Spēles
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
22.–23. septembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiek Latgales starpkongress "Latgales attīstība – drošības pamats Latvijai un Eiropai", kura laikā paneļdiskusijās spriedīs par Latgales attīstības aspektiem – drošības jautājumiem, reprezentācijas aspektiem, to skaitā sadarbību ar Poliju tūrisma attīstībā, latgaliešu valodas ilgtspēju un izglītības kvalitāti un pieejamību.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 22. novembrī mūsdienu Latvijas Republikas robežu šķērsoja Padomju Krievijas Sarkanās armijas vienības. Šajā pat dienā Sarkanā armija arī pirmo reizi (tiesa gan, nesekmīgi) mēģināja ieņemt Narvas pilsētu Igaunijā. Līdz ar to Baltijas valstīm bija jāuzsāk bruņota cīņa par savu neatkarību pret Krievijas agresiju.
Dziesmu un deju svētki 2018
Latvijas gredzeni
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Ideja rīkot šādu koncertturneju pieder skolas direktoram Tālim Veismanim. Viņš pats ir dzimis Sibīrijā, atgriezies Latvijā, bet kopā ar "Sibīrijas bērniem” tur viesojies pavisam nesen. Sibīrijā Rīgas 45. vidusskolas mākslinieciskie kolektīvi koncertēs no 27. aprīļa līdz 4. maijam.
Simtgades alejas projekts pie Latvijas Nacionālā teātra aizkavēsies, un aleju neatklās šī gada maijā. Vai projektu īstenos, atkarīgs no tā, vai Rīgas domes Īpašuma departamentam nebūs iebildumu pret projekta detaļām, piemēram, izgatavotajiem paraugiem. Domē uzsver, ka projekta īstenotājam obligāti jāņem vērā arboristu ieteikumi, un arboristi savukārt saredz apdraudējumu kokiem.
Jāņa Ivanova leģendārā Ceturtā simfonija "Atlantīda", pārkāpjot žanra ietvarus, tika iecerēta kā uzvedums ar gaismām un horeogrāfiju, ēģiptiešu leģendās un grieķu filozofa Platona darbos balstītu saturu par teiksmaino, laimīgo salu Atlantīdu, ko sagrauj baisa stihija un tās eksistenci izbeidz postošs spēks.
“Radio SWH” gatavo īpašu dāvanu Latvijai simtgadē - 100 gados nozīmīgāko dziesmu izlasi no 1918. līdz 2018. gadam.
4. maijā Jelgavā, Latvijas valsts simtgades svinību ietvaros, notiks starptautiskais grafiti ielu mākslas festivāls “Brīvības stāsti”, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība.
“Nepilni četri gadi aizvadīti, veidojot enciklopēdiju, bet process ir pašā sākumā, jo mūsu mērķis ir kļūt par nozīmīgāko zināšanu resursu latviešu valodā,” par topošo Nacionālo enciklopēdiju Latvijas Radio raidījumā “Monopols” stāsta tās redakcijas vadītājs, vēsturnieks Valters Ščerbinskis.
Komponista Jura Karlsona un horeogrāfa Aivara Leimaņa pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos” motīviem veidotais oriģinālbalets ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.
Nupat beidzies Londonas Grāmatu tirgus, kur šogad goda viesu statusā bija Latvija, Lietuva un Igaunija. Baltiešu desants Londonā bija ļoti pamanāms. Ar mūsu rakstnieku un dzejnieku piedalīšanos notika dažādas diskusijas, neskaitāmas intervijas, tika rasti kontakti un slēgti kontrakti, kas nākotnē sola izvērsties veiksmīgā sadarbībā, turpinot izdot un daudzināt latviešu literatūru ārzemēs.
Latvijas Laikmetīgā mākslas centra (LLMC) veidotā izstāde "Pārnēsājamās ainavas" pievēršas tādiem latviešu diasporas pieturas punktiem kā Parīze, Ņujorka, Rietumberlīne, Gotlande un Monreāla, kopīgā tīklā iezīmējot individuālus migrācijas ceļus un veidojot dzīvu izpratni par šā brīža situāciju, kas lielā mērā balstīta vēsturiskās norisēs, informēja LLMC komunikācijas vadītāja Marta Krivade.
Jau pats apzīmējums "muzikālā izstāde" norāda, ka Latvijas valsts simtgades mūzikas projekta "Latvijas gredzens” trešā posma "Vidzemes gredzens" uzvedumā "Kalns uz augšu ies” satiksies Vidzemes vēstures stāsti mūzikas un vizuālajā valodā. Jaunā uzveduma pirmizrāde būs 19. aprīlī Vidzemes koncertzālē "Cēsis”.
Latvijas un Lietuvas Ārlietu ministrijas izsludina pieteikšanos konkursā pirmajai Baltu balvai.
Londonā otrdien, 10.aprīlī, atklāj vienu no lielākajām un prestižākajām grāmatu mesēm Eiropā – Londonas Grāmatu tirgu. Centrālā loma šogad tajā piešķirta Baltijas valstīm, kas svin savu simtgadi.
Dzimtenes mīlestība, spiegi un nodevība. Tiek filmēts Latvijas Televīzijas (LTV) simtgades seriāls “Sarkanais mežs”. Tā ir patiesos notikumos balstīta drāma par nacionālo pretošanās kustību Latvijā pēc padomju okupācijas.
Visu trīs Baltijas valstu prezidenti un Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien, 9.aprīlī, svinīgi atklāja izstādi "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs". Šis ir visvērienīgākais Baltijas valstu simtgades kopprojekts un viens no lielākajiem Latvijas valsts simtgades notikumiem ārvalstīs.
Sabiedrībā pretrunīgas emocijas raisījusi pie Nacionālā teātra ieplānotā Simtgades aleja. Pret ieceri – zemē iebetonētajiem metāla gadu skaitļiem – izteikušies vairāki nozares profesionāļi: arhitekti un tēlnieki. Viens no iebildumiem ir arī iespējamais apdraudējums simtgadīgajiem ozoliem. Tomēr klātienē protestētāju pulks pirmdien, 9.aprīlī, nebija plaši pārstāvēts.
Šodien Parīzē, Orsē Mākslas muzejā, atklāj izstādi "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” (“Âmes sauvages. Le symbolisme dans les pays baltes”), ko veido četri Baltijas valstu nacionālie mākslas muzeji Rīgā, Tallinā, Viļņā un Kauņā. Latvijai par īpašu pārsteigumu kļuva izstādes reklāmas plakātam izvēlētā Johana Valtera glezna "Zemnieku meitene”.
Paredzams, ka Francija pirmdien apliecinās, ka tās karavīri Baltijā būs tik ilgi, kamēr tas būs vajadzīgs, intervijā Latvijas Radio norādīja Latvijas vēstnieks Francijā Imants Lieģis.
Ņujorkas “Knicks” piedzīvoja zaudējumu ar 102:115 sestdien notikušajā spēlē pret Milvoki “Bucks”, kas bija veltīta Latvijas simtgadei. Lai gan Kristaps Porziņģis ir savainots, tomēr šo maču klātienē noskatījās ļoti daudz latviešu, tostarp arī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis.
Līdz 16. aprīlim 6. un 7., 10. un 11. klašu skolēnus aicina iesniegt radošu darbu Latvijas simtgadei veltītajam konkursam “Pirms simts gadiem dzima valsts”.
Rīgas industriālās nomales – tā var teikt gan par Iļģuciemu, gan Sarkandaugavu. Tiesa, par ražošanu jārunā pagātnes formā, jo lielākā daļa rūpniecības uzņēmumu tagad ir slēgti, daži pilnīgi pārprofilēti un liela daļa ēku netiek izmantotas. Vismaz tā bija gadiem ilgi, bet nu industriālās nomales atkal kļūst interesantas un sāk dzīvot jaunu dzīvi. Latvijas Televīzijas rāidījumā “Ielas garumā” ir iespēja salīdzināt, kāda bija Ūdens iela Iļģuciemā un Tvaika iela Sarkandaugavā pirms 12 gadiem un kādas tās ir tagad. Bet vispirms kopā ar rakstnieku Zigmundu Skujiņu ienirsim pilsētas vēsturiskajās dzīlēs.
Rīgas Fotogrāfijas biennāles uzmanības fokusā šogad ir attēls un attēla kultūra, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" norāda viena no biennāles rīkotājām mākslas zinātniece Šelda Puķīte.
11. un 12. jūnijā Latvijā viesosies Nīderlandes karaļpāris – Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs un karaliene Maksima, vēsta Valsts prezidenta kanceleja.
27. aprīlī Daugavpils teātrī savu pirmizrādi piedzīvos vēl viens režisores Paulas Pļavnieces, dramaturģes Justīnes Kļavas un mākslinieces Daces Slokas komandas iestudējums – „Lutišķi. Simtgade”.
Vairāki Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki no darba brīvajā laikā dosies ekspedīcijā apkārt Latvijai, braucienu dāvājot mūsu valstij simtgadē. Ugunsdzēsēji - glābēji ekspedīcijā dosies ar pašu atjaunotajiem “bobikiem”.
Uz Latvijas simtgadi topošajā Nacionālā enciklopēdijā kopš 2014.gada tapuši apmēram 1300 rakstu, kuru autori ir vairāki simti Latvijas pētnieku.
Baltie goda cimdi Latvijas simtgadei - šādu akciju, noadot 100 baltus cimdus un vēlāk to dāvājot Ilūkstes goda viesiem, novada goda pilsoņiem, labākajiem darba darītājiem, daudzbērnu māmiņām, uzsācis Ilūkstes novadpētniecības muzejs Sēļu istaba.
Katrai skolai savu dārzu - šādu aicinājumu šogad izsaka vairākas Latvijas biedrības, kas iesaistījušās vienotā Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstītā projektā "Skolu dārzi Latvijas simtgadei". Dažādos novados pie četrām Latvijas skolām Ikšķilē, Drustos, Bilksā un Preiļos tiks izveidoti skolu dārzi. Skolu dārzi ir jau kādu laiku piemirsta tradīcija, tomēr vairākas skolas Latgalē jau var lepoties ar saviem dārziem, kas izveidoti iepriekšējos gados un šogad plāno vēl tos paplašināt ar dažādiem augļu krūmiem, kokiem un dārzeņiem.
Kā dāvanu Latvijas valsts simtgadē, Liepājas Pop/Rok skolas jaunieši radījuši jaundarbu “Vēja dziesma”.
Lai vairāk izzinātu piemirstu, bet nozīmīgu kultūras mantojuma daļu – zudušās, izceļojušās, Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā nonākušās dažādu institūciju un privātpersonu bibliotēkas - tiek īstenots projekts “Neredzamā bibliotēka”. Tajā iesaistījušās vairākas Latvijas bibliotēkas un arī iedzīvotāji. Viena no “neredzamajām bibliotēkām” ir Pelču pilī.
Baltijas simbolismam veltītajā izstādē Parīzē, Orsē Mākslas muzejā, būs pārstāvēta arī tēlniecība. No Latvijas tēlnieku darbiem izstādē skatāms Burkarda Dzeņa "Mākslinieka sievas portrets” un divi Teodora Zaļkalna tēlniecības darbi.