"Kreicburga" ir dibināta 2001.gadā un savdabīgais nosaukums jau sākotnēji izvēlēts apzināti, lai būtu skaidrs – "Kreicburgu" ar pliku roku nepaņemsi.
"Ienāca prātā Jēkabpils, Krustpils vecais nosaukums "Kreicburga". Šķita tāds spēcīgs, skanīgs gruntīgs vārds. Mēs nospraužam mērķi un uz to ejam. Mēs neesam tusētāji.
Parasti saku, ka "Kreicburga" vairāk ir srādātāji, mums tie tusiņi paliek stipri, stipri otrā plānā," stāsta vidējās paaudzes deju ansambļa “Kreicburga” vadītāja Aija Rūliete.
Dejotāji vadītājas vārdus apstiprina – vispirms dejas, viss pārējais – pēc tam. Turklāt neviens pat nepieļauj iespēju, ka kādu reizi varētu būt arī citādāk.
"Jā, mums patīk darbs. Mēs visu laiku, ļoti bieži mēģinam. Mums tas patīk. Tas ir mūsu sirsniņās laikam," atzīst "Kreicburgas" dejotājs, pavārs Rolands. "Tas nāk pašiem no sevis. Tas nav uzspiests. Mēs tādi esam salasījušies," piebilst dejotāja, grāmatvede Līga.
Īpaša rituāla pirms uzstāšanās dejotājiem neesot. Ja nu vienīgi – rūpes vienam par otru.
"Mēs ikdienā, gan arī pirms koncertiem mēģinām viens otram izpalīdzēt. Tā arī ir tā svarīgākā īpašība, kas piemīt mūsu kolektīvam," domā dejotāja, skolniece Renāte.
Kā paši smej – pirms atbildīgiem koncertiem kultūras nams kļūst par viņu otrajām mājām, bet darba devēji ir tuvu tam, lai pateiktu – izvēlies, vai nu darbs, vai dejošana.
Turklāt "Kreicburgas" dejotājiem, startējot arī ārpus Latvijas, latiņa ir nolikta visaugstākā. Gandrīz katru gadu ar īpašām programmām ansamblis startē ļoti augsta līmeņa festivālos un konkursos, kur pretim stājas pat profesionāli kolektīvi.
Pērn Bulgārijā iegūta zelta medaļa, pasaules čempionu tituls un Eiropas Folkloras festivālu asociācijas specbalva.
"Mūs grūtības vairāk vieno, nekā šķeļ. Svarīgi, lai rezultāts sanāktu. Lai pašiem prieks un, ja vēl citi saka, ka sanācis, tad tā ir mūsu maize, kāpēc mēs nākam uz šejieni," stāsta “Kreicburgas" dejotājs, producents Atis Caune-Zalāns.
Šķiet pašsaprotami, ka arī liela daļa no kolektīva krāšņā tērpu klāsta ir pašu rokām darināta. Turklāt šīs sezonas jaunajiem tērpiem ir pat starptautiska pieskaņa.
"Simtgades gadā viss jau ir izpirkts vai aizrunāts. Ja jādabū 70 metru lentīte, tad tas [Latvijā] nav iespējams. Mēs Lietuvu ņēmām palīgā, un Igauniju (..). Mums no Somijas podziņas sūtīja," atzīst Rūliete.
Jēkabpils dejotāji varot pilnībā būt droši par to, ka viņu mīlestība pret deju turpināsies.
Jau vairākkārtīgi "Kreicburgas" vizītkartes deja "Lai zeme rīb dancojot", kur uz skatuves ir auglības zīme Jumis, darījusi savu. Tikko kā kāds laulāts pāris šo deju kopā nodejo – ģimenes pieaugums ir klāt.
