Spēles
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
22.–23. septembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiek Latgales starpkongress "Latgales attīstība – drošības pamats Latvijai un Eiropai", kura laikā paneļdiskusijās spriedīs par Latgales attīstības aspektiem – drošības jautājumiem, reprezentācijas aspektiem, to skaitā sadarbību ar Poliju tūrisma attīstībā, latgaliešu valodas ilgtspēju un izglītības kvalitāti un pieejamību.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 22. novembrī mūsdienu Latvijas Republikas robežu šķērsoja Padomju Krievijas Sarkanās armijas vienības. Šajā pat dienā Sarkanā armija arī pirmo reizi (tiesa gan, nesekmīgi) mēģināja ieņemt Narvas pilsētu Igaunijā. Līdz ar to Baltijas valstīm bija jāuzsāk bruņota cīņa par savu neatkarību pret Krievijas agresiju.
Dziesmu un deju svētki 2018
Latvijas gredzeni
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Latvijas un Igaunijas simtgades atzīmēs arī abu valstu opernami. No 27.februāra līdz 1.martam Latvijas Nacionālās operas un baleta mākslinieki koncertēs Tallinā, bet mūsu kaimiņvalsts operas zvaigznes šajos datumos viesosies Rīgā.
Latvijas valsts 100 gadu jubilejai par godu Gīterslo Mākslas biedrībā no 4. marta līdz 7. aprīlim tiks izstādītas profesora Alekseja Naumova ainavas un 15 Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentu darbi, informē LMA.
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra (RKT) Lielajā zālē sestdien, 24. februārī, pirmizrādi piedzīvos Latvijas valsts simtgadei veltīta izrāde "Maģijas atslēgas". Tā būs par pasaulslaveno aktieri, režisoru un pedagogu Mihailu Čehovu, kura vārdā nosaukts teātris.
Berlīnes kinofestivālā pirmdien, 19.februārī, tika atzīmēta Baltijas valstu simtgade. Par godu notikumam kaimiņu valstis atvedušas uz Berlīnes kino tirgu savas svaigākās filmas, vizuālos materiālus un savstarpēji vienojušās par ciešāku sadarbību tieši kino nozarē.
Lai palīdzētu kinoskatītājiem plānot savu laiku un atrast izdevīgāko iespēju noskatīties filmas no programmas "Latvijas filmas Latvijas simtgadei", Nacionālais kino centrs (NKC) kopā ar sabiedrisko mediju portālu LSM.lv izveidojis jaunu sadaļu portālā - "Simtgades filmas". Šajā šķirklī atrodamas gan jaunākās ziņas par 16 filmām, gan arī informācija par pirmizrādēm un seansiem visos Latvijas novados, informē NKC pārstāve Kristīne Matīsa.
Vokālā grupa "Latvian Voices" dodas nedēļu ilgā koncerttūrē, lai pārstāvētu Latvijas valsti vairākos Latvijas simtgadei veltītos reprezentatīvos pasākumos Vācijā un Nīderlandē.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierzinātņu vēstures pētniecības centrā šodien atklās izstādi "Trīs valstis. Trīs simtgades. Trīs arhitekti". Tā veltīta trim laikabiedriem – igauņu arhitektam Edgaram Johanam Kūsikam, latviešu arhitektam Indriķim Blankenburgam un latviešu izcelsmes lietuviešu arhitektam Karolim Reisonam.
Gaidot Latvijas simtgadi, aizsākta tradīcija – ik nedēļu kādā novadā notiek festivāls “Latvijas Goda aplis”. Pagājušās nedēļas nogalē tas notika par Sēlijas vārtiem dēvētajā Jaunjelgavā.
Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien, 19. februārī, atbalstīja Brīvības laukuma nosaukuma piešķiršanu teritorijai ap Brīvības pieminekli, informēja domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.
No 20. līdz 24. februārim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) būs iespējams atkārtoti noskatīties piecas cikla “Lasām Latvijā” izrādes, kuras tapa un tika izrādītas pērn Latvijas valsts simtgades pasākumu programmas ietvaros, informē LNB.
Atzīmējot visu trīs Baltijas valstu simtgades, sestdien, 2018. gada 17.februārī, Vidzemes koncertzālē “Cēsis” notiks Baltijas valstu pūtēju orķestru koncerts “Simtgades godināšana”, informē organizatori.
Brīvības iela Viesītē ir viena no platākajām un vecākajām pilsētas ielām. Senāk, kad apdzīvotā vieta vēl nenesa pilsētas vārdu, bruģētajai ielai bija cits nosaukums. Latvijas brīvvalsts laikā iela ieguva Brīvības vārdu un to saglabāja arī padomju gados.
Vai neatkarīgas Latvijas Republikas tapšana bija vien laimīga nejaušība? Un kas bija tie trakie, kas šai idejai noticēja? Stāsts ir par 1919. gada Latvijas Brīvības cīņām. Viss 1919. gads mūsu vēsturē ir viens liels, pamatīgs atslēgas pagrieziens, ko nevar izstāstīt pa daļām, tāpēc jāstāsta viss uzreiz.
Latvijas simtgade rosinājusi pabeigt vairākus gadus lolotu ieceri – to atzīst folkloras kopas dalībnieces Saldū. Tā ir arheoloģisko tērpu darināšana pašu rokām un no pašiem pamatiem. Padoms prasīts vairākiem meistariem. Vispirms izzināts, kā ar dabas krāsvielām krāsot dziju.
Pagājušā gadsimta vēsture parāda, ka Latvijas brīvība ir lakmusa papīrs visas Eiropas brīvībai. Ja Latvija nav brīva, tad nav iespējama arī pilnībā brīva Eiropa, uzrunā Saeimā sacīja Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētājs Džons Berkovs.
“Filma “Paradīze 89” ir pirmā filma, kas jaunajai paaudzei skaidro Baltijas ceļa notikumus, bet pieaugušajiem, kuri bija Atmodas laika liecinieki un nenogurstoši cīnījās par Latvijas neatkarības atjaunošanu, atgādina, ka neviena brīvības cīņu nozīmīgākā epizode nevar aizstāt cilvēkam bērnību,” vērtējot filmu “Paradīze 89”, pauda Atmodas laika leģendārā televīzijas raidījuma "Labvakar" žurnālists Jānis Šipkēvics.
Par godu Lietuvas simtgadei „Latvenergo” zīmola „Elektrum” pārstāvji ceturtdien, 15.februārī, aicina iedzīvotājus pulksten 10 pie Lietuvas vēstniecības zibakcijā nodziedāt vienu dziesmu latviski un vienu dziesmu lietuviski.
Daugavpils un Krāslavas vairākās baznīcās notiek 9. Starptautiskais jaunatnes poļu garīgās dziesmas festivāls, kurā izskan koncerti ar garīgajām dziesmām mūsdienīgās apdarēs. Festivāls aizsākās pirms gandrīz 15 gadiem, un pārsvarā tajā piedalās poļu skolu audzēkņi un tie jaunieši, kuru senči nāk no Polijas. Dalībnieku skaits festivālā katru gadu pieaug.
Berlīnes koncertzāle ("Konzerthaus Berlin") sadarbībā ar VSIA “Latvijas Koncerti”, atzīmējot Baltijas valstu simtgadi, piedāvā klausītājiem plašu koncertu sēriju ar pasaulslavenu Baltijas profesionālo mūziķu un kolektīvu piedalīšanos Baltijas mūzikas festivālā Berlīnē, kas notiks no 16. līdz 25. februārim.
Sadarbībā ar interneta žurnālu „Satori.lv” tapis žurnāls „Simtgade”, informē Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve Linda Pastare.
Šogad tiek aizsākta īpaša Latvijas valsts simtgades kultūras notikumu programma, kuras ietvaros latviešu autori visa gada garumā piedalīsies dažādos literārajos pasākumos Londonā, kā arī citās Lielbritānijas pilsētās.
Telemārketinga speciālisti valsts simtgades svinību vārdā agresīvā un ētiski apšaubāmā veidā iedzīvotājiem piedāvā iegādāties sudraba kulonus ar simtgades simboliku. Sūdzības par uzbāzīgu vēlmi pārdot šādus kulonus saņēmis Valsts simtgades birojs, jo pēc pārdevēju saņemtajiem zvaniem daļai iedzīvotāju radies iespaids, ka birojam ir saistība ar kulonu tirgotājiem. Biroja vadītājas vietniece norāda, ka nekādas saistības ar uzņēmumu SIA "Lietišķās apmācības centrs" birojam nav.
Ceturtdien, 15.februārī, Nacionālajā bibliotēkā akadēmiskais koris "Latvija" diriģenta Māra Sirmā vadībā atskaņos 18 komponistu pasaules pirmatskaņojumus, kas sacerēti cikla "Latvijas komponisti Latvijas simtgadei" ietvaros. Sirmais pārliecināts, ka vairāki cikla ietvaros tapušie darbi iekļūs ne tikai Latvijas, bet arī pasaules koru repertuārā.
Īsu mirkli pirms mūsu kaimiņvalsts Igaunijas simtās dzimšanas dienas Rīgā būs reta iespēja redzēt labāko no šā brīža igauņu laikmetīgā teātra un dejas. Jaunā teātra institūts sadarbībā ar igauņu kolēģiem uz Latviju atvedis četras igauņu neatkarīgā teātra izrādes un kādu ļoti neparastu filmu. Bet programmas centrā ir pirmo reizi abu kaimiņvalstu atjaunotās neatkarības vēsturē tapis teātra kopdarbs, kurā igauņu un latviešu mākslinieki runā par kopīgu tēmu – lībiešiem.
Teju katram Latvijas iedzīvotājam ir kāds tuvāks vai tālāks radinieks vai mīļš cilvēks, kurš kādu apsvērumu dēļ dzīvo ārzemēs. Vairākus gadus lolotā projektā ikviens no viņiem tika aicināts izstāstīt savu dzīves stāstu vai sajūtu par Latviju – uz maza auduma gabaliņa. No tiem tapusi simtgades dāvana - “Stāstu sega Latvijai”. Un nule tā sirsnīgā atklāšanas pasākumā Alūksnē pirmoreiz nodota aplūkošanai.
Par godu Lietuvas valsts simtgadei Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) kopā ar Reini Zariņu, VAK “Latvija” un Andri Pogu uzstājas “Baltijas simfoniskā festivāla” koncertā Viļņā, informē LNSO pārstāve Dagnija Dižbite-Svarinska.
Svinot raidījuma “Ielas garumā” 15. dzimšanas dienu, turpinām stāstīt par ielām un apkaimēm, kur esam pabijuši pirms daudziem gadiem. Jau izstaigāts Grīziņkalns, bet februāra raidījumos atgriezīsimies dažās Rīgas salās – Kundziņsalā un Daugavgrīvas Buļļu salā.
Brīvības iela Zilupē vēl ir jauna iela, tai ir nepilni simt gadi. Taču pa šo laiku tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši daudzus gan priecīgus, gan bēdīgus notikumus.
Gatavojoties XXVI Vispārējiem Dziesmu un XVI Deju svētkiem un svinot Latvijas simtgadi, jau šodien, 9.februārī, un rīt Vienības namā Daugavpilī norisinās Starptautiskais tautu deju festivāls. Šāds festivāls notiks pirmos reizi, un tajā piedalīsies deviņi deju kolektīvi no Latvijas un Lietuvas, kopskaitā ap diviem simtiem dalībnieku, kas izdejos dažādu tautu dejas, parādot, cik bagātas deju tradīcijas valda Latvijā un mūsu kaimiņvalstī.
Krievija ar propagandas palīdzību mēģinās nomelnot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstiskuma simtgades svinības, paziņojis Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests.