Rīta Panorāma

TDA «Teiksma» aicina uz deju uzvedumu «Brīdis pirms»

Rīta Panorāma

Intervija ar Raivi Dzintaru

Dejas «Ir 1873.gads, dimd Rīga»( «Manai Dzimtenei») vēsture

Simtgades Dziesmu svētkos atdzims padomju cenzoru negaidīti aizliegtā deja

Deja “Manai dzimtenei” tapa 1973./74.gada Dziesmu svētku sezonā, taču jau 1977.gadā dejotājiem koncerta laikā – Alfrēda Spura horeogrāfijas vai sieviešu tērpu dēļ – to aizliedza dejot. Simtgades Dziesmu svētkos tā tiks izdejota divas reizes.

“Ir noticis neticamais – deja   “Ir 1873.gads, dimd Rīga” jeb 1973.gadā radītā deja "Manai Dzimtenei” pirmoreiz tiks dejota Daugavas stadionā deju svētku lieluzvedumā “Māras zeme” un noslēguma koncertā “Zvaigžņu ceļā” Mežaparka Lielajā estrādē. Tā  ir skaista dāvana vadītājam Alfrēdam Spuram viņa 90. jubilejas gadā,” savu prieku par notikumu pauž Maruta Alpa, Latvijas Nacionālā kultūras centra Dejas mākslas eksperte, viņa  arī kādreiz dejoja slavenajā  tautas deju ansamblī “Dancis”.

TDA “Dancis” bijusī dejotāja Baiba Kravčenkova stāsta, ka deja pakāpeniski tika radīta 1973.gadā. Ir pagājuši vairāk nekā 40 gadi, deja nav pierakstīta, un simtgades Dziesmu svētkiem par godu ir restaurēta pēc dalībnieku atmiņām un fotogrāfijām.

1977.gadā, XVII Dziesmu un VII Deju svētkos noslēguma koncerta laikā deju izslēdza no programmas, dejotājiem vienkārši aizliedzot iet uz laukuma un ar liekiem paskaidrojumiem nešķiežoties.

Horeogrāfs Spura, veidojot šo deju, vienmēr iedeva vīziju, dejotāji bija līdzradītāji, atceras Kravčenkova. Meistara simboliskie ieteikumi deva iedvesmu. Deja “Manai dzimtenei” tapa 1973./74. gada sezonā, un tērpos bija ielikti neērti akcenti.

“Paši pirmie tērpi bija speciāli šūti šai dejai. Kleitas sarkanas, tumši sarkanas, vairāk uz ķieģeļa krāsu,” iespējamos aizlieguma iemeslus stāsta Kravčenkova. “Ko Alfrēds Spura izdarīja – pārlika pāri baltas šalles. Iznāca sarkanbaltsarkans. Šad tad horeogrāfs tā nejauši ieteica pastaigāties par Rīgu, apiet apkārt Brīvības piemineklim, jo tai dejā ir ieliktas tādas pozas un kustības. Tas tika pateikts vienkārši un pēc tam dejā, žestos, kustībās nemanāmi [parādījās].”

2017.gada augustā  70. un  80.gadu TDA “Dancis” dejotāji tikai pēc fotogrāfijām un savām atmiņām deju restaurēja.

Kā atklāj deju lieluzveduma “Māras zeme” virsvadītāja Gunta Skuja, grūts uzdevums bijis, strādājot ar jauniešu deju kolektīviem, iedot viņiem īsto dejas sajūtu: “Ka dejotājs liecas, viņu spiež pie zemes, un viņam ir jābūt spēkam celties kājās un cīnīties, būt patriotam par savu zemi, un tāpat dabūt to Daugavas plūdumu, kas ir dejas sākumā.”

Deja nav pārveidota pretēji autora iecerei. “Esmu ļoti pateicīga, ka šajā lielajā zīmē stāvēs B grupas jauniešu kolektīvu puiši ar īpašiem vērtņiem, ar kuru palīdzību varēs attēlot gan viļņus, gan protestu, gan celšanos, un paši deju ansambļi, kuri izpildīs numuru, to darīs bez īpašas pārveidošanas dejas laukumā, tā, kā autors to ir iecerējis,” stāsta Skuja.

Deja “Manai dzimtenei” pirmoreiz tiks dejota Daugavas stadionā deju lielkoncerta uzvedumā “Māras zeme” un pēc tam – noslēguma koncertā “Zvaigžņu ceļā” Mežaparka Lielajā estrādē.

Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti