Vecāki un bērni
Notikumi Latvijā starp 1918. un 1920. gadu pat pieaugušajiem ar priekšzināšanām var būt mulsinoši, tāpēc LSM.LV aicina vēsturnieku Kārli Silu dalīties ar idejām un faktiem, kā to visu labāk un saprotamāk paskaidrot bērniem.
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
22.–23. septembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiek Latgales starpkongress "Latgales attīstība – drošības pamats Latvijai un Eiropai", kura laikā paneļdiskusijās spriedīs par Latgales attīstības aspektiem – drošības jautājumiem, reprezentācijas aspektiem, to skaitā sadarbību ar Poliju tūrisma attīstībā, latgaliešu valodas ilgtspēju un izglītības kvalitāti un pieejamību.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 22. novembrī mūsdienu Latvijas Republikas robežu šķērsoja Padomju Krievijas Sarkanās armijas vienības. Šajā pat dienā Sarkanā armija arī pirmo reizi (tiesa gan, nesekmīgi) mēģināja ieņemt Narvas pilsētu Igaunijā. Līdz ar to Baltijas valstīm bija jāuzsāk bruņota cīņa par savu neatkarību pret Krievijas agresiju.
Dziesmu un deju svētki 2018
Latvijas gredzeni
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Sestdien dejo visa Latvija un ne tikai – simt dienas pirms valsts svētkiem Latvijā un citviet pasaulē notiek simtgadei veltītās zaļumballes vairāk nekā 150 norises vietās.
Šonedēļ Brocēnos notika plenērs “Industriālā māksla Brocēnos”, un tā laikā te strādāja četri tēlnieki. Betona skulptūrās viņi iemiesoja savu ūdensrožu stāstu. Šī ir novada dāvana Latvijai simtgadē.
Sestdien, 11.augustā, kad paliek tieši 100 dienas līdz 18. novembrim, visā Latvijā vienlaikus notiks Latvijas Simtgades zaļumballes. Kopumā vairāk nekā 150 vietās visos Latvijas novados, lielākās un mazākās estrādēs, laukumos un parkos varēs izbaudīt vasaras zaļumballes sajūtu.
Nedēļas nogalē visā Latvijā un dažviet ārvalstīs notiks Simtgades zaļumballes. Tradīcijai ir sena vēsture, un arī sestdien visā Latvijā estrādēs, pļavās, pilsētu laukumos un citviet uz ballēm pulcēsies muzikanti un “šīberētāji” deju plačos.
Sestdien, 11. augustā, simt dienas pirms Latvijas simtās dzimšanas dienas, vairāk nekā 140 vietās visā Latvijā norisināsies Latvijas Simtgades zaļumballe. Latvijas Radio rūpēsies par to, lai zaļumballe varētu notikt arī katrā sētā, kas būs noskaņojusies uz Latvijas Radio 2 viļņa, kur spēlēs īpašu zaļumballes programmu no plkst. 18.00 līdz 1.00 naktī.
Lai paveiktu ko labu valsts simtgadē, var iztikt bez lieliem finansiāliem ieguldījumiem. To pierādījuši Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas 10. klases skolēni, kuri, gatavojoties valsts simtgadei, pie skolas iekopuši puķu dobi, kas izskatās gluži kā Latvijas karogs, priecējot visus garāmgājējus.
Galva reibst ne tikai no karstuma, bet arī no kultūras notikumu klāsta! Torņakalnā muzicēs Pīters Broderiks, Botāniskajā dārzā notiks Vegānfestivāls, sestdien visos Latvijas novados skanēs populāras zaļumbaļļu ziņģes, bet Aknīstē pulcēsies ''Sansusī'' cienītāji. Notikumu izlasi šonedēļ iesaka "Kilograms kultūras" žūrijas pārstāve Eva Johansone.
“Latvijas Goda aplis” ir valsts simtgades svinēšanas festivāls, kas apceļo un godina Latvijas novadus. 11. augustā tas ciemosies Jaunpils novadā, kur notiks Viduslaiku svētki.
Ar mērķi izzināt un popularizēt latgaliskās identitātes un kultūras mantojuma elementus, amatu un prasmju daudzveidību Daugavpils novada Vabolē un kaimiņu pagastos Skrindu dzimtas muzejs īsteno projektu ar nosaukumu ''Manas puses ļaudis'' (“Munys pusis ļaudis”). Šobrīd projekta ietvaros notiek ekspedīcijas, tiek filmēti un fiksēti cilvēki, kuri dzīvojuši dažādos Latvijas valsts vēstures laika periodos un kuru dzīvesstāstu iemūžināšana veltīta mūsu valsts simtgadei.
Mencendorfa namā, kur aizvien var iepazīt 18. un 19. gadsimta turīgo rīdzinieku māju iekārtojumu un sadzīvi, organiski iekļāvusies kalēja Kaspara Auzas valsts simtgadei veltītā pūralāžu kolekcija.
LVtop100 tautas balsojumā noteiktas 100 dziesmas, kuras Latvijas simtgadē par nozīmīgām atzinuši latvieši. Tautas balsojums noslēdzās 2018.gada 15.maijā, un par dziesmām nobalsoja 136 779 iedzīvotāji. Katru nedēļu, sākot ar 2.jūliju, tiek atklātas LVtop100 piecas dziesmas, un šonedēļ zināmas jau 25.
"100 labie darbi Latvijai" - tā sauc vides iniciatīvu, kurā Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti līdz valsts simtgadei paveikt vismaz 100 nozīmīgus darbus vides labiekārtošanā, izdaiļošanā un izglītībā. Vienu šādu vienkāršu, bet ļoti skaistu darbu paveikusi cēsniece Dace Zaharova. Daces un viņa vīra nopelns ir krāšņi ziedošs tilts pār Gauju.
Bieži vien vides labiekārtošanā, izdaiļošanā un izglītībā nav nepieciešami nekādi finansiāli ieguldījumi – pietiek tikai ar iniciatīvu. To apliecina Smiltenes novada iedzīvotāji, kuri sanākuši kopā un autobusa pieturvietu pārveidojuši par Hobitu namiņu. Tas ir viens no darbiem, kas pieteikts atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "ZAAO" sāktajā vides iniciatīvā "100 darbi Latvijai".
“Latvijas Goda aplis” ir valsts simtgades svinēšanas festivāls, kas apceļo un godina Latvijas novadus. No 3. līdz 5. augustam tas ciemosies Valmieras novadā, kur notiks Vasaras teātra festivāls. Tam par godu “Latvijas Goda aplis” būs palīdzējis uzbūvēt oficiālo teātra festivāla centru jeb pilsētiņu, kurā atklāšanas dienā tiks iedegts Goda ugunskurs.
31. jūlijā Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā tiks atklāta ceļojošā izstāde "TIKS AIZLIEGTS. Baltijas grāmata 1918-1940" (TO BE BANNED. Baltic Books 1918-1940; KEELU ALLA! Balti raamat 1918–1940). Publikai izstāde būs apskatāma no 1. augusta līdz 25. oktobrim, un 1.novembrī izstāde tiks atklāta arī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs 4. augustā Gotlandē mākslas galerijā “Körsbärsgården Konsthall” atklās izstādi “Gotlande. Patvērums ar skatu māju virzienā”. Tā ir daļa no Rīgas izstādes “Pārnēsājamās ainavas”, kas no aprīļa līdz jūnijam bija aplūkojama Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un izvirzīta balvai “Kilograms kultūras 2018”.
1918. gada 29. jūlijā Zigfrīds Anna Meierovics (1887-1925) devās diplomātiskajā misijā uz Stokholmu. Viņš bija pirmais Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) pārstāvis, kurš devās popularizēt Latvijas neatkarības ideju uz ārzemēm.
Svinot Latvijas simtgadi, 11.augustā visā Latvijā un arī ārpus valsts robežām notiks zaļumballes par godu svētkiem. Pašlaik zināms, ka zaļumballes notiks vairāk nekā 150 vietās.
Atspoguļojot Latvijas tēlniecības attīstību, 26.jūlijā Rīgas Svētā Pētera baznīcā atklāta vērienīga Latvijas simtgadei veltīta tēlniecības izstāde “Ceļš”.
Par godu Latvijas valsts simtgadei Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) trīs dienas – no šā gada 16.novembra līdz 18.novembrim – Latvijas karoga krāsās tiks izgaismots Morisona tilts Portlendas pilsētā, Oregonas pavalstī, liecina Latvijas vēstniecības ASV informācija.
Pierasts, ka pasaulslaveno latviešu soprānu Kristīni Opolais vieglāk ir dzirdēt Ņujorkas Metropoles operā, Koventgārdenā, Vīnē vai Berlīnē, taču 24. jūlijā spēcīgās balss īpašniece kopā ar Latvijas Simtgades jauniešu orķestri kāps uz Dzintaru koncertzāles skatuves koncertā “Dzimuši Latvijā”.
Nākamās nedēļas sākumā Dzintaru koncertzālē piedzīvosim vienu no Latvijas simtgades krāšņākajiem notikumiem – koncertu “Dzimuši Latvijā”, ar kuru tiks atklāts “Jūrmalas festivāls”.
Koncerts “Dzimuši Latvijā”, ar kuru atklās “Jūrmalas festivālu”, solās būt izcils priekšnesums ar izciliem latviešu mūziķiem – soprānu Kristīni Opolais, vijolnieci Vinetu Sareiku, akordeonisti Kseniju Sidorovu un diriģentu Aināru Rubiķi.
Riteņbraucēji Krišjānis Jansons-Ratiniks (Velomens), Kaspars Skinčs un velokurjers Jānis Andersons aizvadītajā nedēļā realizēja 100 stundu izaicinājumu - apbraukt apkārt Latvijai aptuveni 1500 kilometrus. Pārējie seši dalībnieki, tostarp sacensību rīkotāji, bija spiesti izstāties un nepabeigt ultragaro velobraucienu.
11. augustā plkst. 19.00 Likteņdārzā notiks krāšņs koncerts par godu 10 gadiem, kopš uzsākts Likteņdārza projekts, un pirmatskaņojumu koncertā piedzīvos izcilā latviešu pianista Vestarda Šimkus jaundarbs “Likteņa vārti.” Koncerts īpašā veidā tiks veltīts Latvijas simtgadei. Vestarda Šimkus veltījums Likteņdārzam tiks atskaņots kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģentu Andri Pogu, informēja Likteņdārza sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Pučka.
Grāmata, kas ļauj ielūkoties Latvijas dvēselē – tā var raksturot Ineses Auziņas sakārtoto izdevumu “100 dzejoļi Latvijai”, kas 18.jūlijā piedzīvos atvēršanas svētkus pulksten 16.00 Aleksandra Čaka muzejā.
“Artemis Quartet” pirmā vijole Vineta Sareika, kura starptautisku atpazīstamību guva, kļūstot par Beļģijas karalienes Elizabetes starptautiskā vijolnieku konkursa uzvarētāju 2009. gadā, teic, ka mūziķa profesija nav darbs – tā ir dzīve un dzīvesveids.
Ar konkursa izstādes “Martinsona balva” atklāšanu un godalgu pasniegšanu 6. jūlijā ir noslēgusies II Latvijas Starptautiskā keramikas biennāles programma, kas norisinājās Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros, lai attīstītu laikmetīgās keramikas nozari, veicinātu Baltijas valstu sadarbību un godinātu Latvijas laikmetīgās keramikas ciltstēva Pētera Martinsona radošo veikumu.
Doma laukumā izstādīti vairāk nekā 140 apgleznoti lāči no Berlīnes. Šī izstāde ir dāvana Latvijai par godu simtgades jubilejai. Iedzīvotāji figūras varēs apskatīt līdz pat augusta beigām.
Ar atklāšanas pasākumu trešdien, 11.jūlijā, plkst.10 Rīgas Centrālajā pasažieru dzelzceļa stacijā sāksies pasaules latviešu jaunatnes seminārs "2x2", kurā piedalīsies vairāk nekā 100 latviešu jauniešu no 11 pasaules valstīm, informē simtgades "2x2" semināra vadītājs Andris Grafs.