“Šajā gadā, neskatoties uz dažādām sarežģītām lietām, tomēr ļoti liels Kultūras akadēmijas jauno mākslinieku ansamblis beidza studijas un turpina studijas. Kā jau “Patriarhā”, izvēlamies, neteiksim labākos, bet to, kas šajā brīdī aktuālāks, veiksmīgāks,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” teic par tradīciju kļuvušā skatuves mākslas festivāla “Patriarha rudens” viens no idejas autoriem, Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs, profesors Jānis Siliņš. Viņaprāt, jaunajiem māksliniekiem ir svarīgi būt kontaktā ar vidi, un ne tikai ar teatrālo: “Vajag aptvert daudz plašāku spektru – ne tikai savu teātri, filmu –, bet
ir visā mākslā jāiet, un ne tikai laikmetīgā, bet arī tradicionālā, vēsturiskā. Man liekas, tas šajā festivālā dažādos veidos parādās.”
Uz vaicājumu, vai “Patriarha rudens” ir stāsts par dažādu mākslas jomu satikšanos, LKA kino režijas students Emīls Alps atbild: “Savā ziņā noteikti, jā. Mēs tomēr esam “izmētāti”, vismaz šobrīd vēl, pa dažādām telpām, ēkām (kas, protams, nāk ar saviem plusiem un saviem mīnusiem), bet šis festivāls ir vieta, kur dažādās nozares satiekas.”
Dalība festivālā Alpam ir kā svētku brīdis, jo darbs satiek savu skatītāju:
“Kas “Patriarha rudens” kontekstā svarīgi – tie tiešām ir jaunie mākslinieki, kas rāda, kas viņiem ir svarīgs tajā brīdi.”
Iespēja to visu redzēt arī ir tas, ar ko festivāls īpašs," pārliecināts jaunais režisors, kura uzņemtais pieaugšanas stāsts “Mia” būs skatāms vienā no trim studentu filmu skatēm 5., 6. un 7. oktobrī.
Festivālā, protams, ne tikai filmu, bet arī skatuves mākslas darbu programma – piecas jauno režisoru izrādes, desmit laikmetīgās dejas horeogrāfu izrādes un divi aktiermākslas studentu diplomdarbi – viens Valmieras kursa, otrs Liepājas kursa, kas LKA nemaz nestudēja. Turpina Siliņš: “Mēs uzaicinājām arī Liepājas teātra jaunos māksliniekus, ar kuriem man bija iespēja trīsarpus gadus strādāt, katru otro nedēļu braukājot uz Liepāju. Ļoti iepriecinoši, ka varējām parādīt [..] diplomdarba izrādi Arbuzova “Cietsirdīgās spēles”, kas ir ļoti veiksmīgi lokalizētas mūsdienās. Tā ir zināma padomju laiku lugu, laba luga, zināms autors, Latvijas teātrī iecienīts autors, bet tā ir tāda garša par tagadni – tas ir ļoti svarīgi.”
“Šīs skates – gan teātra, gan citu mākslu – ir tāda brīnišķīga iespēja aiziet uz loteriju – vai būs kaut kas tāds, par ko runāt vēl ļoti ilgi, vai, iespējams, šo mēs paliekam kaut kur tālāk
(domāju, ka tādu darbu nav),” spriež Alps. Siliņš piebilst, ka pēc skatēm reizēm rodas iespēja kādu filmu aizsūtīt uz starptautisku festivālu.
Divpadsmitajā festivāla “Patriarha rudens” reizē uzsvērtas divu teātra režisoru – Oļģerta Krodera un Tīnas Hercbergas – simtgades. No 4. līdz 7. oktobrim notiks Kroderam veltīts lekciju-sarunu cikls, kas 8. oktobrī noslēgsies ar režisora trīs dažādās desmitgadēs iestudētu izrāžu rekonstrukciju piedāvājumiem, ko veikuši “Audiovizuālās mākslas” teorijas specializācijas studenti. Bet, godinot Hercbergas radošo mūžu, ikviens aicināts uz izstādi Eduarda Smiļģa Teātra muzejā.
