Vecāki un bērni
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
Kā pierobežas pašvaldībās un pilsētās ar etniski daudznacionālu sastāvu stiprināt piederības sajūtu Latvijai, Eiropas Savienībai, tās informatīvajai, ekonomiskajai telpai – tie ir daži no jautājumiem, uz kuriem Rēzeknē notiekošajā Latgales kongresā mēģina rast atbildes eksperti un vietējie aktīvisti. Viena no diskusijām veltīta arī plašsaziņas līdzekļiem – kā uzrunāt Latgales mazākumtautību pārstāvjus.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 17. novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās Suvorova (tagad Krišjāņa Barona) ielā astoņas Latvijas politiskās partijas vienojās par Latvijas Tautas padomes (LTP) izveidošanu. LTP 18. novembrī pasludināja Latvijas neatkarību un kļuva par Latvijas Republikas pirmo likumdevēju. Līdz Latvijas Satversmes sapulces sanākšanai 1920. gada maijā LTP aizvadīja astoņas sesijas un noturēja 57 kopsēdes.
Dziesmu un deju svētki 2018
Dziesmu un deju svētki
Nacionālais kultūras centrs pieprasījis atmaksāt naudu, kas iegūta, saņemot no pircējiem samaksu par interneta veikala lietošanu.
Dziesmu un deju svētki
Dziesmu un deju svētki
Latvijas gredzeni
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Latvijas iedzīvotājiem nekā netrūkst un mēs esam bagāti, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja politiski represētā Lidija Doroņina-Lasmane. Kas ir tas spēks, kas palīdz palīdz tad, kad šķiet - ka spēka vairs nav? Kā izturēt, kad šķiet, ka viss ir pret tevi? Un – tik un tā spēt ziedot savu dzīvi valsts labā? Par to stāstīja Doroņina-Lasmane.
42 metrus augsts, granītā, travertīnā, varā un zeltā veidots. Ar 13 skulptūru grupām, simboliski starp veco un jauno Rīgu stāvošs un ar skatienu uz rietumiem. Daudz sarežģītāks un tēliem bagātāks nekā liekas pirmajā mirklī – tāds ir mūsu Brīvības piemineklis.
Par godu Latvijas Republikas proklamēšanas simtajai gadadienai Saeima svētdien, 18.novembrī sanāk uz svinīgo sēdi Latvijas Nacionālajā teātrī – vietā, kur pirms simt gadiem dibināta Latvijas valsts.
Latvijas tautai ir jāspēj lepoties ar jau sasniegto un nākotnē nedrīkst apdraudēt demokrātijas vērtības, sarunā ar LTV sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Pasaules vēsturē ir grūti atrast precedentu, ka tauta, kas tik ilgi ir bijusi okupēta, spēj pacelties no pelniem un atjaunoties, tādējādi Latvijas neatkarība ir brīnums un neticams notikums, valsts neatkarības simtgadei veltītajā svinīgajā Saeimas sēdē, teica 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība (NA)).
Neatkarīgas valsts pastāvēšana ir liels brīnums, taču ir jāpārvar plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem, lai izvairītos no sašķeltas sabiedrības, sarunā ar Latvijas Radio atzina Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete.
Attīstīt savu valsti, būt laimīgiem un neaizmirst, ka blakus ir Lietuva – ko Viļņas ielās sastaptie Lietuvas iedzīvotāji novēl Latvijai valsts 100 gadu jubilejā.
Latvijas iedzīvotājiem nepieciešams ne tikai sapņot par labāku nākotni, bet pašiem vairāk uzņemties atbildību un novērtēt sasniegto, nevis visā saskatīt slikto, Latvijas proklamēšanas 100.gadadienai veltītajā ekumeniskajā dievkalpojumā Rīgas domā aicināja luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags.
Svētdien, 18. novembrī, Latvijas valsts simtgadē Rīgas Domā notika svētkiem veltīts ekumeniskais dievkalpojums.
Daži izcili cilvēki dažos izšķirīgos brīžos Latvijas labā ir spējuši paveikt ko tādu, par ko tos pieminēs, kamēr vien pastāvēs Latvija un latvieši. Tāds bija arī Zigfrīds Anna Meierovics. Viņa vedekla Ingrīda Meierovica uzsver, ka šodienas Latvijas cilvēkiem ir būtiski, ka mēs varam dzīvot vienā brīvā valstī, runāt savā valodā, izšķirt savu likteni. Un cilvēkiem jāapzinās, ka mēs dzīvojam brīnišķīgā vietā.
Nākamajā simtgadē Latvijai skaļāk un drošāk jārunā par lietām, kas interesē ne tikai Latviju, bet arī visu pasauli, uzskata pirmais pēckara Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Valsts atjaunošana pēc padomju okupācijas nozīmēja arī prezidenta instititūcijas atjaunošanu. Ulmanis sarunā ar Latvijas Televīziju atminas pirmās izjūtas amatā un runā par galvenajiem savas prezidentūras darbiem.
Daudziem ir savas ģimenes leģendas par īpašām lietām, kas izdzīvojušas daudzus gadu desmitus un slēptas no svešām acīm. Mums visiem kopā tāda lieta ir kāds it kā vienkāršs galds, pie kura vairāk nekā 90 gadus studenti un profesori – Latvijas mākslas pasaules grandi zīmējuši. Tas ir galds, pie kura tika pasludināta Latvijas valsts.
Sestdien, 18.novembrī, agri no rīta saullēktā daudzviet Latvijā ar kopīgu himnas dziedāšanu un arī lielākā karoga pacelšanu Latvijas Valsts radio un televīzijas centra tornī sākās Latvijas simtgades svinības.
Bijušie Latvijas Valsts prezidenti valsts simtgadē novēl smelties spēku rītdienai un piepildīt savus sapņus un vienmēr būt gataviem rīkoties par Latviju.
Latvijas valsts simtgadē tapusi arī īpaša bērnu dāvana - 100 bērni uzzīmēja 100 Brīvības pieminekļus.
Latvijas simtajā dzimšanas dienā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) laidis klajā eseju krājumu, kurā pirmo reizi apkopotas visu 39 Latvijas valsts dibinātāju biogrāfijas. Bet cik daudz ir zināms par šo dibinātāju pēctečiem? Kur pasaulē ir aizveduši viņu ceļi un cik daudzas dzimtas joprojām glabā stāstus par senčiem, kuri dibināja Latvijas valsti? Tam šogad ar īstu detektīva aizrautību savu laiku veltīja LNVM vēsturnieks Arnis Strazdiņš.
Par godu Latvijas simtgadei svētdien, 18.novembrī, Beļģijas galvaspilsētas Briseles slaveno čurājošo puisīti ieģērbs Alsungas tautastērpā. Pusdienlaikā notiks zibakcija, kad pie strūklakas pulcēsies Beļģijā dzīvojošie latvieši ar dziesmām un tautastērpos.
Dzimšanas dienā bez kūkas nevar. Mazajiem svētku svinētājiem piedāvājam izkrāsojamu kūku, bet lielie svinētāji to var pārvērst pavisam reālā!
Gaidot valsts simtgadi, LTV cilvēkiem jautā, ko viņiem nozīmē Latvija, kādu viņi mūsu valsti vēlētos redzēt nākotnē un ko tai novēl dzimšanas dienā.
Kad maestro Raimonds Pauls rakstīja dziesmas par mīlestību pret tēvzemi, bija citi laiki, cita politiskā iekārta. Taču šīs dziesmas ir pāri laikam. Tās dziedāja tad, kad Latvija bija okupēta un tās dzied arī tagad, dziesmās katram ieliekot daļu sevis. Raimonds Pauls vislabāk jūtas dzimtenē un te arī svinēs Latvijas jubileju. Viņam ir paša sastādīto patriotisko dziesmu tops.
No valsts 100 gadiem 85 pieder arī izcilajam zinātniekam, akadēmiķim Jānim Stradiņam. Viņa vadībā šogad iznāca akadēmisko rakstu krājums "Latvija un latvieši" – vēl viena enciklopēdija par mūsu valsti un mums pašiem. Stradiņa vērtējumā vidējais latvietis ir mērens, individuālists, mazliet skaudīgs un dažkārt skops.
Lai arī kurā pasaules malā viņi atrastos, viņiem ir svarīgi saglabāt saikni ar mājām. Bet uz simtgadi viņi atgriezušies Latvijā – trīs dažādu paaudžu diasporas pārstāvji no Krievijas, Ķīnas un Francijas.
Svētdien, 18. novembrī, ar svētku koncertiem, dievkalpojumiem, vērienīgu militāro parādi un dažādiem citiem pasākumiem visā Latvijā tiks svinēta valsts simtgade.
Fiziski ārzemēs, bet ar sirdi Latvijā. Daudzviet ārzemēs jau sākušās simtgades svinības. Ne tikai lielos pasākumos, bet arī ģimenēs. Anglijā dzīvojošā Cukuru ģimene svētkus šoreiz aizvada ārpus Latvijas.
Gatavojoties Latvijas proklamēšanas 100.gadadienai, 11.novembra krastmalā sestdien, 17.novembrī, pēcpusdienā notiek militārās parādes ģenerālmēģinājums. Šoreiz tā solās būt sevišķi vērienīga. Plānots, ka parādē pirmo reizi demonstrēs raķešu sistēmu "Patriot", kā arī piedalīsies "AirBaltic" jaunā lidmašīna.
Pirmais cilvēks, kas jebkad ierunājies par Latvijas neatkarību, bija Miķelis Valters. Jau 1903.gadā – vēl pirms 1905.gada revolūcijas, kas parādīja, ka latvieši ir spējīgi uz kopīgu rīcību un iekustināja nacionālo pašapziņu.
Latvijas Republikas proklamēšanas simtajai gadadienai veltīti sarīkojumi latviešu kopienās notiek vismaz 37 valstīs un 75 pilsētās, kopā sanākot aptuveni 100 svētku svinībās visā pasaulē. Tautieši pulcējas gan lielākajos latviešu centros pasaulē, gan arī līdz šim publiski mazāk dzirdētās vietās kā Abu Dabi, Keiptaunā un Meksikā, vēsta portāls "Latviesi.com", kur pieejams plānoto svinību kalendārs. Latvijas simtgadi plaši atzīmē arī mūsu kaimiņvalstīs, tāpat Lielbritānijā un ASV.
Daugavpils Universitātes studentes Jūlija Kasecka un Dārija Čaplinska nolēmušas Latgalē apmeklēt vismaz 100 tradicionālo kristiešu konfesiju baznīcas – katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un luterāņu. Savu akciju viņas rīko, tuvojoties valsts simtgadei, taču nodomājušas to turpināt arī nākotnē, kad jubilejas pasākumi būs noklusuši.
Sestdien, 17.novembrī, Rīgas pilī notika Valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanas ceremonija.
18. novembrī Latvijas Nacionālajā teātrī rīkotajā Valsts svētku koncertā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Artura Maskata opuss "Vēstule mājai Latvijā". Tajā viņš iedzīvinājis sajūtu, pēc kā iztēlē vai realitātē tiecas daudzi latvieši – ilgas pēc savām lauku mājām.