Vecāki un bērni
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
Kā pierobežas pašvaldībās un pilsētās ar etniski daudznacionālu sastāvu stiprināt piederības sajūtu Latvijai, Eiropas Savienībai, tās informatīvajai, ekonomiskajai telpai – tie ir daži no jautājumiem, uz kuriem Rēzeknē notiekošajā Latgales kongresā mēģina rast atbildes eksperti un vietējie aktīvisti. Viena no diskusijām veltīta arī plašsaziņas līdzekļiem – kā uzrunāt Latgales mazākumtautību pārstāvjus.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 17. novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās Suvorova (tagad Krišjāņa Barona) ielā astoņas Latvijas politiskās partijas vienojās par Latvijas Tautas padomes (LTP) izveidošanu. LTP 18. novembrī pasludināja Latvijas neatkarību un kļuva par Latvijas Republikas pirmo likumdevēju. Līdz Latvijas Satversmes sapulces sanākšanai 1920. gada maijā LTP aizvadīja astoņas sesijas un noturēja 57 kopsēdes.
Dziesmu un deju svētki 2018
Dziesmu un deju svētki
Nacionālais kultūras centrs pieprasījis atmaksāt naudu, kas iegūta, saņemot no pircējiem samaksu par interneta veikala lietošanu.
Dziesmu un deju svētki
Dziesmu un deju svētki
Latvijas gredzeni
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Šo svētdien mūsu valstij apritēs simt gadu! Tādēļ turpinām jautāt cilvēkiem, ko viņiem nozīmē Latvija un ko viņi savai valstij novēl dzimšanas dienā.
Londonā Vigmora zālē Latvijas simtgadi ieskandinājušas mūsu klasiskās mūzikas zvaigznes. Tas bija galvenais Latvijas simtgades svinību notikums Londonā.
Latvijas simtās dzimšanas dienas priekšvakarā klajā nākusi grāmata, kurā pirmo reizi apkopotas visu 39 Latvijas valsts dibinātāju biogrāfijas. Eseju krājumu “Latvijas valsts dibinātāji” izdevis Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Valsts dibinātāju pēctečiem grāmatas atvēršana bija emocionāls brīdis.
Lai kompensētu to, ka Liepājas Simfoniskajam orķestrim pasūtinājuma skaņdarbus līdz šim lielākoties rakstījuši komponisti-vīrieši, gatavojoties Latvijas dzimšanas dienai, orķestris uzrunājis piecas komponistes-sievietes, aicinot noaust skaniskus gobelēnus jeb mīlestības vēstules Latvijai. To pasaules pirmatskaņojumi diriģenta Gintara Rinkeviča vadībā 17. novembrī izskanēs "Lielajā dzintarā".
Š.g. 18. novembrī plkst. 22.30 Latvijas Nacionālajā teātrī - vietā, kur dibināta Latvijas valsts, notiks īpašs koncertuzvedums “Dzimšanas dienas nakts”, kurā piedalīsies visi teātra aktieri, informēja Nacionālā teātra pārstāvji.
Brīvības piemineklim – Latvijas brīvības simbolam – allaž bijusi liela un vēsturiska nozīme. Šogad 18. novembrī pie pieminekļa ritēs svinīgs muzikāls notikums "18.11”. Tas iecerēts kā multimediāls stāsts, kurā galvenais stāstnieks pats Brīvības piemineklis, ar tēlnieka Kārļa Zāles vēstījumu – caur valsts pamatvērtībām uz brīvību un izcilību. Koncertuzveduma pamatā valsts vēsturē nozīmīgi skaņdarbi, kā arī dzeja un proza, ko runās dažādi cilvēki no visas Latvijas. Šajā koncertā piedalīsies ap 600 dalībnieku.
18. novembra vakarā pēc krāšņās svētku dižuguņošanas par eleganta miera sajūtu dvēselei, prātam un sirdij parūpējies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), Latvijas dzimšanas dienas izskaņā no plkst. 22.00 deviņās vietās Vecrīgā aicinot baudīt izsmalcinātas kamermūzikas koncertus.
Pirmdien, 19. novembrī, laukumā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas tiks aizvadīts koncerts “Mīlestības vārdā. 18+”. Tas ir nākamās simtgades pirmais koncerts, ko pasākuma radošā komanda nodēvējusi par “mīlestības manifestu nākotnei”. Koncertā tiks izpildītas 18 tautā iemīļotas dziesmas jaunā skanējumā. Koncerts sāksies plkst. 18.30, bet pārraide LTV ēterā un sabiedrisko mediju atskaņotājā “RePlay.lv” – plkst. 18.50, informēja Latvijas Televīzijas pārstāvji.
Jau svētdien, 18. novembrī, Latvijas Televīzijas un Radio SWH ēterā izskanēs 10 gadsimta būtiskākās un iedvesmojošākās dziesmas. Ar jaudīgiem, tautas un dziesmas spēku apliecinošiem priekšnesumiem uzstājas Renārs Kaupers, Viktors Lapčenoks, Ainars Virga, Intars Busulis, Ieva Akuratere, grupa “Menuets”, Mārtiņš Brauns un citi mūziķi, informēja Latvijas Televīzijas pārstāvji.
Gaidot valsts simtgadi, LTV cilvēkiem jautā, ko viņiem nozīmē Latvija, kādu viņi mūsu valsti vēlētos redzēt nākotnē un ko tai novēl dzimšanas dienā.
Gatavojoties simtgadei un domājot, kā saskaņot sarkanbaltsarkanās sveces ar galdautu un kādus ēdienus gatavot, ne visi aizdomājas par tiem, kuri cieš trūkumu. Lai viņiem vismaz svētku laiku darītu priecīgāku, Āgenskalna sākumskolas 2. klases audzēkņi sagatavojuši pārtikas pakas un pašu zīmētus apsveikumus.
Latvijā pirmais ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics lika pamatus Latvijas diplomātiskajam dienestam un ārpolitikas tradīcijām. Viņa būtiskākais nopelns ir Latvijas valsts atzīšana citviet pasaulē, kas šonedēļ ļauj svinēt valsts simtgadi. Godinot Meierovica piemiņu, ceturtdien, 15. novembrī, viņam atklāts piemineklis Tukuma novadā, kur diplomāts aizvadījis savu bērnību un skolas gadus.
Līdz ar Latviju savu simto dzimšanas dienu šogad svinēs arī valmierietis Ēriks Tomsons. Viņu mēdz dēvēt arī par Pārcēlāju, jo Otrā pasaules kara laikā, veicot braucienus pāri Baltijas jūrai, no represijām Ēriks izglāba vairākus simtus cilvēku. Sirmais kungs joprojām ir aktīvs un seko līdzi visām norisēm valstī.
Seniori Latvijas sociālās aprūpes centros saņem sirsnīgus sveicienus, ko gatavojuši diasporu skoliņu audzēkņi. Katrs apsveikums ir unikāls un adresēts kādam konkrētam cilvēkam ar vēstījumu, ka arī ārpus Latvijas bērni un jaunieši domā par savu valsti un cilvēkiem.
Ingrīda un Andris Kariņi-Bērziņi ir trimdas latvieši, kas nu jau 14 gadus dzīvo Latvijā. Ingrīda ir zvērināta advokāte, Andris – tehnoloģiju jaunrades uzņēmuma „TechHub Riga” līdzdibinātājs. Viņi ir četru bērnu – Lūcijas, Kalda, Dara, Leonoras – vecāki un atzīst, ka visus ģimenē var saukt par patriotiem.
Rīga gatavojas vērienīgiem Latvijas simtgades svinību pasākumiem. Tie sāksies jau ceturtdien ar gaismas festivālu „Staro Rīga”. Taču lielākā daļa pasākumu notiks brīvdienās – 17. un 18. novembrī. Līdz ar to galvaspilsētas centra ielās tiks būtiski ierobežota satiksme. Tiek plānots, ka pasākumus apmeklēs liels cilvēku skaits, tāpēc iedzīvotājus aicina ierasties laicīgi un pēc iespējas neizmantot personīgo autotransportu.
Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, Latviešu valodas aģentūra izdevusi skolēnu radošo darbu krājumu „Kas manu tautu dara stipru”, kurā apkopoti ikgadējā konkursa labākie domraksti, esejas, stāsti un zīmējumi.
Svētdien, 18.novembrī, Rīgā paredzētā valsts svētku parāde būs simtgades parāde, un tajā piedalīsies lielāks bruņotajos spēkos iesaistīto skaits nekā iepriekšējos gados, to Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Zemessardzes komandieris Ainārs Ozoliņš.
