Dienas ziņas

Reģionos neizpratne par jauno datu regulu

Dienas ziņas

Svētki ienāk arī slimnīcā un pansionātā

Darina rokdarbus Latvijas simtgadei

Bijušie svētku dalībnieki darina rokdarbus Latvijas simtgadei un tautiešiem ārzemēs

Vidzemē kādreizējie Dziesmu un deju svētku dalībnieki, kuri vairs nepiedalās Mežaparka koncertos, mīlestību pret Latviju ievij rokdarbos, kas tiek dāvināti arī latviešiem ārvalstīs. Cēsīs un Burtniekos top darbi ar latviskiem rakstiem, kuros seniori pauž savu redzējumu par mūsu tautas vērtībām.   

Bijusī kordziedātāja un savulaik arī Dziesmu svētku dalībniece Skaidra Miza jau no bērnu dienām nodarbojas ar rokdarbiem, darinot krāsainus izšuvumus, tamborējumus un adījumus. Dzīves laikā radītie darbi rotā gan pašas dzīvokli, gan ik pa laikam redzami kādā Burtnieku izstādē.

Tāpat tie tiek dāvāti tālāk, daži darbi aizceļojuši arī pie bērniem un mazbērniem uz Vāciju. Saviem darbiem par pamatu rokdarbniece izmanto latviešu mākslinieku metus, un vairāk nekā 60 gadu veco Žaņa Ventaskrasta rakstu grāmatu smejoties sauc par savu “amata Bībeli”.

 “Tam Žanim Ventaskrastam ir ļoti liela grāmata, un to es nopirku. No tās es visvairāk esmu mācījusies šūt visu kaut ko. Galdauts, kas ir virtuvē, un sedziņa, un vēl viena tāda sedziņa ir. Un auseklīti uzšuvu arī pēc viņa. Nu it kā tā bildīte nemaz nebija tik... Bet, kad ar pogām uzšuvu, baigi interesanti sanāca,”  stāsta Skaidra Miza.

Tos darbus, kas tapuši valsts karoga krāsās, rokdarbniece Latvijas simtgadei par godu apņēmusies dāvināt katram, kas pie viņas atbrauks.

Tikmēr sešdesmit kilometrus tālāk, Cēsīs, savā daudzdzīvokļu mājas virtuvītē darbojas Vilnis Ozoliņš, kurš mērķtiecīgi ir izveidojis jau simt koka karotes ar latvju rakstiem, to saucot par savu dāvanu Latvijai šai jubilejas gadā.

Daļa no tām Dziesmu svētku laikā jau ir atradušas jaunos saimniekus. Tā ir dāvana ārvalstu latviešu koru vadītājiem.

Vilnis cer, ka šīs karotes svešumā kādam liks aizdomāties par mājām un atgriešanos dzimtenē.

“Taisīju domādams, ka kāda karote Dziesmu svētkos tiks ārzemju latvietim. Katrai karotei ir ielikta doma: “Pie Tēvu zemes dārgās ķeries klāt, to turi ciet ar visu savu sirdi”. Un es domāju, ja kāda no manām karotēm atgrieztos Latvijā, tad es būtu priecīgs,” saka Vilnis Ozoliņš.

Viņš arī uzsver, ka darbs pie karošu izgatavošanas simtgadei vēl turpināsies, tās izgatavojot arī savam novadam un pilsētai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tautas māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti