Spēles
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
22.–23. septembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiek Latgales starpkongress "Latgales attīstība – drošības pamats Latvijai un Eiropai", kura laikā paneļdiskusijās spriedīs par Latgales attīstības aspektiem – drošības jautājumiem, reprezentācijas aspektiem, to skaitā sadarbību ar Poliju tūrisma attīstībā, latgaliešu valodas ilgtspēju un izglītības kvalitāti un pieejamību.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 22. novembrī mūsdienu Latvijas Republikas robežu šķērsoja Padomju Krievijas Sarkanās armijas vienības. Šajā pat dienā Sarkanā armija arī pirmo reizi (tiesa gan, nesekmīgi) mēģināja ieņemt Narvas pilsētu Igaunijā. Līdz ar to Baltijas valstīm bija jāuzsāk bruņota cīņa par savu neatkarību pret Krievijas agresiju.
Dziesmu un deju svētki 2018
Latvijas gredzeni
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Latvijas Radio 1 raidījums „Ģimenes studija”, gatavojoties Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem, piedāvās jaunu raidījumu ciklu "Ģimenes studija dzied un dejo", kurā iepazīsim svētku dalībniekus. Cikls ilgs līdz pat jūlijam un skanēs katru piektdienu plkst.14.05.
Ieskandinot starptautisko etnofestivālu „Sviests 2018”, Valmiermuižas kultūras biedrība sadarbībā ar kultūras menedžmenta centru „Lauska” aizsāk „Sviesta kulšanas” koncertu sēriju. Pirmais koncerts notiks jau šo piektdien, 9. februārī, plkst. 19.00 Valmiermuižas alus darītavā, kur viesosies Rūta un Valdis Muktupāveli ar programmu „Mani balti bāleliņi”.
Igaunijas laikmetīgā teātra programmā “LATEST” notiks pirmizrāde igauņu-latviešu kopdarbam „Pirmie, kas aiziet”, informē Latvijas Jaunā teātra institūts.
Latvijas labākie džeza izpildītāji Briselē aicina atzīmēt Latvijas valsts simtgadi - Briselē, 2018. gada 11. februārī, 19.00 mākslu centrā BOZAR uzstāsies Māra Briežkalna kvintets ar audiovizuālo projektu “Rothko in Jazz”.
Februāra pirmā saruna ciklā “Simtgade un vēl”, ko organizē Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) un Nacionālais kino centrs, notiek trešdien, 7. februārī, plkst. 18.00 – LNB Ziedoņa zālē. Režisors Edmunds Jansons runās par topošo pilnmetrāžas animācijas filmu “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, bet seansā – režisora animācijas īsfilmu izlase (2007-2014).
Projektā “Ainavu dārgumi”, kura mērķis ir izveidot elektronisku Latvijas ainavu dārgumu krātuvi, ainavu raksturojošas fotogrāfijas un stāstus ikviens var pievienot krājumam interneta vietnē ainavudargumi.lv līdz 14.februārim.
Konkursā par Simtgades alejas izveidi pie Latvijas Nacionālā teātra uzvarējis dizaina birojs „H2E”, kas nesen saņēma Izcilības balvu kultūrā. Iepriekš gan rīdzinieki pauduši neizpratni par šādas alejas nepieciešamību vietā, kur jau tāpat ir koku aleja.
Ar vērienīgu deju koncertu “'Ielūdz Radi” Aizkrauklē ieskandināti Dziesmu un deju svētki, kas šogad aizritēs Latvijas simtgades zīmē. Trīs stundu garajā koncertā izdejotas vairāk nekā 40 dejas no svētku repertuāra. Pasākumā piedalījās 45 kolektīvi no 14 novadiem.
Šogad, svinot visu triju Baltijas valstu simtgades, Baltijas valstis ciešāk un intensīvāk sadarbosies dažādās kultūras jomās.
Aizvadītā gada nogalē Latvijas valsts simtgadei par godu ir sācies festivāls “Latvijas Goda aplis”. Festivāls ir aicinājums svinēt Latvijas valsts simtgadi gada garumā katru nedēļas nogali citā novadā. Šajā sestdienas pēcpusdienā ''Latvijas Goda aplis'' būs Rēzeknē. Tajā būs iespēja izbaudīt dzejas uzvedumus, uguns un ledus skulptūras, gaismas objektus.
Latvijai un Latvijas iedzīvotājiem valsts simtgadē ir, par ko būt lepniem, un valsts svētki būtu jāsagaida ar lepnumu, intervijā Latvijas Radio raidījumam “Labrīt” sestdien, 3. februārī, sacīja mērķprogrammas “Latvijai 100” ekspertu komisijas vadītāja Selga Laizāne.
Latvijā esot pat vairāk nekā 60 ielas, bulvāri, laukumi, kuriem ir dots Brīvības vārds, bet tikai Valmierā ir Burkānciems un tajā esošā Brīvības iela. Šodien gan Burkānciema saistība ar šo dārzeni ir visai nosacīta, varbūt kāds arī vēl to savā piemājas dārzā audzē. Būtībā Burkānciems tagad ir viens no prestižiem Valmieras privātmāju rajoniem, kura galvenā iela ir Brīvības iela. Kāpēc tieši šai ielai dots Brīvības vārds, un kā radies Burkānciems?
Kad visur citur Otrais pasaules karš bija beidzies, Latvijā karš turpinājās. Vairāk nekā 100 000 kara bēgļu nevarēja atgriezties dzimtenē. Palikušajiem tika likvidētas šķiras, dibināti kolhozi un atņemti īpašumi. Padomju represiju galvenā iestāde "čeka" pēckara periodā apcietināja vēl vismaz 40 000 cilvēku. Karā pret viņiem atslēga bija – viņu prāts. Vienīgais, ko vēl atņemt.
Trešdien, 31. janvārī, bija īpaša diena Apvienotās Karalistes un Baltijas valstu attiecībās, jo ar britu parlamentu tikās Latvijas, Igaunijas un Lietuvas delegācijas, lai apspriestu Eiroatlantisko drošību, attiecību nākotni pēc "Brexit", sadarbību starptautiskajās tiesībās un ekonomiskajā attīstībā. Šāda mēroga pasākums Londonā notiek pirmo reizi, un tas ir tieši Latvijas vēstniecības Londonā nopelns. Gadu strādāts, lai Baltijas valstu simtgades sāktos ar vienotu atsauci uz kopējo vēsturi.
Par godu Igaunijas simtgades svinībām Londonā uzstājās viens no labākajiem koriem Eiropā - Igaunijas Filharmonijas kamerkoris latviešu diriģenta Kaspara Putniņa vadībā. Šis koncerts ievadīja Baltijas valstu pārstāvju vairāku dienu vizīti Apvienotajā Karalistē, lai atzīmētu gan trīs Baltijas valstu simtgadi, gan labās savstarpējās attiecības ar Apvienoto Karalisti – līdz šim un pēc “Brexit”.
Ir sākta biļešu tirdzniecība uz Latvijas valsts simtgades koncertcikla “Dzimuši Latvijā” koncertu “Vīnes filharmoniķi un Elīna Garanča”, kas skanēs “Rīgas festivāla” noslēgumā 20. jūnijā Dzintaru koncertzālē.
No 29. janvāra līdz 2. februārim plkst. 10.08 ar atkārtojumu plkst. 19.00 Latvijas Radio 3 - "Klasika" piedāvās latviešu oriģinālmūzikas jaunieskaņojumu cikla "Rupjmaizes kārtojums" otro kārtu.
Viltotāji tiks nošauti – tieši tik skarbi uzraksti bija lasāmi uz apgrozībā esošām naudas zīmēm pirms 100 gadiem. Simt gadu laikā Latvijā apgrozībā bijuši vairāki desmiti dažādu valstu un valdību banknošu un monētu. Naudai mūsu valstī nudien ir ļoti raiba vēsture – 100 gadu laikā Latvijā apgrozībā bijuši vairāki desmiti dažādu valstu un valdību banknošu un monētu.
Grīziņkalnā, kā jau apkaimē ar izteiktu savas republikas apziņu, ne reizi vien esmu dzirdējusi, ka sava rajona iemītniekus viņi pazīstot ja ne pēc vārdiem, tad vismaz pēc izskata gan. Vecāka gadagājuma ļaudis to ar zināmu nostaļģiju attiecināja uz senākiem laikiem, kad tuvāki un tālāki kaimiņi satiekoties sveicināja cits citu, bet bērnības rotaļu un skolas biedri vēl nebija aizklīduši plašajā pasaulē.
Izrāde "Gaismas raksti". Latvijas 100.jubilejas gada atklāšanas pasākums. To veidojusi talantīgu cilvēku komanda, kopējās izmaksas lēšamas ap 150 tūkstošiem eiro. Tomēr liela daļa skatītāju ir neizpratnē, ko īsti ir redzējuši.
Šī gada 13. un 14.oktobrī Latvijas Nacionālās operas (LNO) Lielajā zālē ar divām atšķirīgām koncertprogrammām uzstāsies viens no pasaules izcilākajiem mūziķu kolektīviem - Leipcigas „Gewandhaus” orķestris - sava jaunā mākslinieciskā vadītāja Andra Nelsona vadībā.
Ar kādiem šķēršļiem nācās saskarties grupiņai cilvēku, kas apvienoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas augstskolu mācībspēkus un lika pamatus jaunai, spēcīgai baltiešu sabiedrībai ārvalstīs? Trimdas latvieši. Rietumu latvieši. Klaida latvieši. Tautieši. Ārzemju radi. Šī dažādi sauktā, neatņemamā mūsu tautas daļa ir arī svarīga daļa mūsu valsts vēstures stāstā.
Visi, kuriem patīk adīt, aicināti iesaistīties Ventspils novada šalles adīšanā, kas būs viena no iedzīvotāju veltēm Latvijas simtgadē. Jau zināms, ka šalles fragmentus ada, piemēram, Zlēkās, Užavā un Puzē, tas jau ir gatavs Vārves pagastā, bet čaklās rokdarbnieces vēl var papildināt adījumu.
Atzīmējot Baltijas valstu 100 gadu jubileju, Latvijas Banka, Lietuvos bankas un Eesti Pank izlaidušas 2 eiro piemiņas monētu ar vienotu, iedzīvotāju interneta balsojumā izvēlētu valsts puses dizainu atgādinājumam par Baltijas nāciju apņēmību aizstāvēt savu neatkarību, informē Latvijas banka.
Latvijas Televīzija sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF) un Nacionālo kino centru (NKC) izsludina konkursu “Latvijas kods. Latvija šodien”, kas norisināsies jau sesto gadu pēc kārtas.
No 2.februāra līdz 18. martam izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas projekta “Cilme / audums kā koncepcija un materiāls Latvijas identitātē” starpdisciplināra izstāde, kas notiek Latvijas valsts simtgades ietvaros. Izstādē varēs aplūkot gandrīz piecdesmit darbus, veidotus dažādos medijos, kuros risināti ar nacionālo tematiku – tradīcijām, paradumiem, simboliem un sadzīves priekšmetiem – saistīti stāsti. Tos vieno auduma fiziska vai konceptuāla klātesamība kā viens no latviskās identitātes nesējiem.
Sestdien, 3. februārī, pulksten 18 Liepājas koncerzālē “Lielais dzintars” notiks Baltijas valstu simtgadei veltīts mūsdienu etnomūzikas koncerts “Zem Austras koka”. Koncertā piedalīsies lietuviešu izcelsmes amerikāņu mūziķis Ābrahams Brodijs, koklētāja Laima Jansone un postfolkloras ansamblis "Trys Keturiose".
Etnomūzikas koncerts "Baltijas skaņas" Eiroradio tiešraidē Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sabiedrisko mediju klasiskās mūzikas raidstacijās Tallinā, Rīgā un Viļņā ieskandināja trīs Baltijas kaimiņvalstu simtgadi.
10. februārī Vidzemes koncertzālē "Cēsis" un 11. februārī Latgales vēstniecībā „Gors”, atzīmējot Baltijas valstu simtgades, muzicēs Baltijas Mūzikas akadēmiju simfoniskais orķestris (Baltic Academies’ Orchestra jeb BAO) - trīs Baltijas valstu mūzikas augstskolu iniciēts projekts. Projekts aizsākās 2017. gada pavasarī un turpināsies līdz 2019. gadam, ietverot ne vien Latviju, Lietuvu un Igauniju, bet arī Poliju, Vāciju, Somiju un Krieviju.
Gatavojoties Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem, kas Rīgu šovasar pieskandinās no 30.jūnija līdz 8.jūlijam, jau pašlaik svētku norisei aktīvi gatavojas ne vien mākslinieciskie kolektīvi, bet arī rīkotāji. Kā Latvijas Televīzijas raidījumā „Rīta Panorāma” atklāj Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča, no 1. februāra sāksies svētku dalībnieku reģistrēšanās datu sistēmā internetā.