Notikumi Latvijā starp 1918. un 1920. gadu pat pieaugušajiem ar priekšzināšanām var būt mulsinoši, tāpēc LSM.LV aicina vēsturnieku Kārli Silu dalīties ar idejām un faktiem, kā to visu labāk un saprotamāk paskaidrot bērniem.
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
22.–23. septembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiek Latgales starpkongress "Latgales attīstība – drošības pamats Latvijai un Eiropai", kura laikā paneļdiskusijās spriedīs par Latgales attīstības aspektiem – drošības jautājumiem, reprezentācijas aspektiem, to skaitā sadarbību ar Poliju tūrisma attīstībā, latgaliešu valodas ilgtspēju un izglītības kvalitāti un pieejamību.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 22. novembrī mūsdienu Latvijas Republikas robežu šķērsoja Padomju Krievijas Sarkanās armijas vienības. Šajā pat dienā Sarkanā armija arī pirmo reizi (tiesa gan, nesekmīgi) mēģināja ieņemt Narvas pilsētu Igaunijā. Līdz ar to Baltijas valstīm bija jāuzsāk bruņota cīņa par savu neatkarību pret Krievijas agresiju.
Dziesmu un deju svētki 2018
Latvijas gredzeni
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Latvijas iedzīvotājiem nekā netrūkst un mēs esam bagāti, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja politiski represētā Lidija Doroņina-Lasmane. Kas ir tas spēks, kas palīdz palīdz tad, kad šķiet - ka spēka vairs nav? Kā izturēt, kad šķiet, ka viss ir pret tevi? Un – tik un tā spēt ziedot savu dzīvi valsts labā? Par to stāstīja Doroņina-Lasmane.
Pasaules vēsturē ir grūti atrast precedentu, ka tauta, kas tik ilgi ir bijusi okupēta, spēj pacelties no pelniem un atjaunoties, tādējādi Latvijas neatkarība ir brīnums un neticams notikums, valsts neatkarības simtgadei veltītajā svinīgajā Saeimas sēdē, teica 13. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība (NA)).
Daži izcili cilvēki dažos izšķirīgos brīžos Latvijas labā ir spējuši paveikt ko tādu, par ko tos pieminēs, kamēr vien pastāvēs Latvija un latvieši. Tāds bija arī Zigfrīds Anna Meierovics. Viņa vedekla Ingrīda Meierovica uzsver, ka šodienas Latvijas cilvēkiem ir būtiski, ka mēs varam dzīvot vienā brīvā valstī, runāt savā valodā, izšķirt savu likteni. Un cilvēkiem jāapzinās, ka mēs dzīvojam brīnišķīgā vietā.
Nākamajā simtgadē Latvijai skaļāk un drošāk jārunā par lietām, kas interesē ne tikai Latviju, bet arī visu pasauli, uzskata pirmais pēckara Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Valsts atjaunošana pēc padomju okupācijas nozīmēja arī prezidenta instititūcijas atjaunošanu. Ulmanis sarunā ar Latvijas Televīziju atminas pirmās izjūtas amatā un runā par galvenajiem savas prezidentūras darbiem.
Daudziem ir savas ģimenes leģendas par īpašām lietām, kas izdzīvojušas daudzus gadu desmitus un slēptas no svešām acīm. Mums visiem kopā tāda lieta ir kāds it kā vienkāršs galds, pie kura vairāk nekā 90 gadus studenti un profesori – Latvijas mākslas pasaules grandi zīmējuši. Tas ir galds, pie kura tika pasludināta Latvijas valsts.
Latvijas simtajā dzimšanas dienā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) laidis klajā eseju krājumu, kurā pirmo reizi apkopotas visu 39 Latvijas valsts dibinātāju biogrāfijas. Bet cik daudz ir zināms par šo dibinātāju pēctečiem? Kur pasaulē ir aizveduši viņu ceļi un cik daudzas dzimtas joprojām glabā stāstus par senčiem, kuri dibināja Latvijas valsti? Tam šogad ar īstu detektīva aizrautību savu laiku veltīja LNVM vēsturnieks Arnis Strazdiņš.
Kad maestro Raimonds Pauls rakstīja dziesmas par mīlestību pret tēvzemi, bija citi laiki, cita politiskā iekārta. Taču šīs dziesmas ir pāri laikam. Tās dziedāja tad, kad Latvija bija okupēta un tās dzied arī tagad, dziesmās katram ieliekot daļu sevis. Raimonds Pauls vislabāk jūtas dzimtenē un te arī svinēs Latvijas jubileju. Viņam ir paša sastādīto patriotisko dziesmu tops.
No valsts 100 gadiem 85 pieder arī izcilajam zinātniekam, akadēmiķim Jānim Stradiņam. Viņa vadībā šogad iznāca akadēmisko rakstu krājums "Latvija un latvieši" – vēl viena enciklopēdija par mūsu valsti un mums pašiem. Stradiņa vērtējumā vidējais latvietis ir mērens, individuālists, mazliet skaudīgs un dažkārt skops.
Gatavojoties Latvijas proklamēšanas 100.gadadienai, 11.novembra krastmalā sestdien, 17.novembrī, pēcpusdienā notiek militārās parādes ģenerālmēģinājums. Šoreiz tā solās būt sevišķi vērienīga. Plānots, ka parādē pirmo reizi demonstrēs raķešu sistēmu "Patriot", kā arī piedalīsies "AirBaltic" jaunā lidmašīna.
Latvijas Republikas proklamēšanas simtajai gadadienai veltīti sarīkojumi latviešu kopienās notiek vismaz 37 valstīs un 75 pilsētās, kopā sanākot aptuveni 100 svētku svinībās visā pasaulē. Tautieši pulcējas gan lielākajos latviešu centros pasaulē, gan arī līdz šim publiski mazāk dzirdētās vietās kā Abu Dabi, Keiptaunā un Meksikā, vēsta portāls "Latviesi.com", kur pieejams plānoto svinību kalendārs. Latvijas simtgadi plaši atzīmē arī mūsu kaimiņvalstīs, tāpat Lielbritānijā un ASV.
Daugavpils Universitātes studentes Jūlija Kasecka un Dārija Čaplinska nolēmušas Latgalē apmeklēt vismaz 100 tradicionālo kristiešu konfesiju baznīcas – katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku un luterāņu. Savu akciju viņas rīko, tuvojoties valsts simtgadei, taču nodomājušas to turpināt arī nākotnē, kad jubilejas pasākumi būs noklusuši.