Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
22.–23. septembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiek Latgales starpkongress "Latgales attīstība – drošības pamats Latvijai un Eiropai", kura laikā paneļdiskusijās spriedīs par Latgales attīstības aspektiem – drošības jautājumiem, reprezentācijas aspektiem, to skaitā sadarbību ar Poliju tūrisma attīstībā, latgaliešu valodas ilgtspēju un izglītības kvalitāti un pieejamību.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 22. novembrī mūsdienu Latvijas Republikas robežu šķērsoja Padomju Krievijas Sarkanās armijas vienības. Šajā pat dienā Sarkanā armija arī pirmo reizi (tiesa gan, nesekmīgi) mēģināja ieņemt Narvas pilsētu Igaunijā. Līdz ar to Baltijas valstīm bija jāuzsāk bruņota cīņa par savu neatkarību pret Krievijas agresiju.
Dziesmu un deju svētki 2018
Latvijas gredzeni
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Pēdējā pusgada laikā daudz apspriestā ozolu aleja starp Nacionālo teātri un pilsētas kanālu varētu oficiāli iegūt Simtgades alejas nosaukumu. Ar šādu priekšlikumu klajā nākusi Rīgas būvvalde, kas plāno jauno nosaukumu iekļaut arī adresācijas sistēmā un, iespējams, mainīt, piemēram, Nacionālā teātra adresi no Kronvalda bulvāra uz Simtgades aleju.
Pēc piecu gadu pauzes ar Latvijas simtgades saukli sestdien Rīgā notiek pasākums «Lauki ienāk pilsētā». Diena sākusies ar lauksaimniecības tehnikas braucienu uz 11. novembra krastmalu, demonstrējot tehnikas attīstību pēdējo simt gadu laikā. Jau pirmspusdienā krastmalā bija vērojami tūkstošiem apmeklētāju, un šo dienu vēlēšanu gaisotnē ar cildinošām uzrunām izmanto arī politiķi.
Latvijas galvenā Brīvības iela plešas galvaspilsētā. Tomēr bez tās valstī ir vēl vairāk nekā 60 apdzīvotas vietas ar savām unikālām, brīvības vārdu nesošām, ielām un ieliņām. Katrai savs stāsts un sava vēsture. Dažas gandrīz tikpat vecas kā pati Latvija. Valsts Simtgadi gaidot, Latvijas Radio žurnālisti apmeklēja Brīvības ielas Latvijā, atklājot to vēsturi, iedzīvotājus un reģionam raksturīgās īpatnības. Brīvības ielu atrašanās vietas un saites uz plašākiem aprakstiem atrodamas attēlā redzamajā kartē.
Simtgadi šogad svin ne tikai Latvijas valsts, bet arī tās valdība. Un par godu tam Ministru kabineta ēkā atklāta izstāde par Latvijas valdībām simt gados – to vēsturi un svarīgākajiem lēmumiem. Izstādes atklāšana pulcēja arī gandrīz visus atjaunotās Latvijas premjerus. Un viņiem ir savs redzējums, ko premjera krēslā darītu šodien un kā organizētu valdības darbu.
Šodien Londonā atklāj otro Londonas Dizaina biennāli (London Design Biennale, LDB), kas ir pilsētas Dizaina festivāla viens no centrālajiem notikumiem un kurā Latviju pārstāv ekspozīcija “Matter to Matter”. Tās autors ir jaunais dizainers Artūrs Analts no dizaina studijas "Variant Studio". Latvija šajā vērienīgajā dizaina nozares forumā piedalās pirmo reizi.
No 3. līdz 7. oktobrim Rīgā un Viļņā norisināsies Latvijas Nacionālās operas un baleta un Lietuvas Nacionālā operas un baleta teātra apmaiņas viesizrādes, kas noslēgs unikālo, vērienīgo visu triju Baltijas valstu simtgadei veltīto apmaiņas viesizrāžu programmu. Viesizrādes notiek Latvijas un Lietuvas valstu simtgades svinību ietvaros.
No 11. septembra LTV1 ēterā būs skatāms 15 dokumentālu īsfilmu cikls “2018. Latvijas hronika”. Katru no tām veido cits režisors, vērojot valsts simtgades gadu no vienkārša cilvēka prizmas. Pēc visu īsfilmu uzņemšanas materiāli no tām tiks izmantoti, veidojot lielfilmu, tādējādi radot īpatnu Latvijas simtgades notikumu karti.
Liepājas teātrī 8. septembrī pirmizrādi piedzīvos 112. sezonas pirmais jauniestudējums “Liepāja - Latvijas galvaspilsēta”. Izrādi, kurai par pamatu ņemta dramaturģes Rasas Bugavičutes-Pēces īpaši Liepājas teātrim radītā luga, veido režisors Valters Sīlis, kurš par vēsturiski nozīmīgām tēmām runājis vairākos savos iestudējumos. Iestudējums top Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros.
Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā jeb Misiņa bibliotēkā atklāta Latvijas valsts simtgadei veltīta izstāde "Latviešu žurnāli 100 gados". Tā uzskatāmi ļauj izsekot Latvijas vēsturei un daudzveidīgajai latviešu valodā izdoto žurnālu tematikai. Kā teic ekspozīcijas veidotāji, izstādē aplūkojamo žurnālu saturs apliecina – pirms 100 gadiem Latvijā lasītājus interesēja tās pašas tēmas, kas mūsdienās.
Pretrunīgais sabiedrības vērtējums nav apturējis Rīgas domes iecerēto simtgades aleju pie Latvijas Nacionālā teātra, ko sākotnēji cerēja izveidot līdz 4.maijam. Konkursā uzvarējušā dizaina biroja „H2E” piedāvātais vides objekts „Laika priekškars” pašlaik ir ražošanas procesā, un dome cer, ka to izdosies atklāt tieši Latvijas simtajā dzimšanas dienā. Ar pašreizējo risinājumu ir mierā arī arboristi, kas sākotnēji cēla trauksmi par iespējamo kaitējumu koku saknēm.
Skaists un neparasts izvērties Uģa Brikmaņa un Agra Daņiļeviča veidotā deju uzveduma "No zobena saule lēca" liktenis. Pirms deviņiem gadiem to iestudēja par godu tautas deju ansambļa "Katvari" 90.jubilejai un izrādīja Limbažu kultūras namā. Gan dejotājiem, gan skatītājiem tas tik ļoti iepatikās, ka jau gadu vēlāk tas pārtapa vērienīgā lielformāta uzvedumā un bija skatāms Rīgā. Arī pēc tam iestudējums piedzīvoja vairākus atkārtojumus, un nu par godu Latvijas simtgadei atkal atgriežas. Četras "No zobena saule lēca" izrādes varēs noskatīties brīvā dabā – jūras krastā Vecāķu pludmalē.
Latvijas valsts simtgades koncertciklā “Dzimuši Latvijā” 28.septembrī uz Lielās ģildes skatuves satiksies viena no Eiropas aktīvākajām un pieprasītākajām solo ērģelniecēm Iveta Apkalna un Berlīnes "Konzerthaus" simfoniskais orķestris. Diriģenta Juraja Valčuha vadībā skanēs Oto Nikolai, Jozefa Jongena un Ludviga van Bēthovena kompozīcijas.
18.augustā VEF Kultūras pilī notika koncerts Baltijas valstu simtgadei “Simtgades skaņas”, kas tiek rīkots kopā ar Rīgas sadraudzības pilsētām Viļņu un Tallinu. Koncerta programmas pirmajā daļā izskanēs Artura Maskata, Jonasa Jorkūna, Jana Rētsa, Eino Tamberga, Tomasa Leibura un Raimonda Paula mūzika.
Pazīstamā dejas izrāde “No zobena saule lēca” milzīgus panākumus gūst jau kopš pirmizrādes 2010.gadā. Latvijas valsts simtgadē notiks brīvdabas izrāde Vecāķu pludmalē.
Viens no labajiem darbiem Latvijas valsts dzimšanas dienā, kas pieteikts vides iniciatīvai “100 darbi Latvijai”, ir Ratiņtrase – dabas zinību klase Ungurpilī.