Kultūras rondo

Izvaicājam Latgales vēstniecības “Gors” vadītāju Diānu Zirniņu

Kultūras rondo

Laimas izrāžu kalendārs: Pirms mājsēdes redzēto izrāžu apskats

Izstāde "Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē” jeb cilvēka un koka attiecības

Izstādē «Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē» uzlūko cilvēka un koka attiecības

Turpinot izstāžu ciklu, kas veltīts Latvijai raksturīgiem materiāliem, svarīgiem dabas resursiem, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā radīta jauna ekspozīcija “Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē”. Tā izseko cilvēka un koka attiecībām vairāku tūkstošu gadu garumā. Kamēr muzejtelpas “lokdauna” laikā ir slēgtas, daļu priekšmetu var iepazīt digitālajā vidē – e-muzejā.

Iespējams, izstāde par koka vēsturi varētu šķist ne gluži Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) lauciņš, bet tā nebūt nav, Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” pauž LNVM Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures pētniecības nodaļas vadītājs Imants Cīrulis. Liela daļa muzeja krājuma kolekciju publikai jau iepriekš rādītas izstādēs kā dažādu, piemēram, interjera vai modes tendenču atspoguļojums (bīdermeiera mēbeles un citi). 

“Šīs izstādes ideja ir paskatīties uz pieejamo, dažkārt jau pazīstamo materiālu no citas perspektīvas, proti, mēs raugāmies uz koku kā liecinieku gadu tūkstošiem ilgai cilvēka un koka kopdzīvei, blakus eksistencei. Kopumā ņemot, tie ir veseli 12 000 gadu – tas ir apbrīnojams laika posms,” skaidro Cīrulis. “Visu šo gadu laikā  ir nomainījušās neskaitāmas sabiedrības formas, politiskie režīmi, dažādi citi faktori.

Mēs neatpazītu sevi mūsu senčos pirms 5000 gadiem, turpretī cilvēka un koka attiecības ir palikušas tikpat svarīgas un centrālas, kā tas bija tolaik.”

LNVM Arheoloģijas departamenta pētniece Ingrīda Līga Virse atklāj, ka senākā koka lieta krājumā ir teju 10 000 gadu veca laiviņa. Tā esot savrupatradums. Skaistais, filigrāni veidotais priekšmets uziets Valmieras pusē, purvainā vidē, rokot grāvi. 

Abi muzeja speciālisti apliecina, ka mūsu senči viscaur laikiem bijuši ļoti prasmīgi un atjautīgi koka lietotāji. “Koks ir visu laiku bijis līdzās cilvēkam. Tas ir vistuvākais, visvieglāk pieejamais, visvieglāk apstrādājamais, gandrīz varētu teikt, [materiāls]. Senie cilvēki ļoti prata ieskatīties dabā, izmantot dabas īpatnības tā, lai tās būtu par labu cilvēkam,” stāsta Virse. Kā piemēru viņa min kaplīšus (apmēram 4000 gadu pr. Kr.) – tie darināti no koka, kam īpašā leņķī audzis zars, attiecīgi – zars veido kātu, bet daļa no stumbra veido kaplīša lāpstiņu. 

Izstāde “Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē” netrūkst priekšmetu arī no salīdzinoši nesenas pagātnes un mūslaikiem, piemēram, rūpnīcas VEF radioaparāti ar koka saplākšņa korpusiem.

Ekspozīcijā, kas organizēta piecās tematiskajās sadaļās, koks uzlūkots ne tikai kā izejmateriāls, bet arī kā estētiska un ētiska vērtība, garīga vērtība. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt