Aculiecinieks

Aculiecinieks: «Robotika iksa laboratorijā»

Aculiecinieks

Aculiecinieks. «Top svētki»

Aculiecinieks: «Gadsimta izstāde»

«Mežoņi Parīzē» jeb gadsimta izstāde par simbolismu Baltijas valstu mākslā

"Ames sauvages" jeb "Nepieradinātās dvēseles", šāds nosaukums dots Baltijas simbolistu mākslas izstādei, kas līdz jūlija vidum skatāma Orsē muzejā, Parīzē. Viens no zināmākajiem simbolisma pētniekiem Francijā Rodolfs Rapeti saka, ka simbolisti vadījās pēc tā, kas ir dvēselē, bet intelektuāli daudzi no viņiem bija mežonīgi.

"Gluži kā viens no mūsu simbolisma tēviem Pols Gogēns definēja sevi kā mežonīgu cilvēku. Lūk, tā radās nosaukums," stāsta Rapeti.

Pirmo reizi ideja par Baltijas simbolistu mākslas izstādi Parīzē izskanēja 2005.gadā, taču tā tika uztverta kā fantāzija. Svinot Latvijas simtgadi, fantāzija kļuvusi par realitāti - simbolistus novērtējis ne tikai Rapeti, kurš par Ziemeļeiropas mākslu interesējas jau ilgi, bet arī nule kā ievēlētā Orsē muzeja prezidente Loransa Dekāra.

"Simbolisms ir internacionāla kustība, kurā iekļāvās arī Baltijas valstis. Ar savu skatījumu uz tā laika mākslu. Ir svarīgi parādīt šo visai ekstrēmo Eiropas daļu un to, ka, dzīvojot tālu viens no otra, šie mākslinieki tomēr bija cieši saistīti ar Parīzi, Berlīni vai Briseli. Mūsu kā nacionālā muzeja misija ir parādīt šo izpausmju dažās formas," saka Dekāra.

Simbolistu projekta vadītāj Ginta Gerharde-Upeniece uzsver, ka izstāde Parīzē, Orsē muzejā, ir pasaules līmenis.

Baltijas mākslinieki un politiķi Parīzē

Pēdējo reizi vienota Baltijas mākslinieku darbu izstāde Parīzē notika tālajā 1937. gadā. Kā apgalvo eksperti, mūsu māksla Eiropā bija nepelnīti palikusi ēnā, kaut arī tā joprojām ir konkurētspējīga. Tomēr tam ir savs izskaidrojums. Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls, Johans Valters un citi meistari visu savu profesionālismu toreiz veltīja nacionālās mākslas attīstībai.

Darbs pie izstādes rīkošanas sākās pirms diviem gadiem. Simbolisma šablonā iederējās gandrīz visi mūsu mākslas klasiķi. Lietuvu un Igauniju izstādē pārstāv tādi meistari kā Čurļonis, Kalpoks, Rauds un Megi. Latviju - Rozentāls, Purvītis, Pērle, Valters un virkne citu mākslinieku.

Darbi tika atlasīti no četriem muzejiem - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Igaunijas Mākslas muzeja, Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja un Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja Kauņā. Kopumā uz Parīzi aizceļoja 167 darbi. Pārsvarā gleznas.

Tas, ka izstādi atklāja Baltijas valstu un Francijas prezidenti, liecina arī par tās politisko nozīmi. Vēl vairāk – Orsē muzeja un arī Baltijas simbolistu izstādes patrons ir Emanuels Makrons. 

"Trīs dvēseles vienotā Eiropā, kurai tās vienmēr piederējušās. Kā teicis viens no dižākajiem igauņu dzejniekiem Gustavs Suits: Būsim igauņi, bet kļūsim arī par eiropiešiem.

Es aicinu savus tautiešus atklāt tādus dižus Eiropas māksliniekus kā Čurļoni, Rozentālu un Raudu.

Tāda ir arī mūsu šīsdienas sarunu būtība - Francijas, Latvija, Igaunija un Lietuva šobrīd ir cieši saistītas Eiropas projektā," atklājot izstādi teicis Makrons.

Latvijas vēstnieks Francijā Imants Lieģis uzskata, ka tas ir signāls, ka Francija grib apzināt, kāda ir Eiropa un šādi var veicināt arī politisko sadarbību.

Izstādes izmaksas ap miljonu eiro

Šī ir arī viena no dārgākajām izstādēm Latvijas mākslas vēsturē. Finansējums ir dalīts starp Baltijas valstīm un Orsē muzeju. Precīzi skaitļi pagaidām nav nosaukti, taču Francijas puse ir segusi izdevumus gan par izstādes ierīkošanu, gan to pavadošajiem pasākumiem.

"Neviens projekts nevar notikt Orsē, ja budžets ir mazāks par miljonu," stāsta Gerharde-Upeniece. Viņa gan norāda, ka Orsē muzejs ir līdzvērtīgs partneris un ieguldījis vairāk nekā Baltijas valstis.

Viens no būtiskākajiem Orsē ieguldījumiem ir maijā notikušais Baltijas festivāls. Nedēļas laikā šeit uzstājās Baltijas valstu akadēmiskās un laikmetīgās mūzikas pārstāvji, dziedāja kori, demonstrēja kino, notika valodas un tautasdziesmu meistarklases, grāmatu atvēršana un lekcijas par nacionālām kultūras vērtībām.

Piemēram, eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga dalījās ar savu pētījumu par latvju dainām. Līdz ar to izstāde vairs nav tikai klusējošas gleznas pie sienām. 

"Mums ar Ziedoni bija debates, vai ir kāds kanons, ko varētu pieteikt kā unikālu un mūsējo... Kultūra ir dzīva lieta. Tā aug un mainās. Tādēļ arī mums ir jāplūst līdzi laikam un jāpainteresējas, kas viņiem interesē, lai atrastu saskares punktus," stāsta eksprezidente.

Spēlējam augstākajā līgā

Lieģis saka, ka bieži vien mūsu valstīm nav tik viegli sevi parādīt Francijas virpulī, jo Parīzē ikdienas ir tūkstošiem kultūras notikumu. Viņš uzsver, ka Baltijas valstu kultūra Rietumeiropā bija aizmirsta, mūsu valstīm esot Padomju Savienībā. "Vēl joprojām mēs tiekam no jauna atklāti," piebilst vēstnieks.

Ikdienu Orsē muzeju apmeklē vidēji 7000 cilvēku. Viņu mērķis ir apjomīgā Francijas mākslas un jo īpaši impresionistu kolekcija. Tomēr līdz jūlija vidum, kad Baltijas simbolisti dos vietu Pikaso darbu izstādei, Rozentālu, Čurļoni un citus mūsu vecmeistarus būs iepazinuši

aptuveni pusmiljons mākslas cienītāju no visas pasaules.

Iespējams, daļa no viņiem pirmo reizi uzzinās par tādām "nepieradinātajām dvēselēm" no Baltijas krastiem. 

Projekta vadītāja Gerharde-Upeniece izstādi Orsē muzejā salīdzina ar spēlēšanu augstākajā līgā hokejā: "Salīdzinājums ir vienkāršs.

Tagad arī mēs varam paspēlēt, bet galvenais tur arī noturēties."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti