kas Latvijā bija pirms valsts.
Svētdien, 13. maijā, plkst. 19.00 Latvijas Radio 3 "Klasika" tiešraidē no Latvijas Nacionālās operas pārraidīs šī gada nozīmīgāko notikumu simfoniskajā mūzikā – Marisa Jansona un Bavārijas Radio simfoniskā orķestra koncertu, kas iekļauts Latvijas valsts simtgadei veltītajā ciklā "Dzimuši Latvijā".
Lai turpmāk vārdu savienojums “Latviešu skatuvisko tautas deju zelta fonds” nebūtu vien aptuvens un nedefinēts latviešu tautas deju kopums, Latvijas Nacionālajā kultūras centrā top dejas profesionāļu un skatītāju kopīgi veidots un apstiprināts dokuments, kurā būs aprakstītas un vēlāk arī ar video pamācībām papildinātas labākās latviešu tautas dejas jeb “Zelta fonds”.
Tieši šodien sākās vairāki pārgājieni par godu valsts simtgadei. No Aglonas izgāja cilvēki, lai lūgtos un simt dienās izstaigātu Latvijas robežu. Savukārt Rīgā no Brīvības pieminekļa savu ceļu sāka Raimonds Požarskis, kura ceļojuma mērķis ir vākt līdzekļus bērnu rehabilitācijai.
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM) izstādi “Latvijas gadsimts” pirmajā dienā apmeklējuši vairāk nekā 5000 cilvēku. Muzejā norāda – šāds apmeklējumu skaits parasti raksturīgs tikai muzeju nakts pasākumos. Nākuši gan bērni, gan sirmgalvji, un katrs izstāde atradis, ko tādu, kas lika padomāt vai aizkustināja. Turklāt liela daļa solījās nākt vēlreiz.
XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku koprepertuāra nozaru skatēs piedalījušies 427 kori, 739 deju kolektīvi, 62 pūtēju orķestri un 56 kokļu ansambļi, informēja svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.
Iekšlietu ministrija Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas svinību mēnesī aicina iedzīvotājus apceļot pirms gada 4.maijā akcijas “Apskauj Latviju” laikā apkārt valsts robežai iestādītos 100 ozolus.
Mangaļsala atrodas 25 kilometrus no Rīgas centra un, pirmoreiz turp braucot, vismaz man šķita bezgala tālu. Varbūt tāpēc, ka ilgi manā apziņā Rīga beidzās Vecmīlgrāvī, bet bija dzirdēts par bagāto zvejnieku kolhozu “9. maijs”, kas atrodas kaut kur aiz Vecāķiem.
Latvijas institūts šodien aicina ikvienu iziet vai izskriet maršrutu Latvijas kontūras veidolā, aģentūru LETA informēja Latvijas institūtā (LI).
Sestdien, 5.maijā, plkst.11. pie Brīvības pieminekļa notiks zibakcija, kurā diriģenta Inta Teterovska vadībā klātesošie tiks aicināti uz uatvijas himnas dziedāšanu.
Kurš tad cits, ja ne es – ar šādu pārliecību par to, cik svarīgi ir kopt un saglabāt latgaliešu folkloras un kultūras tradīcijas, Kārsavas novada Malnavā dzīvo Agnese Medne. Viņa vienmēr rūpējusies, lai pierobežā ritētu interesanta kultūras dzīve. Tieši viņa šogad kļuvusi par vienu no simtgades Dziesmu un deju svētku vēstnešiem.
Valsts svētkos piektdien, 4.maijā, durvis vērusi izstāde "Latvijas gadsimts" – vērienīgākais Latvijas muzeju kopdarbs, kurā stāstu par Latvijas vēsturi pēdējos simt gados veidojuši sešdesmit astoņi muzeji. Un par skatītāju interesi Latvijas Nacionālais vēstures muzejs šodien nevarēja sūdzēties. Apmeklētāju skaitu darbinieki salīdzināja pat ar Muzeju nakti, kad tradicionāli muzejus teju "gāž apkārt".