Lai arī Anglijā lielākā daļa mūsu tautiešu ir ieradušies salīdzinoši nesen, tomēr ir atsevišķas vietas, kas ir vairāk populāras tieši trimdas latviešu vidū, tur joprojām ir saglabājušās daudzas trimdas latviešu tradīcijas. Viena no tām ir Notingema, kur savulaik dzīvoja liela latviešu kopiena; tieši tur Latvijas simtgades svinēšana ir ļoti īpaša.
Šajā simtgades nedēļas notikumu virpulī izceļams arī ikgadējais festivāls "Staro Rīga", kas nebijušās gaismās un krāsās izgaismos vairāk nekā 40 vietas galvaspilsētā. Gaismas mākslas objekti būs atrodami Rīgas parkos, laukumos un uz namu fasādēm.
Aizputes novada Lažas speciālajā internātpamatskolā par godu Latvijas simtgadei audzēkņi ar pedagogiem vienojušies kopīgā muzicēšanā. Desmit dienu laikā ik starpbrīdi izdziedātas populāras un iemīļotas dziesmas, radot savu simt dziesmu izlasi.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs kopā ar citu muzeju kolēģiem projektā “Latvijas gadsimts” sagatavojis biogrāfisku eseju krājumu “Latvijas valsts dibinātāji”. Tas vēsta par 39 personībām – Latvijas Tautas padomes locekļiem, kuri 1918. gada 18. novembrī pasludināja neatkarīgu Latvijas Republiku.
“Lai Latvija zeļ un zied, lai tikai labi visiem klājas, tad būs labi. Ja mēs labi domāsim, varbūt būs tie zelta laiki,” vēl simtgadniece Vilma Kalnbunde.
Jaunās paaudzes komponists Jēkabs Jančevskis radījis jaundarbu “Spārni, lielums un spēks” kamerkorim, oratoriju korim un simfoniskajam orķestrim. Jaunais skaņdarbs pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos sestdien, 17. novembrī, Berlīnes koncertzālē Vācijā. Atskaņotāju pulkā būs Berlīnes koncertzāles simfoniskais orķestris “Konzerthausorchester Berlin”, oratoriju koris “Berliner Singakademie” un Rīgas kamerkoris “Ave Sol” diriģenta Andra Veismaņa vadībā.
Nākamās simtgades pirmais koncerts „Mīlestības vārdā. 18+” ir mūziķu veltījums vienaudžiem, izpildot 18 tautā iemīļotas dziesmas nebijušā skanējumā.
Katrai pilsētai savs ģerbonis. Piedāvājam ģerboņu krāsošanas spēli.
Mēs esam fantastiski daudz ko sasnieguši 30 gados, Latvijā viss iet uz labo pusi, mēs maināmies soli pa solim, bet nedrīkst to visu sagraut, LTV raidījumā “1:1” pauda Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs, publicists Dainis Īvāns.
Atlikusi vien nedēļa, līdz svinēsim mūsu valsts simtgadi! Valsts – tie ir mūsu cilvēki, tāpēc šonedēļ LTV iedzīvotājiem jautāja, ko viņiem nozīmē Latvija, kādu viņi mūsu valsti vēlētos redzēt nākotnē un ko tai novēl dzimšanas dienā.
Zīmīga sakritība vai nejaušība - to var tikai minēt, taču valsts simtgades centrālās deju lielizrādes “Abas malas” galvenās lomas - meitenes Madaras - atveidotājas, baletdejotājas Alises Prudānes vecmāmiņai 18. novembrī paliktu simts gadi, gluži kā Latvijai, informēja izrādes organizatori.
Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienu, Rīgā paredzēta plaša svētku programma - svinīgi pasākumi pie Brīvības pieminekļa, tostarp muzikāls notikums „18.11.”, svinīgā Nacionālo bruņoto spēku parāde, koncerts „Daugav’ abas malas”, kopīga Latvijas valsts himnas dziedāšana un gaismas uzvedums „Saules mūžs” 11. novembra krastmalā, kā arī svētku koncerti un izstādes kultūras centros, koncertzālēs un dievnamos pilsētas centrā un apkaimēs, informēja Rīgas domē.