Cēsnieka Viļņa Ozoliņa dāvana Latvijas simtgadei - 100 oša koka karotes

„Šīs ieceres  pamatā ir mīlestība, un man tā ir Latvija” – tā par savu īpašo dāvanu valstij tās jubilejā saka cēsnieks Vilnis Ozoliņš.  Un šī dāvana  ir 100 oša koka karotes, kuras Vilnis Ozoliņš nākamnedēļ pasniegs Latvijas valsts simtgades birojam, lai tālāk tās tiktu nodotas latviešu koru vadītājiem no 33 dažādām pasaules valstīm. Karošu izgatavotājam jau rit astoņdesmit piektais gads un ir apņēmība  šo darbu vēl turpināt, lai gatavotu jubilejas gada karotes arī savai pilsētai.

Cēsnieka Viļņa Ozoliņa dāvana Latvijas simtgadei - 100 oša koka karotesGunta Matisone

    Vilnis Ozoliņš labprāt izrāda, kāds ir karotes tapšanas process, to skatot, jādomā - cik gan bieži šajā daudzdzīvokļu mājas nelielajā virtuvītē ir skanējis kalts,  lai izgatavotu 100 karotes. Bijušajam darbmācības skolotājam un daiļamatu meistaram nav plašas un modernas darbnīcas, bet ikkatram instrumentam un darbarīkam ir atrasta sava vieta virtuvē.

    „Vajadzēja tos un vajadzēja šitos, un tā tālāk; kaut kad es esmu iegādājis šitādu lentzāģīti un tagad viņš man noderēja tā, ka prieks,” saka meistars. Taujāts, kā radās iecere par karošu gatavošanu Latvijas jubilejai, viņš  atjautā - nu kā tad rodas idejas dāvanām, kas nāk no sirds:

    „No kurienes sākas idejas? Jūs taču zināt, idejas sākas no mīlestības.

    Karošu ideja radās tā, ka simtgadē vajadzētu kaut ko uzdāvināt mīļajai Latvijai, un tā ar dēlu runāju. Es saku -  karotes. Karotes, tās varbūt tā vairāk varētu, un viņš teica, nu tēti, ja tu varētu 100 karotes uztaisīt, nu tad jau būtu vērts.”

    Ar materiāliem un sagatavju izgatavošanu  palīdzējusi firma „Lāns”, tālāk jau paša darbs pusgadu, lai karotes taptu. Vilnis Ozoliņš stāsta, ka gatavot paša rokām un mīlestību uz koka darbiem guvis no tēva:

    „Mans tēvs, lai viņam bija nieka sešas klases tolaik, bet viņš bija ar idejām apveltīts un ar izdomu, un es kā 5-6 gadus vecs zēns no viņa esmu jau toreiz daudz ko iemācījies. Un tā to koku es esmu iemīļojis.”

    Vilnis Ozoliņš vairākkārt uzsver, lai nesaista šīs karotes ar Dziesmu un deju svētkiem, jo tā esot dāvana Latvijai. Bet gluži nesaistīt jau nevar, jo nākamnedēļ tās paredzēts dāvināt ārzemju latviešu koru vadītājiem. Un vēl – izrādās arī pats meistars ir visu mūžu bijis saistīts ar kordziedāšanu:

    „Redziet, Imants Kokars nodibināja Cēsīs kori, pats ar savu mašīnu izbraukāja visas skolas, pārbaudīja skolotājus un, kam bija auss un balss, tos visus aicināja uz mēģinājumu, un izveidojās koris „Beverīna”. - Cik Dziesmu svētkos ir būts?- Neesmu skaitījis; visos.”

    Un vēl kāds interesants fakts - padomju gados korim „Beverīna” ar Viļņa rokām tapušas rotas arheoloģiskajiem tērpiem:

    „Man kā daiļamatu meistaram saka – nu, klausies, nav citas izejas, tev ir jātaisa kora tērpiem rotas lietas, un tā es, dulls būdams un nevarēdams pateikt nē, tā es uzņēmos tās rotas un taisīju divarpus gadus, galvu nepacēlis, un iztaisīju tās rotas.”

    Dziesmu svētku nedēļā pēc pasaules latviešu koru koncerta  daļa no Viļņa Ozoliņa gatavotajām karotēm būs dāvana to koru vadītājiem. Un tāda esot bijusi arī viņa doma, lai šīs karotes ar latvju rakstiem nokļūst ārzemju latviešu rokās:

    „Es taisīju ar domu, ka kāda karote Dziesmu svētkos tiks ārzemju latvietim kādam un katrā karotē ir ielikta doma – pie Tēvu zemes dārgās ķeries klāt, to turi ciet ar visu savu sirdi -, un es domāju, ja kāds ar  manām karotēm atgrieztos Latvijā, ir tad es būtu priecīgs.”

    Bet karošu gatavošana Latvijas jubilejas gadā Viļņa Ozoliņa mazajā virtuves darbnīciņā turpināsies, jo, kā viņš saka atvadoties – vēl jau jubilejas karotes jāizgatavo savam novadam un savai pilsētai – Cēsīm.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Tautas māksla
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti