Sadaļas Sadaļas

Nacionālā bibliotēka uzsāk vairāku gadu notikumu ciklu «Latviešu grāmatai 500»

2025. gadā tiks sagaidīta latviešu grāmatas piecsimtgade. Atzīmējot rakstītā vārda nozīmi un ietekmi sabiedrībā cauri gadsimtiem, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) uzsāk vairāku gadu notikumu ciklu “Latviešu grāmatai 500”, informēja LNB pārstāvji. Tā programmu atklās jauna LNB izstāde – “Atgriešanās. Senākā dzīvā grāmata latviešu valodā”, iepazīstinot ar senāko saglabājušos latviešu valodā izdoto grāmatu, kā arī jezuītu ordeni un tā darbību. Līdz ar izstādi tiks atvērts arī LNB bibliogrāfu veidots Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma katalogs.

“Iespiestā vārda piecsimtgade ir mūsu valodas seno sakņu apzināšanās un vienlaikus tā ļauj izgaismot iespējamos Latvijas attīstības ceļus. Tādēļ iniciējot šo vērienīgo jubileju, mēs vēlamies runāt par latviešu valodā rakstītā vārda izplatību un dzīvotspēju – neatkarīgi no formāta vai ideoloģiskiem, ekonomiskiem un tehnoloģiskiem izaicinājumiem. Mēs vēlamies arī uzsvērt valodu kā tautas pamatvērtību un grāmatniecības un publikāciju nozīmi šodienas dažādo mediju kontekstā. Grāmata ir bijusi un aizvien ir kultūrtelpas un tautas dzinējspēks, un šis notikumu cikls ir iespēja to atgādināt pašiem sev un paust arī starptautiski,” sacīja LNB direktors Andris Vilks.

Izstāde

Ievadot cikla “Latviešu grāmatai 500” programmu, no 21. septembra līdz 19. decembrim LNB 5. stāvā būs skatāma jauna izstāde “Atgriešanās. Senākā dzīvā grāmata latviešu valodā”. Tā sniegs iespēju klātienē Rīgā aplūkot senāko saglabājušos latviešu valodā izdoto grāmatu – nīderlandiešu jezuīta Petra Kanīzija (Petrus Canisius, 1521–1597) latviski tulkoto, 1585. gadā izdoto katehismu.

Ir zināms, ka vecākais iespiestais teksts latviski ir izdots 1525. gadā, bet tas gāja bojā Reformācijas laikmeta reliģisko grupu cīņās.

Savukārt Kanīzija katehisms bija svarīgs palīgs jezuītu ordenim centienos katoļticībā atgriezt no katoļu baznīcas attālinājušos Livonijas pamatiedzīvotājus – latviešus, kuri pēc Reformācijas bija kļuvuši vai nu par luterāņiem, vai atgriezušies pie senču ticības. Lai gan šī grāmata ir ļoti būtisks latviešu tautas kultūras mantojuma piemineklis, tā ikdienā neatrodas Latvijā. Šī izdevuma vienīgā pilnā eksemplāra pastāvīgā mājvieta ir Upsalas Universitātes bibliotēka (UUB, Zviedrija). Pāri Baltijas jūrai to 1621. gadā kā kara laupījumu kopā ar citām jezuītu grāmatām aizveda zviedru karaspēks. Tomēr, pateicoties sadarbībai ar UUB, Kanīzija katehisms uz izstādes laiku atgriezīsies un būs skatāms Rīgā.

“Izstādi caurstrāvo “atgriešanās” motīvs. Atgriešanās ir daudzveidīga. Atgriešanās ir atgriešanās pie zaudētās ticības – no luterānisma vai pagānisma katoļticībā. Atgriešanās ir arī katehisma atgriešanās Rīgā, no kurienes to kopā ar jezuītu kolēģijas grāmatām aizveda zviedru karaspēks. Atgriešanās ir arī atgriešanās pie iespiestās valodas sākumiem, pievēršot uzmanību senākajiem tekstiem latviski, sagaidot latviešu grāmatas piecsimtgadi 2025. gadā,” skaidrots izstādes pieteikumā.

Katalogs

Līdz ar izstādi tiks atvērts arī LNB bibliogrāfu veidotais Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma (1583–1621) katalogs “Catalogue of the Riga Jesuit College Book Collection (1583–1621). History and Reconstruction of the Collection” (“Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma (1583–1621) katalogs. Krājuma vēsture un rekonstrukcija”). Tas ļauj tās grāmatas, kuras pirms 400 gadiem ieņemot Rīgu sev līdzi uz Zviedriju aizveda zviedru karaspēks, pastarpināti (ne fiziski, bet aprakstošā un vizuālā veidolā) atgriezt no Upsalas un citām Eiropas bibliotēkām Rīgā. Nākotnē šīs grāmatas būs iespējams arī digitalizēt.

Bibliotēkā uzsvēra, ka Rīgas jezuītu kolēģijas krājuma rekonstrukcija un kataloga izdošana ir uzskatāma par nozīmīgu notikumu Latvijas kultūras vēstures pētniecībā. 21. gadsimta sākumā LNB bibliogrāfes Laura Kreigere-Liepiņa un Renāte Berga ir rekonstruējušas šo Latvijas un latviešu nācijas kultūras mantojumam būtisko grāmatu krājumu, apzinot vairāk nekā 800 reiz Rīgas jezuītu kolēģijai piederējušus tekstus: iespieddarbus un manuskriptus. Rezultātā ir tapusi elektroniskā datubāze un katalogs ar pētnieciskiem rakstiem, kuri sniedz ieskatu bibliotēku, jezuītu un viņu grāmatu vēsturē. Šo grāmatu ir sastādījuši LNB vadošais pētnieks Gustavs Strenga un Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Andris Levāns. Katalogam ir LNB direktora Andra Vilka priekšvārds, tajā iekļauti LU Teoloģijas fakultātes zinātniskā asistenta Reiņa Norkārkla, Sentendrjūsas Universitātes (Apvienotā Karaliste) profesora Endrū Petegrī un Sentendrjūsas Universitātes pētnieka Artura der Veduvena, un arī Lauras Kreigeres-Liepiņas, Renātes Bergas, Gustava Strengas un Andra Levāna raksti.

Grāmatā visi raksti publicēti ir latviešu un angļu valodā.

Virtuālā izstāde

Vienlaikus Eiropas digitālās bibliotēkas “Europeana” vietnē ir izveidota virtuāla izstāde “Nolaupītā bibliotēka, rekonstruētā bibliotēka. Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatas Rīgā un Upsālā”. Arī tā veltīta Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēkai. Izstāde vēsta par posmu no bibliotēkas rašanās 1583. gadā līdz tās atgriešanai Rīgā kataloga formā 2021. gadā.

Izstāde un katalogs ir Rīgas jezuītu kolēģijas bibliotēkas (1583–1621) projekta daļa, kas ietilpst projektā “Latvijas valstiskuma idejas vēsturiskais ceļš kopējā Eiropas kultūras telpā” (tiek īstenots Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros).

Projekts īstenots Valsts pētījumu programmas projekta Nr.VPP-IZM-2018/1-0022 “Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību” ietvaros.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt