Latvijas Arhitektūras gada balvu 2022 saņem atbalsta centrs «Pērle» Cēsīs

Latvijas Arhitektūras 2022.gada galveno balvu saņēmis atbalsta centrs “Pērle” Cēsīs. Tā autoru komandā ir Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris, Juris Paegle.

Latvijas Arhitektūras gada balvu 2022 saņem atbalsta centrs «Pērle» Cēsīs
00:00 / 02:54
Lejuplādēt

Atbalsta centrs “Pērle” ir pilotprojekts deinstitucionalizācijas norisēm Cēsu novadā, lai cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Telpas - darbnīcas, terapijas, sensorā telpa un multifunkcionālā zāle - ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā, visas zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet iekštelpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno īpaša pergola.

Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašais gars – kā "Gesamtkunstwerk" mūsdienīgā veidā. Projekts tiek raksturots kā neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem, un tā ir labi iekārtota.

Par žūrijas lēmumu prieku neslēpj arhitektu studijas “Ēter” arhitekti – Paegle un Bērziņš, jo tā ir viņu pirmā publiskā ēka, kas īstenota Latvijā.

Paegle norādīja: “Mums ir ārkārtīgi liels prieks, ka Cēsīm šāda ēka ir, un pats svarīgākais, ka vismazāk aizsargātajai sabiedrības grupai ir īpaša ēka, kurā ir dots vairāk, nekā mums ir ierasts. Un viņi to novērtē. Tas ir kaut kas, ko sociālie dienas centri nepieredz ikdienā. Un es ceru, ka šis kā pilotprojekts uzsāks daudz aktīvāku domāšanu par šīm ēkām un par to, ka mums šīm sabiedrības vistrauslākajām grupām ir jādod labākais, ko mēs spējam dot.”

Savukārt Bērziņš atzīmēja: “Es pieņemu, ka liels nopelns, kāpēc mēs vispār ieguvām šo balvu, ir tieši dēļ šīs ēkas sociālās misijas. Tas ir lielāks projekts, nekā tikai vienkārši ēka. Un mums ir jāturpina Latvijā attīstīt katrā reģionā kaut kas tik nozīmīgs, lai ceļas pašapziņa visos sabiedrības līmeņos.”

Atbalsta centrs “Pērle” Cēsīs

Tāpat "Latvijas Arhitektūras gada balvas" jeb fināla žūrijas balvas ieguva Daugavpils cietokšņa inženierarsenāla un pulvera noliktavas restaurācijas un infrastruktūras labiekārtošanas projekts (Autori: "REM PRO", sadarbības partneris Konvents), kā arī brūzis “Manufaktūra” Rīgā ("SAMPLING": Manten Devriendt, Liene Jākobsone).

Kā izcilus veikumus tos vērtēja arī atlases žūrijas pārstāve Ieva Zībārte: “Daugavpils cietoksnis, manuprāt, ir novērtējums visai arhitektu kopienai, kas strādā restaurācijas laukā, un arhitektiem, kas ilgus gadus ir veltījuši, lai atjaunotu mantojumu. Un mēs redzam brīnišķīgu rezultātu. Brūzis “Manufaktūra” savukārt ir lielisks arhitektu biroja “Sampling” darbs, īpašs ar to, ka mums ir parādījies vēl viens arhitektu birojs, kas piedāvā savu unikālo redzējumu mantojuma atjaunošanā. Tātad ir vēl viena versija. Un tajā ļoti adaptīvi, maksimāli saglabājot arī to uzslāņojumu, kas daudziem varētu šķist neglīts, viņi ir izvēlējušies pieeju arī šo saglabāt. Ļoti daudz ir otrreiz izmantojamu būvmateriālu, kas pašlaik, enerģijas resursu un ekonomiskās krīzes kontekstā, ir svarīgi.”

Inženierarsenāls Daugavpilī ir milzīga būve ar kalta granīta kāpnēm, un tas aizņem veselu kvartālu. Atjaunošanas laikā vietām atstāta vecā skujiņā izliktā ķieģeļu grīda, rūpīgi atjaunots vestibils ar krusta velvēm. Senāk te laboja tehniku, un arī tagad pirmais stāvs atvēlēts mašīnām, kuras saglabājušas ne vien oriģinālo krāsu, bet spējušas atbraukt no Rēzeknes. Plašais pagalms ir vēl viena vieta kultūras dzīvei. Atjaunotais aparelis – slīpā uzbrauktuve – bijis sarežģīts uzdevums, taču daugavpilieši ar to eleganti tikuši galā.

Brūzis “Manufaktūra” atrodas vēsturiskā ražošanas ēkā Juglā, kas pielāgota alusdarītavas un bāra vajadzībām. Koncepcijas pamatā ir vēlme izcelt šīs necilās ēkas ilgo mūžu un vairākas pārbūves. Rezultāts estetizē dažādās būvniecības pieejas un paņēmienus, papildinot ar jaunu uzslāņojumu, kas atkal piemēro ēku citai funkcijai. Ēkas vizuālais tēls iecerēts kā ilgtspējas un atkārtotas izmantošanas manifestācija. Arī telpu dizains ietver gan jau lietotas, gan no teritorijā atrastiem materiāliem izgatavotas mēbeles.

