Mākslinieku pāris Jānis Jākobsons un Zoja Frolova jau kopš 1990. gadu sākuma dzīvo starp Latviju un ASV. Tādēļ tikšanās Ņujorkā nav nejaušība.
Abu mākslinieku draugu lokā ir amerikāņu kolekcionāru pāris Bobija un Tims Hamili. Viņi jau labu laiku prātoja, ko darīt ar savu plašo tradicionālās afrikāņu mākslas kolekciju.
„Viņi meklēja, kādās rokās viņi var atdot to kolekciju, lai tā turpinātu dzīvi. Viņi negribēja to atdot muzejiem, kur viņa tāpat būtu noliktavā,” pastāstīja Frolova.
Tādēļ Frolova un Jākobsons ieminējās kolekcionāriem, ka viņi varētu dāvināt savu kolekciju Latvijai. Un abi negaidīti piekrita.
Bet nogādāt vairāk nekā 500 mākslas darbus no ASV uz Latviju nemaz nebija tik viegli. Te kopā ar citiem palīgā nāca pazīstamā māksliniece Vija Celmiņa.
„Vija Celmiņa ļoti lielā mērā atbalsta mūsu projektu. Viņa mums palīdzēja materiāli, lai mēs varētu aizsūtīt to kolekciju Latvijā. Tas var skanēt diezgan viegli, ka mēs dabūjām kolekciju un aizsūtījām to uz Latviju. Bet tas nebija nemaz tik viegli, jo mēs neesam nekādi speciālisti tajā biznesā,” pastāstīja Frolova.
Ilgi notika piemērotas vietas meklējumi. Tika apsvērta gan Rīga, gan Daugavpils. Līdz kamēr kādā brīdī viens no Bergu dzimtas mantiniekiem Justs Karlsons piedāvāja tam veltīt sev piederošo Zēberga spirta brūzi Tukuma centrā.
„No sākuma mums likās, ka tas būs diezgan eksotisks projekts Latvijai. Bet tagad vairāk un vairāk mums liekas, ka tā tieši ir vieta šai kolekcijai un šim projektam,” uzsvēra māksliniece.
Zoja Frolova uzskata, ka „Tukku Magi” varētu kļūt par vietu, kur apvienojas tradicionālā afrikāņu un mūsdienu māksla. Tur notiktu dialogs starp Āfriku un Eiropu par koloniālās pagātnes pārvarēšanu. Pēc Frolovas vārdiem, Baltijas valstis, atšķirībā no Rietumeiropas, ir zona, kas ir brīva no koloniālisma vainas apziņas.
„Tā ir „Colonial Guilt Free Zone”. Dažiem liekas, ka tā tas nav, jo Latvijai bija kolonija sen, sen atpakaļ. Bet tas absolūti nav saistīts ar koloniālismu kā tādu. Mums tiešām ir „Colonial Guilt Free Zone”. Tai jābūt platformai dialogam starp tradicionālo mākslu un mūsdienu mākslu. Tā varētu būt izdevīga platforma, kur varētu atbraukt cilvēki no Eiropas un no Āfrikas un neitrālā teritorijā sākt risināt savas problēmas,” norādīja Frolova.
Te mēs nonākam pie idejas par „mini Davosu” – Tukumu kā neitrālu teritoriju dialogam par pagātnes koloniālisma grēkiem un to izpirkšanu.
„Cilvēki Latvijā ir diezgan atvērti pret to svešo kultūru. Tas mūs tā iepriecināja, ka mēs tiešām domājam, ka tā ir vieta, kur tādai kolekcijai un tādai programmai ir jābūt,” uzsvēra māksliniece.
Kamēr Zēberga spirta brūzis, kas PSRS laikos bija zināms kā Tukuma Fermentu rūpnīca, saskaņā ar Zaigas Gailes biroja izstrādāto vīziju, pamazām pārtop par mākslas centru, Jākobsons un Frolova organizē projektus tam apkārt. Pirmā izstāde 2019. gadā bija Rūmenes muižā. Šovasar tika atklāts „Tukku Magi” pagalms. Turpat 1. oktobrī norisināsies arī Ziemeļu-Dienvidu filmu parāde.
“Par to spēku, ar kādu Āfrika tagad iet pasaulē, pie tam ar jauno mākslu, mēs varētu tikai sapņot. [..] Tās ir ļoti nopietnas kvalitātes jaunās mākslas vērtības. Jebkuram ļoti skaidrs, ka tas nāk no Āfrikas, ko man gribētos mums novēlēt,” Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" pauda Jānis Jākobsons.
Mākslas projekts, ko attīsta Jākobsons, Frolova un partneri, jau ir uzlikts uz pasaules kartes. Viņu rokās ir neatsverama vērtība – lielākā [Āfrikas mākslas] kolekcija Ziemeļeiropā. Tomēr pirms popularizēt Āfrikas mākslu, vēl jānostiprina izpratne par projektu kā tādu, par tā aicinājumu būt dialogā. Starp citu, viens no nākotnē iecerētiem dialogiem norisināsies tieši starp Āfrikas mākslu un baltu mākslu.
