“No šīs dienas visas kultūrvietas un kultūras aktivitātes klātienes formātā tiek noliktas uz ilgu pauzi – līdz 15. novembrim. Apmeklētājiem būs slēgtas gan kultūrvietas, muzeji, bibliotēkas, kultūras centri, teātri, koncertzāles, kā arī vietas, kur tiek organizēti amatierkolektīvu mēģinājumi, arī arhīvi un brīvdabas estrādes. Tātad pārtraukta jebkāda veida pasākumu norise – gan publisku, gan privātu,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” apstiprina Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone, skaidrojot arī: “Ministru kabinets vakar diskusijā un arī līdz tam ļoti skaidri norādījis to, ka šīs, ļoti būtiskās prasības un ierobežojumi, kas attiecas ne tikai uz nevakcinētām personām, bet arī uz vakcinētām personām, tiek veiktas, lai pārlauztu kopējo pandēmijas līknes dinamiku. Ir nozīmēts ļoti konkrēts periods, kurā šī būtiskie ierobežojumi attiecas pilnībā uz visiem sabiedrības locekļiem.
Savukārt pēc 15. novembra ir skaidra cerība, ka ierobežota, bet tomēr iespējama būs kultūrdzīve vakcinētām personām.”
"Lokdauna" laikā sabiedrība aicināta kultūru baudīt tiešsaistē, izmantojot Kultūras ministrijas apkopotos digitālos resursus. Tīmekļa vietne ir papildināta ar jaunu saturu, kas tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammas “KultūrElpa” atbalstu.
Lūgta skaidrot, kādi atbalsta mehānismi nozarei tuvākajā laikā būs pieejami, Vilsone teic: “Pirmām kārtām, Kultūras ministrija jau sāka sarunas pagājušajā nedēļā un mums ir konceptuālā vienošanās, un šobrīd mēs arī kārtojam dokumentu pusi saistībā arī kultūras pasākumu rīkotāju biļešu kompensāciju. Tātad skatītāji, kuri šobrīd nodos biļetes kasēs, varēs atgūt atpakaļ naudu, savukārt mēs, no valsts puses, līdzēsim pasākuma rīkotājiem un kompensēsim 80% apmērā šos līdzekļus.”
Otrs atbalsta rīks, kā uzsver KM valsts sekretāre, ir ļoti būtisks lielajām kultūras vietām, kurās šobrīd nevarēs notikt pasākumi un arī vēlāk, [epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties], zaļajā režīmā pasākumi notiks ar ierobežojumiem – līdz ar to apgrozāmie līdzekļi šīm kultūrvietām krietni saruks: “Mēs diskutēsim par kopīgu uzņēmumu atbalsta programmu, kuru organizē Ekonomikas ministrija, lai tajā tiktu ietvertas arī kultūras institūcijas un uzņēmumi, kā arī runāsim par to, ka nepieciešams atbalsts lielo platību uzturēšanas kompensācijām."
Trešais atbalsta veids, kura nepieciešamību saredz KM, ir dīkstāves perioda kompensēšana pašnodarbinātiem māksliniekiem, kā arī izglītības darbiniekiem, kuri strādā gan interešu izglītības, gan profesionālās ievirzes jomā, un šajā periodā vairs nevarēs vadīt iecerētās nodarbības.
Uz jautājumu, kas administrēs atbalstam pieejamos līdzekļus, Vilsone atbild:
“Ir pilnīgi skaidrs, ka Kultūrkapitāla fonds, tāpat kā līdz šim, turpinās biļešu kompensācijas programmu. Par pārējiem atbalsta pasākumiem un administrēšanas veidu vēl tiks debatēts finanšu ministra vadītajā darba grupā,
jo dažādos ārkārtējos periodos, ir bijuši dažādi risinājumi – ir saņemts atbalsts gan ar Valsts ieņēmumu dienesta starpniecību, gan ar Kultūrkapitāla fonda starpniecību.”
Jāatzīmē, ka finanšu ministra vadītās darba grupas dalībnieki 21. oktobrī konceptuāli vienojās par biļešu cenas kompensēšanu kultūras pasākumu rīkotājiem. Šo jautājumu skatīt valdībā paredzēts otrdien, 26. oktobrī. Savukārt jautājumu par vienreizēju atbalstu uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām, kam pieder kultūras pasākumu norises vietas, vienojās skatīt nākamajā grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sēdē.
Šajā, salīdzinoši īsajā ierobežojumu periodā “īpaši” līdzekļi, piemēram, konkursam par kvalitatīvu seriālu sagatavošanu, nav plānoti. Valdības pamatrūpes esot novirzītas uz to, lai tie, kuri šobrīd galīgi nevar strādāt, tiktu nodrošināti ar kompensējošiem finanšu līdzekļiem. “Kultūrkapitāla fonds šogad jau vairākkārtīgi ir arī izsludinājis papildu līdzekļus satura radīšanai, kas ir tieši piesaistīti ar Covid-19 instrumentiem. Līdz ar to šobrīd, tieši no kultūras projektu attīstības viedokļa, manuprāt, nozarē ir diezgan ievērojami līdzekļi novirzīti. Nākamajā gadā Valsts kultūrkapitāla fondam ir piesaistīti papildu Eiropas finanšu atbalsta līdzekļi no programmas “REACT-EU”, kas arī tiks novirzīti kultūras nevaldības institūcijām, to administratīvās kapacitātes stiprināšanai,” stāsta Vilsone.
KONTEKSTS:
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī.
Vēlāk valdība lēma valstī no 11. oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju, kas Covid-19 pandēmijā ir jau trešā reize.
Tomēr nedēļu vēlāk, redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, vienojās no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviest tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi. Iecerēts, ka pēc tās ikdienas gaitas plašāk varēs atsākt tā dēvētajā "zaļajā režīmā", proti, ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