Brūzis “Manufaktūra”

Kā atzina Zībārte – trīs godalgotie darbi labi parāda visu arhitektūras spektru, no restaurācijas līdz jaunbūvei, kā arī dažādu paaudžu arhitektu veikumu.

Žūrijas īpašo atzinību ieguva projekts "Ziedlejas" – pirts un labsajūtas komplekss (Autori: "Open arhitektūra un dizains" un Ģirts Runis "(Landshape")) Siguldas novada Krimuldas pagastā un Āgenskalna tirgus transformācija (Autori: Arhitektes Lienes Griezītes studija; Kārlis Vilkaušs, Jānis Pelsis, Roberts Koļcovs; "Kalnciema iela").

“Ziedleju” idejiskā ass izriet no pirts kultūras un tās aktualitātes nemierīgā un urbānu izaicinājumu pilnā laikmetā. Labsajūtas komplekss tiek attīstīts kā vieta, kur atgūt mieru. Apvienojot mūsu zemes garīgās tradīcijas ar laikmetu iedvesmotām interpretācijām, ārzemju pieredzi, “Ziedlejas” parāda arī globalizācijas pozitīvās šķautnes. Katra sniedz atšķirīgu pieredzi vienlaikus vienotā arhitektoniskā stāstā. Te viesus gaida Stikla, Dūmu un Vilnas pirts, kā arī četras Stikla istabas.

Pirts un labsajūtas komplekss "Ziedlejas"

Āgenskalna tirgus ir 19. gs. beigu būve Rīgā, kas saglabājusi savu raksturu līdz pat mūsdienām. Projekta ietvaros tika sakārtotas konstrukcijas un atgriezts telpām majestātiskums. Paviljona sarkanais ķieģelis fasādē, ažūrās metāla konstrukcijas, vērienīgā plānojuma kompozīcija ar plašām galerijām ir sākotnējās arhitektūras vērtības, kas runā pašas par sevi.

Āgenskalna tirgus

No pieteiktajiem 49 darbiem balvai tālāk tika virzīti 16 nominanti no dažādām Latvijas vietām. Tos vērtēja starptautiska žūrija: Tomass Randels-Peidžs (Thomas Randall Page), Kaja Pae (Kaja Pae), Vitauts Biekša (Vytautas Bieksa), Henrijs Glogau (Henry Glogau), kā arī “Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022” atlases žūrijas priekšsēdētāja Andra Šmite.

Kā paziņojumā medijiem norādīja Latvijas arhitektūras gada balvas 2022 žūrijas priekšsēdētāja, arhitekte Andra Šmite, izvēlēties nominantus starp 49 šogad pieteiktajiem darbiem nebija viegli – tie bija dažādi, daudzpusīgi un profesionāli izstrādāti pieteikumi. “Visi šogad iesniegtie darbi raksturojami kā ļoti kvalitatīvi un labi. Ja būtu tāda iespēja, mēs labprāt apbalvotu pat vairākus no iesniegtajiem pieteikumiem. Kopumā žūrija pavadīja piecas dienas, apskatot pieteiktos darbus, jo arī objektu atrašanās vietas ir ļoti dažādas – no Bernātiem līdz Robežniekiem. Mums bija garas diskusijas, taču neatceros, kad vēl ir bijis pasākums, kura ietvaros esmu tik intensīvi vairākas dienas pēc kārtas runājusi par arhitektūru un tās vērtībām. Tāpēc varu teikt to, ka visi žūrijas pārstāvji ir savas jomas speciālisti, spēcīgas personības ar skaidru redzējumu par vērtībām, kas mums ir svarīgas,” par žūrijas darbu stāsta Andra Šmite.

Visus “Latvijas Arhitektūras gada balvai 2022” pieteiktos darbus, pirmajā kārtā vērtēja atlases žūrija, kurā darbojās arhitekte un žūrijas priekšsēdētāja Andra Šmite, arhitekts, arhitektu biroja “Mailitis Architects” vadītājs Austris Mailītis, arhitekts, biroja “Didrihsons Arhitekti” vadītājs un Kultūras ministrijas Nacionālās arhitektūras padomes vadītājs Gatis Didrihsons, arhitekts, arhitektu biroja “NRJA” vadītājs Uldis Lukševics, arhitekte, autore, kuratore, Jaunā Eiropas Bauhaus Latvijas kontaktpunkta vadītāja Ieva Zībārte, būvinženieris, būvuzņēmuma “Skonto Construction” projektu vadītājs Jānis Kreicburgs un muzeja “Žaņa Lipkes memoriāls” direktore, sabiedriskā aktīviste Lolita Tomsone.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti