Šogad atbalstu guvušais projekts “Latviešu arhīvi trimdā: arhīvu materiāla atlase un digitalizācija, intervijas Latviešu centrā Minsterē un Baltiešu kristīgās apvienības mītnē Annabergā”, ir otrais solis pēc pērnās vasaras projekta “Latviešu rakstnieki trimdā: Latviešu centra Minsterē dokumentu un fotogrāfiju pētniecība, atlase un digitalizācija”.
Vajadzību atgriezties Vācijas arhīvos Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” skaidro pētniece Māra Grudule: “Pagājušo reizi bijām vienu nedēļu tāpat kā tagad, un daudz kas palika nepētīts. Faktiski pēdējā dienā mums tikai pavēra [Latviešu centra Minsterē] arhīva durvis. Mēs vairāk strādājām muzeja telpās ar rakstnieku materiāliem. Arhīvs deva ieskatu tajā, ka tur bez rakstnieku materiāliem ir vēl daudz kā interesanta. Tāpēc šogad lūdzām Baltijas–Vācijas Augstskolu birojam mūs atbalstīt vēlreiz un devāmies atkal uz to pašu Latviešu centru Minsterē. Nolēmām paplašināt savu pētniecības spektru Vācijā –
daļu no komandējuma veltījām arhīvu iepazīšanai, kontaktu dibināšanai ar Baltijas vāciešiem, ar baltiešiem tādā plašākā nozīmē Baltiešu kristīgajā mītnē Annabergā pie Bonnas.”
Latviešu centrā Minsterē, kā atklāj pētnieks Jānis Oga, ir tā saucamās rakstnieku istabiņas, kuras tapušas ar bibliotekāres, arhivāres Austras Rudzītes gādību. Viņa lielu daļu sava mūža esot veltījusi rakstnieku arhīvu apzināšanai. Minsterē glabājas Jāņa Jaunsudrabiņa, Zentas Mauriņas, Konstantīna Raudives, Pētera Ērmaņa, Arnolda Apses, Kārļa Ieviņa un vēl citu rakstnieku fondi, arī vēstuļu korespondences un dažādi priekšmeti.
Pētnieku interešu loks ir visnotaļ plašs. Inguna Daukste-Silasproģe, kura pēta trimdas literatūru, Minsterē izzinājusi bēgļu laika skolu arhīvu. Šie dati ļaus precizēt virtuālajā resursā literatura.lv pieejamos rakstnieku dzīves gadus un izglītošanos attiecīgajā periodā. Māra Grudule strādā ar Baltijas vācu un latviešu izceļotāju saišu šķetināšanu, savukārt Jānis Oga interesējas par trimdas rakstnieku un sabiedrisko darbinieku kontaktiem ar Padomju Latviju. Eva Eglāja-Kristsone un Zita Kārkla pievērsušās sieviešu rakstnieču un pētnieču (tostarp Austras Rudzītes) nozīmei dažādos kultūras un literatūras aspektos. Savukārt Ivars Šteinbergs pēta dzeju un atdzeju.
Viņš arī atbildīgs par literatura.lv audio sadaļu, kuru pēc vizītes Vācijā būs iespējams papildināt ar vēl kādu vērtīgu atradumu – lenšu un kasešu arhīvu.
Tas tiks digitalizēts Latvijā un pēcāk nogādāts atpakaļ Vācijā.
“Nenoliedzami Latviešu centrs Minsterē jau Austras Rudzītes laikā un arī vēlāk ir bijis ļoti atsaucīgs pētnieku dažādiem lūgumiem un, protams, arī literatūrzinātnieki ir visus šos gadus braukuši. Nav tā, ka mēs atklātu kaut ko pilnīgi, pilnīgi jaunu. Centra materiāli ir izmantoti jau 80. gados Jāņa Jaunsudrabiņa kopotu rakstu izdevuma sagatavošanā. [..] Mūsu kā zinātniskā institūta mērķis nav kaut ko uzkrāt vai glabāt tīri fiziski. Mums ir svarīgi parādīt un uzzināt pašiem sev, gan arī dot iespēju citiem pētniekiem zināt, kādas vērtības, kādu organizāciju arhīvi ir pieejami. [..]
Tiem, kurus interesē latviešu dzīve trimdā un sabiedriskā un politiskā darbība, es domāju, tas lauks ir neapgūts un ārkārtīgi vērtīgs,” stāsta Jānis Oga.
