Vecāki un bērni
Notikumi Latvijā starp 1918. un 1920. gadu pat pieaugušajiem ar priekšzināšanām var būt mulsinoši, tāpēc LSM.LV aicina vēsturnieku Kārli Silu dalīties ar idejām un faktiem, kā to visu labāk un saprotamāk paskaidrot bērniem.
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
22.–23. septembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiek Latgales starpkongress "Latgales attīstība – drošības pamats Latvijai un Eiropai", kura laikā paneļdiskusijās spriedīs par Latgales attīstības aspektiem – drošības jautājumiem, reprezentācijas aspektiem, to skaitā sadarbību ar Poliju tūrisma attīstībā, latgaliešu valodas ilgtspēju un izglītības kvalitāti un pieejamību.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 22. novembrī mūsdienu Latvijas Republikas robežu šķērsoja Padomju Krievijas Sarkanās armijas vienības. Šajā pat dienā Sarkanā armija arī pirmo reizi (tiesa gan, nesekmīgi) mēģināja ieņemt Narvas pilsētu Igaunijā. Līdz ar to Baltijas valstīm bija jāuzsāk bruņota cīņa par savu neatkarību pret Krievijas agresiju.
Dziesmu un deju svētki 2018
Latvijas gredzeni
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Tuvojas izstādes “Portrets Latvijā. 20.gadsimts. Sejas izteiksme” atvēršana. Desmit portretu izlasē šoreiz uzmanības centrā 50.gados raksturīga tendence, kad mākslinieka diplomu šeit, Rīgā, ieguva jaunekļi, kas bija karojuši Padomju armijā. Valerians Formozovs bija viens no viņiem.
Ieskandinot Latvijas simtās jubilejas mēneša pirmo dienu un svinot Latvijas Kultūras akadēmijas pirmā rektora – profesora Pētera Laķa – dzimšanas dienu –, ceturtdienas rīta agrumā nākamo kultūras jomas praktiķu un profesionāļu izglītības mekā 12. reizi dots starts zinātniskajai konferencei “Kultūras krustpunkti”.
Parlaments skatīs Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par simtgades svinību naudas novirzīšanu vēža ārstēšanai, savā pēdējā darba dienā, ceturtdien, 1. novembrī, nolēma 12. Saeima.
Ceturtais stāsts desmit portretu izlasē, ar kuru iepazīstina Latvijas Radio raidījumi “Labrīt” un “Kultūras Rondo”, sakņojas 20.gadsimta 40.gados. Šī perioda atspoguļošanai izvēlēts gleznotājs Jānis Pauļuks un viņa darbs “Felicita pie galda”, kas datēts ar 1945.gadu. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja glezniecības kolekcijas “Arsenāls” (20.gs. 2.puse – 21.gs.) glabātāja Ilze Putniņa izvēlējusies Jāņa Pauļuka gleznoto Felicitas portretu.
Apgādā “Mansards” laista klajā grāmata “Latvija 1918–2018. Valstiskuma gadsimts”, informē apgāda pārstāvis Arvis Ostrovskis.
Latvijā šobrīd grūti iedomāties, ka varētu pastāvēt sabiedrībai nevēlamo autoru un novecojušas literatūras darbu saraksts, kas būtu jāņem vērā visiem par publiskās bibliotēkās un grāmatnīcās pieejamo saturu atbildīgajiem. Trīs Baltijas valstu 20.–30. gadu nacionālās grāmatniecības tradīcijas, kas, padomju okupācijas režīmam sākoties, tika iznīcinātas, izceltas ceļojošā izstādē “Tiks aizliegts. Baltijas grāmata 1918–1940”, kas 1.novembrī tiks atklāta Latvijas Nacionālājā bibliotēkā.
Aleksim Vilciņam un citiem jauniem cilvēkiem šis bija pirmais gads, kad viņi varēja piedalīties Saeimas vēlēšanās. Izrādās, viņiem nekas nebūtu pretī būt politiski aktīviem un vēlēt jau no 16 gadu vecuma. Par valsts aparātu, ordeņiem un mazliet par politiku 5. "Ko svinam?" epizodē "Valsts".
Šīs nedēļas beigās durvis vērs grandioza portretu izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kas piedāvā tikšanos ar spilgtāko portretu izlasi vesela gadsimta griezumā.Trīs izstāžu zālēs būs skatāms vairāk nekā tūkstotis eksponātu – glezniecība, grafika, tēlniecība, fotogrāfija, objekti, video darbi un instalācijas. Turpinot iepazīstināt ar desmit portretu izlasi, kas simboliski raksturo Latvijas mākslu cauri desmitgadēm, trešais stāsts vēsta par fotogrāfu Vili Rīdzenieku, kuru vislabāk zinām ar vienīgo Latvijas valsts proklamēšanas fotogrāfiju Nacionālajā teātrī 1918.gada 18.novembrī, bet izstādē iepazīsim arī kā izcilu portretistu.
Otrais stāsts desmit portretu izlasē, ar kuru iepazīstina Latvijas Radio raidījumi “Labrīt” un “Kultūras Rondo”, sakņojas 20.gadsimta 20.gados. Tas vēsta par latviešu modernista Niklāva Strunkes neliela izmēra darbu (34 x 32 cm), kas pieder pie Latvijas klasiskā modernisma virsotnēm un saucas “Galvas konstrukcija. Ivo Pannadži portrets”.
Finiša taisnē patlaban atrodas centrālās 18. novembra deju lielizrādes “Abas malas” mēģinājumu process. Deju lielizrādē “Arēnā Rīga” uz vienas skatuves Latvijas simtgades stāstu izdejos teju pustūkstotis dejotāju no dažādiem deju žanriem – tautas dejas, baleta, laikmetīgās dejas, modernās dejas, hiphopa un citiem, informēja izrādes veidotāju pārstāve Gunta Kursiša.
No 3. novembra Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) būs skatāma izstāde “Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme”, kas piedāvā tikšanos ar spilgtāko portretu izlasi simt gadu griezumā.
Šīs nedēļas beigās durvis vērs grandioza portretu izstāde Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kas piedāvā tikšanos ar spilgtāko portretu izlasi vesela gadsimta griezumā.To veido vairāk nekā tūkstotis eksponātu – glezniecība, grafika, tēlniecība, fotogrāfija, objekti, video darbi un instalācijas. Pirmais stāstā par Latvijas portretiem – par Jēkaba Kazaka 1916.gada “Pašportretu melnā”, kas, saskaņā ar paša mākslinieka dienasgrāmatā fiksēto, esot uzgleznots trīs dienu laikā.
Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā (LTV1) no otrdienas, 30.oktobra, būs vērojams jauns raidījums jauniešiem par Latvijas vēsturi. Raidījumā "Vēstures skolotājs" varēs ieskatīties Latvijas vēsturē ar vēsturisku rekonstrukciju palīdzību. Astoņās ekspedīcijās pa visu Latviju jaunieši ceļos no 9.gadsimta līdz pat 1991.gada barikādēm, informē Latvijas Televīzija.
Pasaulslavenā norvēģu dramaturga Henrika Ibsena ideju drāma "Brands" tiek uzskatīta par grūtāko autora daiļradē. Tāpēc arī Latvijā, kur Ibsena lugas vienmēr bijušas cieņā, "Brands" iestudēts ļoti reti – 20. gadsimta sākumā. Pirms Arnolda Liniņa uzveduma 1975. gadā – vēl tikai četras reizes. Izrādes parādīšanās toreiz bija fascinējoša.
No 2018. gada 10. novembra līdz 2019. gada 3. februārim Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) būs aplūkojama Ievas Jurjānes personālizstāde “Gals&sākums”. Tā ir iekļauta Latvijas valsts simtgadei veltīto pasākumu programmā un ir satelītprojekts izstādei “Portrets Latvijā. 20.gadsimts. Sejas izteiksme”, informēja Nacionālā mākslas muzeja pārstāvji.
Eiroradio džeza orķestra izpildījumā divos koncertos Latvijā būs dzirdams unikāla Baltijas valstu simtgadei veltīta skaņdarba “Baltic Vibes” pasaules pirmatskaņojums. Skaņdarbu radījuši trīs talantīgi Baltijas valstu komponisti – Kirke Karja no Igaunijas, Kārlis Vanags no Latvijas un Dainius Pulauskas no Lietuvas, informēja Latvijas Radio.
Raiņa un Aspazijas mājā 31. oktobrī plkst. 18.00 notiks grupas “Dagda” un ''Jasmīnas kora'' Latvijas valsts simtgades Visu svēto nakts koncertizrāde.
Rudens miglas un lapu smaržas piesātināts svētdienas vakars Jūrmalā ļoti atšķiras no kūrortpilsētas viesu radītās kņadas vasaras sezonā. Šoreiz apmeklētāji tika aicināti piedalīties festivāla “Latvijas Goda aplis” skaņas un mākslas performancē Dzintaru koncertzālē. Mākslinieces Lienes Mackus baltas lielformāta skulptūras veidoja telpu Jāņa Šipkēvica un zviedru dziedātājas Katarinas Heinrisones muzikālai performancei “Pārmaiņu ainavas. Balsu un telpu konstrukcija”.
Vai melnais kvadrāts ir māksla? Un vai zaļais stikls ir māksla? Un ar kādu mākslu ieies vēsturē Latvijas simtais gads? Video blogā pēta un komentē Aleksis Vilciņš. 3. epizode.
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) šonedēļ atklāja Latvijas simtgadei veltīto tūri Eiropas koncertzālēs. Nākamnedēļ mūziķi kāps uz prestižās Parīzes filharmonijas skatuves dēļiem.
Šis Latvijai ir jubileju gads, jo ne tikai valsts svin savu simtgadi, bet arī senākā latviešu organizācija pasaulē – Rīgas Latviešu biedrība (RLB) atzīmē savu 150. jubileju. Svētkus Rīgas Latviešu biedrība svinēs ar vērienīgu kultūras programmu nedēļas garumā – Rīgas Latviešu biedrības 150 gadu jubilejas nedēļu, kas norisināsies no 2018. gada 22. oktobra līdz 27. oktobrim.
Valsts kontrole uzskata, ka valdība, lemjot Latvijas valsts simtgades svinībām piešķirt 59 miljonus eiro, nav paredzējusi atbilstošu lēmuma uzraudzības mehānismu, un ir risks, ka sabiedrība nevarēs iegūt skaidru priekšstatu, kam šī nauda izlietota. Tikmēr Kultūras ministrija norāda, ka kopumā revidentu vērtējums ir pozitīvs un nelietderīga naudas izšķērdēšana nav konstatēta.
Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, koncertcikla “Dzimuši Latvijā” ietvaros 8. novembrī uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves satiksies mūsdienu spožais pianists Jefims Bronfmans un viens no trim pasaules labākajiem orķestriem - Amsterdamas Karaliskais “Concertgebouw” orķestris. Kopā ar izcilo orķestri uzstāsies arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskais orķestris, diriģents Filips Herevēge.
Ceturtdien, 18. oktobrī, Valsts kontrole nāks klajā ar ikgadējo revīzijas ziņojumu par to, kā pagājušajā gadā strādājusi valsts un pašvaldības, un pēc šī ziņojuma darbs būs arī prokuratūrai - ziņojums prokuratūrai būs “saistīts ar pašvaldību lietām”, intervijā Latvijas Radio atzina Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
“Kabarē” un “Sibīrija” pirmajā mirklī varētu šķist absurds vārdu savienojums, īpaši, ja runa ir par 1941.gada deportācijām. Taču tieši šajā absurdā nonāk divi Tallinas kabarē mākslinieki, kurus uz Sibīriju aizved tieši no skatuves. Tas ir stāsts par patveršanos mākslā, lai izdzīvotu. Iestudējumu “Kabarē Sibīrija” veidojis latviešu dramaturgs un režisors Lauris Gundars kopā ar igauņu aktieriem Haidi Manamē (Haide Mannamae) un Tomasu Trosu (Toomas Tross).
Trešdien īpaša rosība valda Zaķusalā, Latvijas Televīzijas koncertstudijā. Tur notiek koncertieraksts, kurš Latvijas Televīzijas skatītājiem tiks dāvināts 18. novembrī. Tajā būs dzirdamas desmit Latvijas simtgades populārākās dziesmas.
Aleksis Vilciņš video blogā pēta un iztaujā jauniešus par to, kā Latvijā svinam dziesmu? Ja šī gada Dziesmu un deju svētki ir tiešām "simtgadīgi", tad vai par simtgades svinībām var nosaukt arī zaļumballi? Un kādā tonalitātē dziedāt himnu 18.novembrī? Video bloga "Ko svinam" otrā epizode.
Valsts kontrole gatavojas kritizēt valdību arī par simtgades svinību budžeta izlietojumu, liecina Latvijas Radio rīcībā esošā informācija.
Atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, no 2018. gada 3. novembra līdz 2019. gada 24. februārim Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs skatāma izstāde “Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme”. Projekts norisināsies vienlaicīgi trīs vietās – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē, izstāžu zālē “Arsenāls” un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā.
Sabiedrisko mediju balvas "Kilograms kultūras" žūrijas darbs neapsīkst arī nomināciju starplaikos. Lai skatītājiem, lasītājiem, klausītājiem vēlāk vieglāk būtu balsot par savu kultūras notikumu, žūrijas locekļi katru nedēļu iesaka pasākumus, kam vērts pievērst uzmanību. Šoreiz to dara LTV kultūras ziņu žurnāliste, māksliniece Anete Lesīte.