Foto, Rondo un mūzika. Kultūras izlase šai nedēļai

Savus ieteikumus, ko šonedēļ ieraudzīt un izbaudīt kultūrā, sniedz Latvijas Radio 1 raidījumu vadītājs un balvas "Kilograms kultūras" žūrijas loceklis Toms Treibergs. 

Izstāde ‘‘Fotoalbums – subjektīvs naratīvs”

Fotogrāfija, albums, vēsture – mūsdienu acīm

Pieļauju, ka apzīmējumam "ekstravagance" ir sanācis apaugt ne ar to pašu labāko emocionālo strāvojumu, pie kā, iespējams, varam vainot mūsu ziemeļniecisko noslēgtību un piezemētību. Tieši tādēļ izstāde "Fotoalbums – subjektīvs naratīvs", kura skatāma Rīgas Fotogrāfijas muzejā, kuratores Baibas Teteres lasījumā piedāvā daudz gaisīgāku un pozitīvāku ekstravagances izpratnes lauku. Kā viens no Rīgas Fotogrāfijas biennāles notikumiem tā pievēršas latviešu 20. gadsimta pirmās puses fotogrāfu pašdarinātajiem fotoalbumiem. Būdami profesionāli fotogrāfi, Vilis Rīdzenieks, Alfrēds Polis un Roberts Johansons paralēli komerciālu pasūtījumu izpildei un mākslinieciskai darbībai ir aizrautīgi izmantojuši fotoalbuma konceptu, lai apkopotu, sistematizētu un lolotu kādu savu aizraušanos, hobiju vai kaislību. Piemēram, tā iepazīsim Viļa Rīdzinieka patiku pret suņiem un šo cilvēka labāko draugu fotogēniskumu; Alfrēds Polis (starp citu, Polis ir bijis operators Viļa Lapenieka "Zvejnieka dēla" ekrāna versijai 1940. gadā) apliecina savu mīlestību pret sievu Helēnu, ceļojumiem un modernu dzīvesveidu; Roberts Johansons vairākos albumos ir apkopojis Latvijas un pasaules atlētu un spēkavīru portretus.

Ekspozīcijas māksliniecisko iekārtojumu pavasarīgi zaļos un dzīvinošos toņos veidojis mākslinieks Krišs Salmanis, kura darbs "100 klusās dabas" ir novērtējams biennāles centrālajā notikumā, izstādē "Ekrāna ēra III: Klusā daba" Rīgas Mākslas telpā.

Gaisma uzvarēs tumsu

Izdevniecība "Liels un mazs" kara tēmai nepievēršas pirmo reizi. Lai atceramies Ineses Zanderes vēstījumus par ebreju glābēja Žaņa Lipkes dēlu Zigfrīdu Ojaru (sauktu par Zigi) "Puika ar suni", kā arī rakstnieces Jurgas Viles un mākslinieces Linas Itakagi kopdarbu komiksu "Sibīrijas haiku" Daces Meieres tulkojumā. Nu pienākusi kārta ukraiņu autoriem Romanam Romanišinam un Andrijam Lesivam. Bilžu grāmatu "Karš, kurš pārvērta Rondo" abi radīja neilgi pēc tam, kad 2014. gadā Krievija okupēja Krimas pussalu un sākās karš Austrumukrainā. 2015. gadā tā saņēma Starptautiskā Boloņas bērnu grāmatu tirgus balvu kategorijā "Jaunie apvāršņi", ko žūrija piešķir īpaši novatoriskai bērnu grāmatai.

Skaistajā dziedošo puķu pilsētā Rondo valda gaisma un krāsas, taču karš atnes iznīcību un tumsu. Trīs draugi – mazais spīdeklītis Danko, balonu sunītis Fabians un papīra putns Zvaigzne šajās briesmās šķiet trausli un bezspēcīgi, tomēr nepadodas,  atklājot efektīvu aizsardzību pret kara tumsu – gaismas spēku. Ar visu Rondo iedzīvotāju palīdzību Danko, Zvaigzne un Fabians uzbūvē milzīgu gaismas mašīnu, kas izkliedē tumsu un aptur karu.

Visi ienākumi, kuri par šo izdevumu tiks gūti, tiks novirzīti labdarības mērķiem Ukrainas atbalstam, tāpat arī visi procesā iesaistītie, toskait tulkotājs, dzejnieks Māris Salējs izdošanas darbu veic brīvprātīgi.

PRAGAII

Raupji, bet patiesi pieredzes pagriezieni

Helvijs Fiņķis un grupa "PRAGAII" arīdzan nav debitanti uz mūsu populārās mūzikas skatuves. Kopā ar Helviju pie jaunā snieguma "Tāds slinkums" strādājuši Kaspars Kubeckis jeb Kashuks un nu jau arī producents Aleksis Luriņš, savukārt albuma galveno singlu "Sevis mīlestība" ar savu vokālu papildinājusi dziedātāja Múr. Šīs dziesmas videoklips jau visai labi iešūpojis soctīklu lietotājus, to iespējams noskatīties videovietnē "YouTube". Kā vairāki citi piemēri, arī šis dziesmu kompilējums stāsta par mūslaiku "jauna pieaugušā" cilvēka pieredzi, kuras pavedienus veido dažāda biezuma dzīpari. Brīvdienas, kuras ir pārāk īsas; tad pirmdiena, kurā labāk nesastrīdēties ar savu tuvāko; trešdiena, kura pienāk pārāk ātri; piektdiena, kuru nevar izbaudīt; visbeidzot, sestdiena, kurā jāatpūšas no piektdienas. Tomēr šis nav stāsts par izlaidīgu dzīvesveidu vai nesavāktu iekšējo pasauli. Fiņķa dalīšanās jau piedāvā daudz nobriedušāka cilvēka redzējumu, kurš nav "ballīšu zvērs", bet tik vai tā meklē izejas punktus no noguruma un darba dienu centralizētā sakārtojuma. Šo mūziku varam ievietot repa lauciņā, jo Helvija vēstījumi pienāk šim mūzikas žanram raksturīgajā izteiksmē, un tajā pašā laikā tā pavisam vienkārši būtu nosaucama par "alternative", proti, alternatīvo mūziku – ar raupjiem pagrieziena punktiem, bet sniegtu apsolījumu, kurš savā balstījumā ir ļoti stabils. Mums tiek dalīta pieredze, ar kuru varbūt ikkatrā brīdī nesaslēgsimies empātiskā vai cita līmeņa sapratnes līmenī, tomēr atslēgas elementu šajā albumā nebūt netrūkst. Kaut vai sākot ar kompozīciju "Balanss", kura, sakritības labad, ir tieši ieraksta pēdējā dziesma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt