Sestdiena, 27. aprīlis

Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +4 °C, DA vējš, 2m/s
LSM Bērnistaba

Toms Treibergs

LTV un Latvijas Radio kultūras raidījumu žurnālists

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Ar individuālo pieredzi priekšplānā. Par spēlfilmu «Janvāris» stāsta tās veidotāji
Ar individuālo pieredzi priekšplānā. Par spēlfilmu «Janvāris» stāsta tās veidotāji
11. novembrī notiks Viestura Kairiša režisētā kinodarba "Janvāris" nacionālā pirmizrāde. Filmas pasaules pirmizrāde notika Traibekas festivālā Ņujorkā un tur saņemts arī pirmais apbalvojums. Vēl salīdzinoši nesen "Janvāris" ieguva trīs svarīgākās Romas Starptautiskā filmu festivāla balvas – labākā filma, labākā režija un labākais aktieris (balva piešķirta Kārlim Arnoldam Avotam), kā arī balvu Varšavas starptautiskajā kinofestivālā. Spēlfilma "Janvāris" ir stāsts par jauniem kinematogrāfistiem, kuri tiek ierauti Rīgā notiekošajos 1991. gada janvāra politiskajos notikumos.
Māksliniece Ance Eikena izstādē «Dusi, pieglaudies man klāt» atgriežas savā bērnībā
Māksliniece Ance Eikena izstādē «Dusi, pieglaudies man klāt» atgriežas savā bērnībā
Māksliniece Ance Eikena (iepriekš – Vilnīte) savā jaunākajā izstādē "Dusi, pieglaudies man klāt", kura nupat skatītājiem pieejama galerijā "Look!", atgriežas pašas bērnībā caur stāstu par saviem gleznojumiem trīs gadu vecumā – akvareļiem, kur sajauktas visas krāsas un kam pati tolaik devusi nosaukumu "Melnais sviests". Izstādē tie pārtop par portretu neatklātajam un nesaprotamajam mūsu pagātnēs un tagadnes prāta procesos.
Kantaina zivs vai pūkaina varde? Latviešu valodā izdota igauņu rakstnieces Kersti Kondas grāmata «Va...
Kantaina zivs vai pūkaina varde? Latviešu valodā izdota igauņu rakstnieces Kersti Kondas grāmata «Varžu ciems»
Vai esat kādreiz redzējuši kantainu zivi vai pūkainu vardi? Stāsts nebūs par jaunākajiem sasniegumiem zinātnes eksperimentu jomā, bet par igauņu izdevniecībā "Meediatee OU" iznākušo rakstnieces Kersti Kondas bērnu grāmatu "Varžu ciems". Atšķirībā no citām reizēm šis darbs uzreiz iznācis divās valodās – latviski un igauniski. Grāmatu no igauņu valodas tulkojis Guntars Godiņš. 
«Laikapstākļu modifikācijas institūts» – izstādē tverti cilvēku rosinātu pārmaiņu ritmi
«Laikapstākļu modifikācijas institūts» – izstādē tverti cilvēku rosinātu pārmaiņu ritmi
Galerijā "Māksla XO" skatāma latviešu mākslinieka, arhitekta Helvija Savicka un austriešu mākslinieces, arhitektes Jūlijas Obleitneres ekspozīcija ar zinātniskas izpētes piedevu "Laikapstākļu modifikācijas institūts". Pētījuma objekts ir Losandželosas ūdensapgādes sistēma, kas ir viena no produktīvākajām pasaulē, taču no vides aktīvistu puses vispretrunīgāk vērtētā.
Visas Latvijas pērle – Arhitektūras gada balvas laureāts atbalsta centrs «Pērle» Cēsīs
Visas Latvijas pērle – Arhitektūras gada balvas laureāts atbalsta centrs «Pērle» Cēsīs
Par "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022" laureātu izraudzīts atbalsta centrs "Pērle" Cēsīs. Ēka tapusi arhitektūras studijai "Ēter" sadarbojoties ar arhitektu biroju "Rīgers". Par atzinību priecājas kā jaunbūves autori, tā arī tās lietotāji, kuri "Pērli" jau sauc par mājām. "Liels jumts trīsstūra formā ar plašiem atvērumiem pret dienvidiem, pret ainavu, pret skaistu zaļu pakalniņu ar kokiem fonā," tā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" ēku zīmē arhitekte Dagnija Smilga. 
Raudzīties pāri «citu lielumam». Saruna ar vācu komiksa «Kinderlande» autoru Mavilu
Raudzīties pāri «citu lielumam». Saruna ar vācu komiksa «Kinderlande» autoru Mavilu
Vācu mākslinieka Mavila septiņu gadu laikā darinātais komikss "Kinderlande" veltīts notikumiem Austrumberlīnē 1989. gadā, tieši pirms Berlīnes mūra krišanas. Apjomīgo komiksu no vācu valodas tulkojusi Ieva Lešinska, un tas dāvā iespēju piedzīvot kino cienīgu pieredzi, sapludinot kopā drukātas un nofilmētas vizualitātes iespējas. Šobrīd Latvijas Mākslas akadēmija noris mākslinieka vadīta meistardarbnīca augstskolas studentiem, uz kuru ierodoties vienīgā vācu grafiķa norāde bija: "Paņemiet zīmuli un papīra lapu, un kārtīgi izgulieties. Lai patiešām nopietni strādātu, ballēšanās jāatstāj otrajā plānā." 
Saules dziesma čellam, vijolei un korim – festivāla «Čello Cēsis» izskaņā stīginstrumenti sabalsosie...
Saules dziesma čellam, vijolei un korim – festivāla «Čello Cēsis» izskaņā stīginstrumenti sabalsosies ar Latvijas Radio kori
Čellkoncertu "Saules dziesma" komponiste Sofija Gubaiduļina sarakstīja par godu izcilā čellista Mstislava Rostropoviča 70. dzimšanas dienai. Svētdien, 18. septembrī, to dzirdēsim festivālā "Čello Cēsis" franču čellista Žana Gijēna Keirasa lasījumā. Šo mūziķi latviešu klausītājiem bijusi iespēja iepazīt vairākkārt, viņam uzstājoties kopā ar kamerorķestri "Sinfonietta Rīga" un 2019. gadā Rudens kamermūzikas festivālā. 
Jāņa Rokpeļņa pusē. Latvijas Radio Dzejas festivāla tikšanās ar klasiķi
Jāņa Rokpeļņa pusē. Latvijas Radio Dzejas festivāla tikšanās ar klasiķi
Latvijas Radio Dzejas festivāla otrā daļa ievākota nosaukumā "Dzeja Rokpeļņa pusē". Iespējams, ka pats Jānis Rokpelnis apzīmējuma "Latvijas dzejas klasiķis" vietā izvēlētos kādu citu, tomēr viņa veikums dzejā un atdzejā, kas mērāms piecos gadu desmitos, vedina tieši uz to. Tamdēļ ceļš ved uz Cēsīm – pilsētu, kuru autors nu jau ilgāku laiku sauc par savām mājām.
Piederība nācijai – mākslinieku redzējumi izstādē «Savējie»
Piederība nācijai – mākslinieku redzējumi izstādē «Savējie»
Iejūtīga vide, kas atvērta līdzās pastāvēšanai un daudzbalsībai – tāds ir mākslinieku mērķis grupas izstādē "Savējie", kura mājvietu radusi Latvijas Mākslas akadēmijas izstāžu galerijā "Pilot" Vāgnera ielā. Foto tehnikā, glezniecībā, videomākslā un keramikā skatītāju uzrunā jautājumi par to, kurā brīdī varam justies kā savējie, savā vidē un sabiedrībā. 
Par emocijām, kas nolasāmas dažādām paaudzēm. Stāsta grāmatas «Tūlīt paliks labāk» autore Iveta Troa...
Par emocijām, kas nolasāmas dažādām paaudzēm. Stāsta grāmatas «Tūlīt paliks labāk» autore Iveta Troalika
"Rīga, 2000. gads. Mūžīgie bērni – paaudze, kas piedzīvojusi gadsimtu miju un mēģina pielāgoties arvien jauniem apstākļiem, kuros pat viņu vecāki un padomdevēji jūtas pazaudējušies," – šādu toņkārtu apgāda "Mansards" izdotajā, ar Dzintara Soduma balvu godalgotajā Ivetas Troalikas romānā "Tūlīt paliks labāk" saklausām no pašas autores. Grāmata bija nominēta Jāņa Baltvilka balvai kategorijā "Jaunaudze" par debiju bērnu un jauniešu literatūras laukā. Troalika, kura ar rakstītu vārdu strādā arī kā žurnāliste, žurnāla "Santa" galvenā redaktore, Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" dalījās ar savu pusaudzības laika literatūru. 
Literārā un vizuālā harmoniskais veselums. Ilustrācijas dabu atklāj māksliniece Gundega Muzikante
Literārā un vizuālā harmoniskais veselums. Ilustrācijas dabu atklāj māksliniece Gundega Muzikante
Ilustratores Gundegas Muzikantes devums šogad novērtēts ar Jāņa Baltvilka balvu, izceļot ilustrācijas divos izdevumos: igauņu rakstnieka Juhani Pitsepa garstāstā "Ir mēness zelta kuģis", kas vēstī par Otrā pasaules kara bēgļu gaitām no Igaunijas uz Zviedriju, un Ineses Paklones dzejoļu krājumā "Zvēru barošana", kas ir kā atgādinājums par rūpēm un uzmanību, kuru jāveltī mūsu četrkājainajiem draugiem. Sarunā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" māksliniece atklāj sava radošā darba gaitu, kur literārajai un vizuālajai valodai jāsatek vienā kopumā. 
Sazarots stāsts par dzimtu. Igauņu rakstnieks Juhani Pitseps stāsta par grāmatu «Ir mēness zelta kuģ...
Sazarots stāsts par dzimtu. Igauņu rakstnieks Juhani Pitseps stāsta par grāmatu «Ir mēness zelta kuģis»
Igauņu rakstnieks Juhani Pitseps ir viens no Jāņa Baltvilka balvas starptautiskajiem laureātiem. Viņa grāmata "Ir mēness zelta kuģis", ko tulkojusi otra šīs balvas saņēmēja – Marika Muzikante un vizualizējusi šogad par labāko bērnu un jauniešu grāmatu ilustratori atzītā Gundega Muzikante, ir stāsts par 1944. gada kara rudeni, kad tūkstošiem Igaunijas un Latvijas iedzīvotāju bēga pāri jūrai uz Zviedriju. Ceļā grāmatas varone mazā meitenīte Kēte viļņos pazaudē savu mīļlāci Pekaini, taču vēlāk to brīnumainā kārtā atkal atrod. Beidzot viņas ģimene ierauga Zviedrijas krastus, kur gaida kakao krūze, utu pirts un ilgas pēc mājām.
Stūrējam atpakaļ uz jaunības naivumu. Melodiskā roka grupa «The Bad Tones» iepazīstina ar jaunāko ie...
Stūrējam atpakaļ uz jaunības naivumu. Melodiskā roka grupa «The Bad Tones» iepazīstina ar jaunāko ierakstu
"Atkal kopā – vienmēr" – tā varētu pārtulkot melodiskā roka grupas "The Bad Tones" īsformāta albuma "Back Together Forever" nosaukumu. Apvienības jaunākais veikums šobrīd klausāms mūzikas straumēšanas lietotnēs un arī platformā "YouTube". Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" mūziķi dalās atziņās pēc kopā pavadītiem 10 gadiem uz skatuves un ierakstu studijās. 
No individuālā skatījuma uz kopējo izpratni – jauno grafiķu izstādes «Mūstvere. Jūstvere» ceļš
No individuālā skatījuma uz kopējo izpratni – jauno grafiķu izstādes «Mūstvere. Jūstvere» ceļš
Uztveres īpatnības, kuras ietekmē informācijas plūsmas, asociāciju un emociju neparedzamība un vēstures nemitīgā atkārtošanās. Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras 2. kursa studenti šīs tēmas risina, gan izmantojot klasiskās šī mākslas veida tehnikas, gan meklējot jaunas izteiksmes formas, daloties savā pieredzē. No individuālā skatījuma uz kopējo izpratni – tāds ir šīs izstādes ceļš.
Jautājošā telpa. Madaras Kvēpas idejas gleznās un telpiskos objektos izstādē «Dzīslas»
Jautājošā telpa. Madaras Kvēpas idejas gleznās un telpiskos objektos izstādē «Dzīslas»
"No vienas puses Rietumu pasaulē novērojama pieaugoša tendence tiekties pēc visa dabiskā, īstā un neskartā, taču no otras – liela daļa cilvēces šo tiecību atstāj neizmantotu, arvien izvēloties palikt betona džungļu piedāvātajā realitātē, straujā dzīves tempa dēļ ierobežojot iespēju samazināt savas darbības ātrumus" – māksliniece Madara Kvēpa šīs atziņas iedzīvinājusi gleznās un telpiskos objektos, un izvirzītās pārdomas nodefinējusi par "Dzīslām". Tāds arī izstādes nosaukums Rīgas centra galerijā "Look!". 
Karš atkailināja dvēseli. Ukraiņu mākslinieces Ludmilas Natsvlišvili izstāde Kalnciema kvartālā
Karš atkailināja dvēseli. Ukraiņu mākslinieces Ludmilas Natsvlišvili izstāde Kalnciema kvartālā
"Tad, kad mēs nebaidāmies atklāties un parādīt savas jūtas, mēs saņemam daudz atbalsta no līdzcilvēkiem" – tik vienkāršu, bet šodien īpaši būtisku patiesību pauž ukraiņu māksliniece Ludmila Natsvlišvili, kuras izstāde "Kara dienasgrāmata" vēl tikai 5. un 6. jūlijā aplūkojama Kalnciema kvartāla galerijā. Vēl bez Natsvlišili darbiem Kalnciema mākslas galerijā skatāma foto ekspozīcija "Zaudētie sapņi", kuru veidojusi viena no pazīstamākajām Ukrainas modes fotogrāfēm Viktorija Rihktik.
Vienkāršākā ceļa nav. Izstādē «Lai dīgst!» var iepazīt Mākslas akadēmijas diplomandu veikumu
Vienkāršākā ceļa nav. Izstādē «Lai dīgst!» var iepazīt Mākslas akadēmijas diplomandu veikumu
Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) diplomandu izstāde "Lai dīgst!" apkopo vairāk nekā 180 jauno mākslinieku radošā procesa rezultātus. Šī ir iespēja vienuviet aplūkot visu apakšnozaru absolventu darbus – tas ir gan izsmeļošs pārskats par akadēmijas darbību, jaunumiem un izaicinājumiem, gan lieliska iespēja mākslas interesentiem un plašākai auditorijai iepazīties ar mākslinieku veikumu.
Mikslis starp bijušo, tagadējo un to, kas vēl varētu notikt. Saruna ar dzejnieci Mariju Luīzi Meļķi
Mikslis starp bijušo, tagadējo un to, kas vēl varētu notikt. Saruna ar dzejnieci Mariju Luīzi Meļķi
"Miers ir mazi zirnīši tavās ausīs / Miers ir zaļā krāsā, apaļš un priecīgs / Miers nemaz nav rāms vai īpašības vārds" – ar šādām rindām iesākas dzejnieces Marijas Luīzes Meļķes debijas dzejas krājums "Nerealizēto potenciālu klubs", kurā iekļauti arī zibprozas darbi – īsas, miniatūras impresijas izvērstā, ne klasiskā dzejas izkārtojuma veidā. Grāmatas izdošanas svētku dienā dzejniece Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta par krājuma tapšanu, staigāšanu starp to, kas bija, ir un, iespējams, būs, un vēl daudz ko citu. 
Informācija padomju laikā un mūsdienās. Elzas Sīles un Iļjas Lipkina izstādes mākslas centrā «Kim?»
Informācija padomju laikā un mūsdienās. Elzas Sīles un Iļjas Lipkina izstādes mākslas centrā «Kim?»
Enciklopēdija kā daudzveidīgu zināšanu ieguves resurss varētu būt nodēvējama par miniatūru Gaismas pili, bet diez vai tā nodēvēsim Latvijas padomju enciklopēdiju. To liedz darīt ideoloģiskie uzslāņojumi, kuri netrūkst arī mūsdienu attēlu kultūrā, kuru ieraugām "soctīklu" vietnēs. Māksliniece Elza Sīle savā jaunajā darbu apkopojumā risina padomju laika informācijas neviennozīmīgumu, savukārt fotogrāfs Iļja Lipkins – mūsdienu jauniešu ciešo sasaisti ar viedajiem ekrāniem un sevis pozicionēšanu tajos. Tas viss aplūkojams laikmetīgās mākslas centrā "Kim?". Abu ekspozīciju kuratore ir Zane Onckule.
Brīvdabas muzejs pēc pandēmijas pārtraukuma atkal rīko amatnieku gadatirgu
Brīvdabas muzejs pēc pandēmijas pārtraukuma atkal rīko amatnieku gadatirgu
Etnogrāfe Daina Kraukle grāmatā "Gadatirgi Latvijā. Rīga" raksta: "Gadatirgus Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā ir unikāls pasākums. 1971. gadā, kad tas tika rīkots pirmo reizi, neviens cits pasākums Latvijā nepulcēja tik daudz tautas daiļamatnieku, sniedzot tiem iespēju izstādīt pārdošanai savus darbus." Šajās brīvdienās – 4. un 5. jūnijā – muzejs aicina uz jubilejas, proti, 50. andelēšanās reizi. Latvijas Radio raidījums "Kultūras rondo" piedāvā ieskatu muzeja vēsturē un šīs gadatirgus tradīcijas nozīmīgumā.
«Karš, kurš pārvērta Rondo» – ukraiņu autoru bilžu grāmata bērniem par karu
«Karš, kurš pārvērta Rondo» – ukraiņu autoru bilžu grāmata bērniem par karu
Izdevniecība "Liels un mazs" kara tēmai nepievēršas pirmo reizi. Te jāpiemin Ineses Zanderes divas burtnīcas par ebreju glābēja Žaņa Lipkes dēlu Zigi – "Puika ar suni", kā arī rakstnieces Jurgas Viles un mākslinieces Linas Itakagi komiksu "Sibīrijas haiku" Daces Meieres tulkojumā. Nu pienākusi kārta ukraiņu autoriem Romanai Romanišinai un Andrijam Lesivam. Bilžu grāmatu "Karš, kurš pārvērta Rondo" abi radīja neilgi pēc tam, kad 2014. gadā Krievija okupēja Krimas pussalu un sākās karš Austrumukrainā.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti